Mēģenē radīts superteļš Vācijas izstādē sasniedz jauna auto cenu 0
Starptautiskajā piena šķirnes lopu vairāksolīšanā Vācijas pilsētā Verdenā aizvadītajā nedēļā no 45 piedāvātajiem dzīvniekiem 34 embriji bija radīti laboratorijā un vēlāk pārstādīti surogātmātei. Vairāku simtu solītāju un vairāk nekā tūkstoš skatītāju klātbūtnē notikušajā vairāksolīšanā vidējā vienas telītes vai govs cena pārsniedza 6800 eiro. “Tā ir ļoti, ļoti augsta cena, kas skaidrojams ar citu valstu piedalīšanos,” teic Bernhards Vēbers, Vācijā vislielākā dzīvnieku servisa uzņēmuma pārstāvis, šī firma ir arī viena no vadošajām pasaulē.
Embriju šūnas iegūst no ļoti augstražīgām govīm un ražīgiem buļļiem, kas nodrošina ļoti augstražīgus pēcnācējus ar jau iepriekš zināmām īpašībām. Šī pirms vairākiem gadiem izveidotā metode ļauj izpētīt dzīvnieka gēnus (DNS) un paredzēt tā īpašības, kas nosaka augsto cenu. Patlaban līdz galam nav atrisināta embrija pārstādīšana surogātmātei, kas grūsnību nodrošina vien 30% gadījumu. Latvijā telīšu embriju ieguvei un pārstādīšanai nav piemērotas laboratorijas. Mūsu eksperti uzskata – samērā mazajam tirgum patlaban tā arī nav vajadzīga, augstākus izslaukumus var iegūt no govīm, kas sēklotas ar šķiroto augstvērtīgo buļļu sēklu. Tā nodrošina telīšu piedzimšanu vairāk nekā 90% gadījumu.
Vairāksolīšana – tradīcija
B. Vēbers uzsver liellopu pārdošanas kārtības svarīgumu: “Īpaši atlasītu, augstražīgu dzīvnieku vairāksolīšanu rīkojam reizi gadā, bet parastās vairāksolīšanas notiek ik nedēļu. Tajās vienas telītes vidējā cena ir vidēji 1700 – 1900 eiro. Par piedalīšanos vairāksolīšanā lauksaimniekam jāmaksā 3,5 – 4,5% no pārdotā dzīvnieka cenas, kā arī sešus eiro liela dalības nodeva.”
Vācijā, tāpat kā citviet pasaulē, ganāmpulki kļūst aizvien lielāki, kas, izrādās, samazina arī vairāksolīšanā pieteikto dzīvnieku daudzumu. Vidējais ganāmpulka lielums ES vislielākajā valstī ir 65 govis, tomēr daudzos ganāmpulkos esot 400 – 600 govju, ir arī ganāmpulki ar vairāk nekā 1000 piena devējām. “Dzīvnieks dalībai izstādē vai vairāksolīšanā ir jāsagatavo. Piemēram, tam ir jānoskuj apspalvojums, jāiemāca lēni staigāt saitē, dzīvniekam arī ir jābūt tīram. Lielajās fermās šiem darbiem nav laika, bet vidēji lielajās, proti, 50 – 100 govju ganāmpulkos, īpašnieki laiku atrast var. Viņi tad arī iegūst vairāksolīšanas priekšrocības – lielāku naudas summu, jo pārdošana notiek bez starpnieka,” stāsta B. Vēbers.
Nav noliedzams arī vairāksolīšanas svarīgums lauksaimnieku darbības prestiža celšanā. Pēc solīšanas beigām dažu desmitu minūšu laikā manēžas laukumā atnesa galdus, krēslus un vismaz tūkstotim cilvēku piedāvāja maltīti. Paši Vācijas lopkopji atzīst – piedalīšanās izstādē vai vairāksolīšanā ar savu dzīvnieku ir prestiža un arī ekonomiski svarīga. Proti, izstādes katalogā katram piedāvātajam dzīvniekam ir atzīmēts, kādi sasniegumi izstādēs bijuši vecākiem. Šāda atzīme ceļ pārdodamā dzīvnieka cenu. Vāciešu attieksmi pret izstādi var redzēt telpās, kur govis pavada laiku pirms izstādes. Tur tās baro, slauc, mazgā, kā arī… frizē un izmanto laku frizūras saglabāšanai. Redzamas arī jauniešu grupas skolotāja vadībā, kas stāsta par dzīvnieka vērtēšanas kārtību.
Vai izstādes vajadzīgas Latvijā
“No embrija iegūtas govs izmantošana piena ražošanai ir pārāk dārga. Šāds dzīvnieks ir izmantojams šķirņu izkopšanai. Arī Vācijā redzams, ka pircēji galvenokārt ir šķirnes dzīvnieku organizācijas,” teic SIA “Silenieces ciltsdarba serviss” vadītāja Vizma Sileniece. Viņa ir pārliecināta – arī Latvija var rīkot piena liellopu vairāksolīšanas, tomēr vissvarīgākais ir mainīt cilvēku domāšanu. Gan valdības, gan arī saimniecību līmenī. “Vācijas saimnieki jūtas aizsargāti, viņi zina spēles noteikumus vairākus gadus uz priekšu, tomēr mēs vēl patlaban nezinām visus ES atbalsta nosacījumus. Latvijā arī strauji mainās nodokļu likumi,” teic V. Sileniece. Daudzi rīdzinieki un galvaspilsētas viesi noteikti atceras aizvadītā gada rudenī Rīgā promenādē ar viņas aktīvu līdzdalību rīkoto un skatītāju lielu atsaucību guvušo govju skati.
Patlaban daudzi saimnieki Latvijā ciltsdarbu veic ļoti pavirši vai vispār neveic. Iemesli ir izskaidrojami, tomēr ne vienmēr saprotami. Ja piena cena ir zema, tad par sēklošanai vajadzīgo bioproduktu maksāt 50 eiro vienai govij ne visi var atļauties. Tomēr no ražīgākās govs, to pilnvērtīgi barojot, arī atdeve būs lielāka. Govju skates, izstādes un vairāksolīšanas Latvijā varētu būt vieta, kur saimniekiem stāsta un rāda, kādam jābūt un jāizskatās labam dzīvniekam, kā to pareizi vērtēt. “Ganāmpulkus Latvijā izkopj arvien vairāk, un šā brīža labā piena cena šo procesu rosina. Tomēr kas notiks, kad cena kritīsies?” vaicā uzņēmēja.
Braucienu uz “Masterrind” vairāksolīšanu un izstādi Verdenā rīkoja SIA “Silenieces ciltsdarba serviss”, bet apmaksāja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
Viedoklis
Erna Galvanovska, v/a “Lauksaimniecības datu centrs” direktora vietniece: “Latvijā govju fermas un saimniekošana ir tikpat augstā līmenī kā Vācijā. Laboratoriju trūkuma dēļ atpaliekam vien dzīvnieku gēnu, DNS izpētē. Šķirnes dzīvnieku organizācijām, sēklošanas stacijām ir jādomā par sadarbību ar vāciešiem zinātnes sasniegumu izmantošanā. Embriju pārstādīšanas laboratorijas izveide dārdzības dēļ Latvijā nav izdevīga. Savukārt dzīvnieku DNS analīzes patlaban sūta uz Vāciju un uz Igaunijas laboratoriju Tartu, kas ir izdevīgāk nekā mūsu pašu “Bior” institūtā. Mūsu piena un citu lauksaimniecības produktu ražotājiem svarīgi būtu iemācīties sevi pasniegt un priecāties, ka viņu darbs ir prestižs. Zemnieki maz iesaista savā darbībā bērnus. Mēs neprotam palielīties ar saviem sasniegumiem.”
