Telpaugs iekaltēts. Kā to atdzirdīt, vai tas maz iespējams? 0
Mēdz gadīties, ka negribēti iekalst kāds telpaugs. Tā notiek ar interjerā iegūtiem jauniem augiem, kuriem optimālais laistīšanas režīms pilnībā vēl nav izstrādāts. Telpaugiem, kuri jau daudzus gadus aug telpā, ir izstrādājies noteikts laistīšanas grafiks (piemēram, augi tiek laistīti nedēļas konkrētajā dienā), pie kura augi ir pieraduši.
Telpaugu iekaltēt ir diezgan bīstami, jo katram augam ir atšķirīgas izturības spējas. Viens spēj “atdzerties” pāris stundu laikā, piemēram, spatifi las (Spathiphyllum), bet mirtes (Myrtus) var nobirdināt visas lapas, nokalst un aiziet bojā. Dažādu sugu fēnikspalmu (Phoenix) izskats neizmainās pat daudzu nedēļu garumā, bet pēc pāris mēnešiem sāk brūnēt lapu gali, kas ir augu atbilde uz īslaicīgo ūdens trūkumu. Lapu galu apkalšana, brūnēšana un dzeltēšana aspidistrām jeb “mājas svētībām” (Aspidistra), hlorofītiem (Chlorophytum), strelīcijām (Strelitzia), dracēnām (Dracaena), monsterām (Monstera) un citiem telpaugiem pamatā ir no iekalšanas.
Kas jādara, ja liels skaits lapu galu telpaugam ir apkaltuši? Vienkāršākais veids, kā uz neilgu brīdi saglabāt lapu dekorativitāti, ir – lapas formas veidā nogriezt nokaltušo daļu. Griežot dzīvu lapu, tiek traumētas šūnas, kuras pēc laika sakalst, tad atkal jāatjauno griezums utt. Tādējādi šāda lapas uzlabošana ir īslaicīga. Ja augam lapu ir daudz, un tikai pāris apkaltušas, tad labāk tās nogriezt.
Iekaltētam augam augsne un sakņu kamols podā ir sauss. Tāds augs (arī kaktuss) jāiegremdē siltā ūdenī līdz poda malām, lai augsne un saknes lēnām no apakšas uzņem ūdeni, cik nepieciešams. Lejot ūdeni uz augsnes virskārtas, tas “izskrien” ātri cauri, īpaši, ja augs stādīts kūdras substrātā, pat nesamitrinot to. Iekaltētajiem augiem pēc normāla ūdens ritma atjaunošanās nobirst, nodzeltē vairākums lapu, jo tās ūdens trūkuma brīdī augam ir palīdzējušas uzturēt pie dzīvības jaunākās lapas. Iekaltētu telpaugu, aptuveni 2–3 nedēļas nedrīkst mēslot, pat ne ar vājas koncentrācijas šķīdumu. Mēslošanu atsāk, kad uz auga var saskatīt jaunu lapiņu, dzinumu parādīšanos.
Nevajadzētu iekaltēt acālijas(Azalia), kamēlijas (Camellia), kafijkokus (Coffea), klerodendrus (Clerodendron), afelandras (Aphelandra), lījas (Leea), kodijas (Codiaeum), fitonijas (Fittonia), nefrolēpes (Nepfrolepis), kalatejas (Calathea) u. c. telpaugus, kuri var arī neatgūties no iekaltēšanas.
Sukulentiem iekaltēšanas sekas pamanīt ir grūti, tomēr sausums neatbilstošā laikā (kas nav obligātais miera periods) var izjaukt auga normālos attīstības procesus.
Kas un kā laistīs telpaugus, ja kādu laiku neesam mājās Telpaugi visā dzīves laikā ir jānodrošina ar zināmu daudzumu ūdens, kas tiem nepieciešams augšanai. Bezgala dažādā augu pasaule ir spējusi radīt savdabīgus augus, kuri spēj izdzīvot bez ūdens uzņemšanas vairākus mēnešus, jo ūdeni tie ir uzkrājuši savos audu rezervuāros; augus, kuri bez paaugstināta gaisa mitruma nespēj dzīvot pat pāris dienas utt. Tādējādi iegādājoties atšķirīgos telpaugus, jāatceras, ka augi ar biezām, sulīgām lapām, saknēm un stumbriem ir izturīgāki pret neparedzētu ūdens trūkumu nekā augi ar mīkstām, plānām lapām un smalku sakņu sistēmu.
