Temperatūra augsta. Vai un kā pazemināt? 2
Kad rudens dzestrajos rītos gadījies apaukstēties, viena no saaukstēšanās vīrusu klātbūtnes pazīmēm organismā ir paaugstināta temperatūra. Dažs sajūt jau pāris grāda desmitdaļas virs normas un steidz iedzert tableti – “lai temperatūra nekāpj vēl augstāk”. Taču tā ne vienmēr ir pareiza taktika.
Norma – katram sava
Ķermeņa temperatūru regulē un tās stabilitāti nodrošina organisma iekšējie mehānismi, kas diennakts ritumā to uztur aptuveni vienādu. Galvenā loma šajā procesā ir hipotalāmam – termoregulācijas centram smadzenēs, kas sabalansē siltuma ražošanu audos, galvenokārt aknās un muskuļos, un tā atdevi ķermeņa perifērijā. Tas notiek, sašaurinot vai paplašinot asinsvadus, izraisot svīšanu, ja siltuma ķermenī par daudz, vai, temperatūrai krītoties, – drebuļus un zosādu, lai ar šādām sīkām muskuļu kontrakcijām to paaugstinātu.
Par vesela cilvēka normālu ķermeņa temperatūru pieņemts uzskatīt 36,6 °C, tomēr tā var būt ļoti dažāda – no 35,5 līdz 37,3 vai pat 37,5 °C – un diennakts laikā mainīties par veselu grādu. Mazliet augstāka – pusgrāda vai grāda robežās – tā mēdz būt agri no rīta, ap pulksten 4–5 , un pēcpusdienā starp pulksten 16 un 18.
Temperatūra ir atšķirīga arī dažādās ķermeņa vietās, kur mēdzam likt termometru. Augstāks rādījums nekā uz ādas – padusē vai uz pieres – ir lielo asinsvadu tuvumā, ievietojot termometru mutē vai taisnajā zarnā.
Temperatūra var paaugstināties pēc aktīvas fiziskas slodzes, pārsniedzot 38 °C, un to ietekmē arī emocionālais stāvoklis.
Tā kā maziem bērniem organisma termoregulācija vēl nav pilnībā stabilizējusies, viņi ārējo faktoru ietekmē ātrāk kļūst gan karstāki, gan arī vēsāki. Savukārt gados veciem cilvēkiem palēninās vielmaiņas aktivitāte, tāpēc temperatūra pazeminās.
!Ja ķermeņa temperatūra ilgāku laiku turas augstāka par 37 °C, ieteicams konsultēties ar ārstu un veikt izmeklējumus, lai noskaidrotu – tā uzskatāma par normas augšējo robežu vai, iespējams, liecina par iekaisumu vai citu slimīgu procesu organismā. Ilgstoši viegli paaugstināta temperatūra sievietei var būt arī grūtniecības pazīme.
Svarīgākais – netraucēt
Temperatūra var uzlēkt visdažādāko iemeslu dēļ, bet biežākais cēlonis ir vīrusu un baktēriju izraisīta infekcija. Ķermeņa siltuma kāpšana šajā gadījumā ir aizsargmehānisms – imūnsistēma reaģē uz mikrobu iekļūšanu organismā un aktivējas, lai aizsargātos pret tiem – iznīcinātu jau esošos un kavētu to vairošanos. Tas, ka temperatūra ceļas, liecina: imunitāte ir aktīva, darbojas. Tāpēc svarīgi šajā procesā organismam netraucēt. Ja ķermeņa temperatūra nepārsniedz 38,5 °C, to ar medikamentiem nevajadzētu samazināt, citādi savus dabiskos aizsargspēkus atbruņojam un atveseļošanās var ieilgt.
Tā vietā jālieto daudz šķidruma – jādzer ūdens un karsta tēja, kas veicina svīšanu – aveņu, pelašķu, liepziedu, kumelīšu. Svīstot mūsu ķermenis atdod 22 procentus no sava siltuma.
Vienlaikus jāseko līdzi, cik daudz izdalās urīns, jo īpaši maziem bērniem. Tā daudzums liecina par organisma spēju tikt galā ar augsto temperatūru un saglabāt homeostāzi jeb iekšējās vides līdzsvaru un fizioloģisko funkciju pastāvīgumu. Vienkārši sakot, jāraugās, vai bērns, pietiekami dzirdināts, arī čurā pietiekami bieži un vai urīns nav tumšāks nekā parasti.
Un, protams, jāizvērtē sava pašsajūta. Kā jebkuras slimības reizē, arī saaukstēšanās gadījumā sevi jāpasaudzē, samazinot slodzi – pāris dienas pavadot mājās un kārtīgi izguļoties. Nevajadzētu ieturēt bagātīgas maltītes, lai vairāk spēka, kā dažkārt aplami uzskatām par pareizu, aizmirstot, ka ēdiena sagremošana arī ir slodze. Nāk miegs un negribas ēst – tā organisms mums ziņo, kas tam visvairāk nepieciešams.
Pazeminām, lai neciestu
Ja simptomi kļūst izteiktāki – stipri sāp galva, smeldz muskuļi un ir grūti nogulēt, vajadzētu sākt temperatūru mazināt.
Noderīgas ir vienkāršas fizikālas metodes – piemēram, ķermeņa norīvēšana ar dvieli, kas samitrināts aukstā ūdenī vai tā sauktajā mālūdenī (1/3 ūdens+1/3 degvīna+1/3 ābolu etiķa), vai vēsa komprese uz pieres.
Maziem bērniem var atpogāt vai pat novilkt drēbes un atsegt segas, jo aptuveni 3 procentus siltuma ķermenis atdod apkārtējiem priekšmetiem un gaisam.
Var lietot arī homeopātiskos līdzekļus.
Mazliet citāds scenārijs jāievēro tiem, kuri sirgst ar kādu hronisku saslimšanu. Kamēr saaukstēšanās izraisīta paaugstināta temperatūra nepārsniedz 38–38,5 °C un slimība pārāk neapgrūtina, jādzer karsta tēja un jāizmanto citi tradicionālie tautas dziedniecības līdzekļi. Protams, jālieto medikamenti, kas nepieciešami hroniskās kaites ārstēšanai.
Bet, ja temperatūra sakāpusi augstāka, medikamenti tās pazemināšanai jālieto
sirds slimniekiem, jo, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, paātrinās arī sirdsdarbība un novājinātai sirdij tāda slodze var būt par grūtu;
ar diabētu sirgstošajiem, jo palielinās nepieciešamība pēc insulīna cukura vielmaiņas nodrošināšanai;
tiem, kuriem ir hroniska elpošanas sistēmas slimība;
grūtniecēm, jo izteikts drudzis var nelabvēlīgi ietekmēt augli;
citu hronisku saslimšanu gadījumā, kuru simptomi var pasliktināties augstas temperatūras dēļ.
! Gadījumā, ja zāles nepalīdz un slimnieks vienalga jūtas slikti, jākonsultējas ar ārstu vai jāizsauc ātrā palīdzība.
Kas jāzina, pirms lietot zāles
JEBKURIEM, ARĪ BEZRECEPŠU, MEDIKAMENTIEM IR BLAKUS PARĀDĪBAS.
Ja temperatūras pazemināšanai dzer bezrecepšu zāles, labāk izvēlēties tādu medikamentu, kas satur tikai vienu aktīvo vielu – paracetamolu, ibuprofēnu vai aspirīnu, pirms tam rūpīgi izlasot lietošanas instrukciju un nepārsniedzot ieteikto devu.
Jāuzmanās, lietojot medikamentus ar dažādiem nosaukumiem, jo tajos var būt viena un tā pati aktīvā viela. Svarīgāka par ražotāja doto medikamenta nosaukumu ir norāde par aktīvo vielu – piemēram, gan Ibumetin, gan Ibumax, gan Irfen satur ibuprofēnu.
Lai izvairītos no zāļu pārdozēšanas, temperatūras pazemināšanai labāk pārmaiņus izmantot paracetamolu un ibuprofēnu, piemēram, no rīta paracetamolu, pusdienlaikā ibuprofēnu, pēcpusdienā paracetamolu, pirms naktsmiega – ibuprofēnu.
Paracetamols lielās devās, lietots ilgstoši, izraisa nopietnus aknu bojājumus.
Aspirīnu nedrīkst dzert pacienti ar čūlas slimību, gastrītu un noslieci uz asiņošanu, arī bronhiālās astmas slimnieki.
Bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem, nedod aspirīnu, jo tas vīrusinfekcijas gadījumā slimnieka organisma īpatnību dēļ var veicināt Reija sindroma rašanos, izraisot izmaiņas šūnās un bīstamus aknu un smadzeņu bojājumus, tāpat nimesilīdu (Nimesil), kas arī var nopietni bojāt aknas.
Bērniem līdz 6 gadu vecumam, bet īpaši tiem, kuri jaunāki par 3 gadiem, nav ieteicams izmantot deguna pilienus, kas sašaurina asinsvadus, jo tie var neatgriezeniski bojāt gļotādu.
! Ja bezrecepšu medikamentu lietošanas instrukcijā ieteiktajā devā dzer divas trīs dienas, tomēr temperatūra turas augstāka par 38 °C, jāvēršas pie ārsta.
