Telpaugu nešanu iekšā novilcinu līdz salnām. Ārijas Rudlapas dārzkopes dienasgrāmata 0
22. septembris. Sakņu diena
Lieti pierimuši. Viss nomazgāts rudens uzņemšanai. Dabā kā nekā svētki, vēlu vakarā sāksies astronomiskais rudens. Diena veidojas silta un saulaina. Zeme gan vēl mitra. Nekādus lielus darbus nesāku. Būtu laba diena puķu stādīšanai, tāpēc saņemos un iestādu pastāvīgā vietā lielziedu asinszāli, ko biju nopirkusi. Salasu nobirušos bumbierus. Ja to neizdaru, tad no rīta atliek konstatēt, ka raža pazudusi. Kolēģe mani izglīto, ka šie augļi ļoti garšojot lapsām un es velti šajā grēkā vainoju stirnas. Vai nav vienalga, apēsti bumbieri jebkurā gadījumā ir apēsti bumbieri. Sakņu dārzā vēl atrodu kādu gurķi vakariņu salātiem. Pēc skata skaisti tie vairs nav un garšo pēc rudens.
23. septembris. Sakņu diena pāriet ziedu dienā
Rudens neizbēgami ir iesācies, bet tā skaisti, ar siltumu un saulīti. Tas tā iesākumam. Būs gan lieti, gan aukstums, tāpēc māja jāgatavo ziemai. Rīta darbs, būvmateriālu iegāde. Dodamies uz to tirdzniecības vietām. Vajadzīgais sapirkts un dēls to visu ved mājās ar patapinātu, šādam darbam piemērotu transporta līdzekli. Es palieku viņu gaidīt lielveikalā “Mājai un dārzam”. Laiku īsinot pētu piedāvājumu un cenas, domās veidojot nepieciešamo lietu sarakstu. Saldajam ēdienam atstāju dārzkopības nodaļu. Tur kā par nelaimi salikti nocenotie telpaugi. Un manā groziņā nonāk sanpaulija, kam šobrīd nav ziedu, mārtiņroze ar iekalst sākušiem ziedpumpuriem. Cenas ir tik simboliskas, ka nespēju atstāt tos veikala plauktā. Atbraukusi mājās, pārstādu lielākos podos un aplaistu, dodot vēl vienu iespēju augt un ziedēt. Atrodas jau vēl šis tas iestādāms un pārstādāms. Jāsāk jau pakāpeniski visus pārziemināšanai paredzētos augus nest telpās, lai pierod pie gaismas trūkuma. Parasti gan novilcinu to līdz nopietnām salnām, tad nākas darīt visu kā pagadās. Gribas to veģetācijas periodu pastiept garāku. Aprūpēju podu augus un dodos nolasīt tomātus. Novācu ražu, nogriežu lapas ar brūnā pelējuma pazīmēm. Stublāji vēl veseli, tāpēc negatavos augļus atstāju briešanai. Tā kā pēcpusdiena silta un saulaina, atstāju siltumnīcas durvis un logus līdz galam vaļā, lai augi apžāvē brūces. Novācu augļus arī pažobeles tomātiem. Neskatoties uz mitro laiku, augi ir veseli. Vienīgi gliemeži atraduši ieplaisājušos tomātus un mielojas uz nebēdu.
24. septembris. Ziedu diena
Svētdienas rīts sākas silts un saulains. Secinām, ka jānopļauj zāle ap māju. Mana zaļmēslojumam domātā baltā sinepe noziedējusi un gatavina sēklas, tā vai nu jāiear, vai jānopļauj. Nobalsojam par labu pļaušanai. Mēģinājums to izdarīt ar trimmeri cieš neveiksmi. Kā idejas autore apņemos nopļaut ar izkapti. Ķeramies pie darba, dēls ar savu “kentauru” dīrā mauriņus, un es ar manuālo rīku – zaļmēslojumu. Kārtējo reizi no dēla saņemu pamācības par izkapts lietošanu. Lai nu kā, bet vismaz vienu gabalu pieveicu. Izvingrināti gan pleci, gan viduklis. Suns arī priecīgs, jo zem apauguma atklājušās peļu alas. Pēc astes kulstīšanas intensitātes varu secināt, apdzīvotas vai ne. Pēc dūšīgas strādāšanas labi jāpaēd. Vāru dārzeņu zupu no burkāniem, kāpostiem, kāļiem un pētersīļiem. Manuprāt, rudenī tā ir īpaši garda. Kāļus gan pievienoju pa kluso un pirms likšanas zupā tos sagrieztus gabaliņos noplaucēju, lai pazustu sīvums. Manējiem šie dārzeņi ne pārāk iet pie sirds. Šogad izauguši tīri labi, vienīgi kāpostu muša kā parasti sabojājusi saknes, bet sekli, cietusi tikai miza. Apskatu savus melno rutku sējumus, no visiem izziedējis tikai viens. Sēju tos vairākos piegājienos, sakņu dienās pirms un pēc Jāņiem.
25. septembris. Lapu diena
Diena atkal jauka un saulaina. Mājupceļā no darba brauciena pametu līkumu līdz mežam. Uz iebraucamā ceļa ieraugu svešu mašīnu. Nolemju, ka zemes gabala kaimiņš atbraucis apsekot īpašumu. Nekā. Ieraugu svešus ļaudis. Pasveicinu un valsts valodā apjautājos, ko tad šie te dara. Ne sveicienu atņēma, ne atbildēja, bet palekdamies metās uz mašīnu. Vai tiešām izskatos tik briesmīgi? Sēņu nazītis arī man tāds mazs un salokāms, to pat vēl nebiju izvilkusi no kabatas. Dažu sēņu dēļ jau nebūtu tā jābēg. Ne jau sēņu man žēl, nepatīkami, ka šādi braucēji izmet mežā atkritumus. Aizeju uz sev zināmu vietu, novācu ražu un atgriežos pie mašīnas, atkal satieku savā īpašumā divas nepazīstamas sievietes. Šīs vismaz nebēga un sveicienu atņēma. Uz robežas ar Valsts mežiem redzu nepazīstamu džipu. Vispār jau tur auga baravikas. Koki pieder īpašniekam, tas it kā būtu skaidrs, bet kā ar sēnēm? Man gan pietiek ar to, ko salasīju, tāpēc braucu mājās. Vakars atkal paiet sēņu sabiedrībā.
27. septembris. Mēness Apogejā, tāpēc ziedu dienai atbilstoši apstākļi
Diena septembra beigām neparasti silta un saulaina. Braucot noskatos, ka kombaini kuļ labību, atsākušies augsnes apstrādes un sējas darbi. Labākie agrotehniskie termiņi šiem darbiem tuvojas beigām. Šogad viss notiek ar nobīdi. Es, atgriezusies mājās, steidzu novākt pupas, kas saulainajās dienās izžuvušas. Vakarā kļūst vēsi. Laika prognožu dienests jau brīdināja, ka šī būs pagaidām pēdējā tik siltā diena.
