Telpaugu ķibeles. Kā tās risināt? 0
Man ļoti patīk dažādi istabas augi. Ilgos gados visas palodzes apdzīvotas ar puķu podiem. Diemžēl lielai daļai šo augu jau kādu laiku piemetušās dažādas ķibeles. Lieldienu kaktusam lapas it kā sažūst, kļūst mīkstas, it kā apsūbējušas, marantai kalst lapu gali, līdz nokalst visa lapa (pēc tam augs atjaunojas, bet drīz viss sākas no gala).
Krasulai (tā sauktajam naudaskokam) lapu apakšpuse un zaru vietas klātas ar tādām kā baltām blaugznām jeb zvīņām, lapas sačokurojas un nokrīt. Dižmeldram, kas atrodas blakus krasulai, iekalst lapu gali, tad nokalst visa lapa. Arī spatifīlām kalst lapu gali. Falenopsim sažūst un nokrīt ziedpumpuri. Līdz šim es to norakstīju uz nepareizas laistīšanas rēķina (vienam augam ticis par daudz, citam par maz), vainoju nepietiekamu apgaismojumu, centrālapkuri, bet šoziem secināju, ka manas puķes moka sīki, 1 – 2 mm gari, puscaurspīdīgi, melnbaltstrīpaini kukainīši. Esmu mēģinājusi mazgāt lapas ar ziepjūdeni, regulāri iznīcinu atrastos kukaiņus, bet tie parādās atkal un atkal. Varbūt katra puķe cieš no savas slimības vai kaitēkļa, bet minētos melnbaltos kukainīšus atradu uz visiem nosauktajiem augiem. Kā atbrīvoties no šiem kukaiņiem? Gita Dunalkas pagastā
Portulaku krasula (Crassula portulaceae) jeb naudaskoks ir īstens sukulents, tālab nevienā savas dzīves periodā necieš pārlaistīšanu. Tas labāk samierinās ar neparedzētu sausumu, nevis lieku slapjumu. Neatbilstošos audzēšanas apstākļos var uzrasties pūkainās bruņutis, kas atgādina blaugznas jeb zvīņas. Vietās, kur iemājojuši šie sūcējtipa kaitēkļi, kalst, čokurojas un krīt lapas. Skalošana dušā nelīdz, pūkainās bruņutis kārtīgi jāapstrādā ar saru otiņu, ko iemērc 40 – 45 % spirta šķīdumā. Apstrāde jāveic vairākkārt, līdz kaitēkļi likvidēti. Ja spirta šķīdumu vienkārši uzpūš no pulverizatora, tas bruņutis neiznīcina.
Dižmeldrs (Cyperus) līdzās pūkaino bruņutu apsēstam naudaskokam – tas noteikti ir vilinājums kaitēkļiem: ilgi nav jāgaida, līdz bruņutis pārceļo uz jauniem, mīkstiem dzinumiem. Arī dižmeldru pūkainās bruņutis jānomazgā ar iepriekš minēto spirta šķīdumu.
Lieldienu kaktusa (Rhipsalidopsis) sīkās, smalkās saknes ļoti cieš no pārlaistīšanas. Ja ūdens ticis par daudz, daļa sakņu nopūst, lapu posmi kļūst ļengani, mīksti un nespodri, it kā apsūbē un sažūst. Lai augu saglābtu, tam nogriež daļu bojāto lapu posmu un pārstāda bagātinātas kūdras substrātā, kas ir tikai nedaudz mitrs. Kamēr Lieldienu kaktuss cenšas uzsākt dzīvi no jauna, to laista minimāli. Kad vecie lapu posmi kļūst noturīgi, stingri un parādās jauni lapu posmiņi, pakāpeniski sāk laistīt un mēslot, abos gadījumos strikti ievērojot principu – labāk mazāk nekā par daudz!
Marantas (Maranta) teicami aug istabas temperatūrā (+18…+20 °C un vairāk), paaugstinātā gaisa mitrumā, gaišā vietā bez tiešiem saules stariem. Ja marantas cers pēc lapu nokalšanas atkal atjaunojas, tad augsne ir pareizā, bet pilnvērtīgi augt traucē vēss, sauss gaiss un pārlaistīšana.
Spatifīlas (Spathiphyllum) nobrūnējušie vai nomelnējušie lapu gali liecina tikai un vienīgi par lieku slapjumu augsnē. Spatifīlas labi jūtas sausā gaisā un pēc laistīšanas ātri spēj atjaunot turgoru novītušajās lapās. Spatifīlas nav izvēlīgas augšanas un kopšanas apstākļu ziņā: aug gan vēsumā, gan siltumā, dažādās augsnēs, mēslotas un nemēslotas, gan noēnotā, gan gaišā vietā (necieš vienīgi tiešus, karsējošus saules starus).
Falenopši (Phalaenopsis) ir ļoti izturīgi, pateicoties cietajām, ar biezu epidermu klātajām lapām. Tās ir telpās visbiežāk audzētās orhidejas. Tomēr arī falenopši nav pasargāti no kaitēkļiem. Ja parādījušās pūkainās bruņutis, tās ir grūti atrast un izskaust, jo salīdušas cieši izvietotajās lapās. Tāpēc augi īpaši rūpīgi jāmazgā ar spirta šķīdumu.
Ļoti nepatīkami kaitēkļi visiem telpaugiem ir tripši, ko dēvē arī par melnajām mušiņām (tie paši melnbaltstrīpainie kukainīši, kas minēti vēstulē), kas siltā, sausā gaisā vairojas ārkārtīgi strauji. Pieauguši tripši dēj olas lapu apakšpusē, ziedpumpuros, citās grūti aizsniedzamās vietās, kur pāris dienās izšķiļas kāpuri, kuri sūc šūnsulu, tādējādi neatgriezeniski bojājot augu izskatu. Mājas apstākļos, lai apkarotu tripšus, ap telpaugiem jāpaaugstina gaisa mitrums, bet pirms tam kaitēkļu nomāktos augus vairākkārt mazgā siltā dušā, un, cik iespējams, apgriež auga virszemes daļas.
