“Telia” savas daļas nepārdos un paliks Latvijā 0
Pirms gada Zviedrijas telekomunikāciju kompānija “Telia Sonera” (šogad pārdēvēta par “Telia Company”) izteica trīs scenārijus un savas “sarkanās līnijas” Latvijas valdībai tai piederošo “Lattelecom” un “LMT” apvienošanā. Neapvienošanas gadījumā draudēja savas daļas pārdot.
13. septembra valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Privatizācijas aģentūras vēstuli “Telia”, kurā minēta “Telia” iecere sev piederošās daļas uzņēmumā LMT uzticēt SIA “Lattelecom” līdzīpašniekam “Tilts Communication”, kuras pastarpināta īpašniece ir “Telia”.Tagad Pasi Koistinens, kuru “Telia” nupat iecēlusi par sadarbības koordinatoru ar Latvijas valdību, “LA” redakcijā apliecina, ka “Telia” paliks Latvijā, bet uzsvēra, ka kompānija nav atteikusies no nodoma apvienot tai piederošos “Lattelecom” un “LMT”, tikai meklēšot abām pusēm piemērotākos risinājumus.
– Vēl pirms gada draudējāt, ka pārdosit savas daļas, ja valdība nenolems par “Lattelecom” un “LMT” apvienošanu. Vai “Telia” paliks Latvijā?
Pasi Koistinens: – Jā, mēs gribētu palikt. Jautājums ir: ko Latvija vēlas darīt savā tirgū? Latvijā ir jāsakārto īpašumtiesību un pārvaldības jautājumi.
– Vai caur dāņu “Tilts Communication”, kam jūs tā kā sakāties atdot pārvaldīšanai savas daļas. Kaut arī uzņēmums pilnībā pieder “Telia”, rodas jautājumi, vai pēc tam pašu “Tilts Communication” nepārdosiet kādam citam.
– Tas ir blakus jautājums, tas ir nesvarīgs rutīnas jautājums, kā mēs risinām pārvaldību laiku pa laikam. Mēs, “Telia”, gribam būt čempioni Baltijā un Ziemeļvalstīs.
– Taču attīstības ceļi no Latvijas puses tiek iezīmēti citādi, nekā no jūsu. Latvijas valdība konkurences veicināšanai un patērētāju interesēs ir noteikusi, ka “Lattelecom” un LMT ir jāattīstās atsevišķi, konkurējot savā starpā.
– Nedomāju, ka tas ir galīgais lēmums. Ir paņemts “taimouts” kā basketbolā un nākotnes attīstības perspektīvas ir uzaicināta novērtēt konsultāciju firma, ko uzskatu par ļoti pozitīvu zīmi. Telekomunikāciju industrijas spēlētāja vērtējums no malas būtu ļoti derīgs.
– Abu kompāniju apvienošanās gadījumā Latvijas puse zaudētu kontrolpaketi un “Telia” iegūtu 60% daļu. Pat ja pierādāt, ka apvienošanās ir labs risinājums, tas rada jautājumu, kam piederēs apvienotā Latvijas lielākā telekomunikāciju kompānija? Jūsu priekštecis vienmēr apliecinājis, ka “Telia” interesē tikai kontrolpakete.
– Vispirms tas bija plašāks jautājums par īpašumtiesībām. Šodien tas vairāk ir par īpašumtiesību maiņu kā līdzekli “Telia Company” stratēģijas īstenošanai. Pagātnē pierādījies, ka īpašumtiesības nav galvenais jautājums. Kad apvienojās “Telia” un “Sonera”, arī mums bija divas kompānijas un divi biznesi – fiksētais un mobilais. Gadiem ejot, sapratām, ka tas nav labākais – tos pārvaldīt atsevišķi. Tāpēc mēs mainījām arī apvienotās kompānijas struktūru. Tagad šis nav īpašumtiesību, bet stratēģijas jautājums.
Pasi Koistinens sākotnēji nāk no somu “Soneras”, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem apvienojās ar zviedru “Telia” un kļuva par “TeliaSonera”. Šogad “Sonera” vārdu atmeta un visu telekomunikāciju grupas nosaukumā atstāja vien “Telia”. Nav žēl? “2002. gadā, kad abas kompānijas apvienojās, tas bija svarīgi, bet tagad vairs nav tā sentimenta. Bet Somijā zīmols “Sonera” joprojām pastāv,” viņš atbild. Pēc kompāniju “Omnitel” un “Teo LT” apvienošanas Lietuvā, ko viņš vērtē kā veiksmīgu, nākamā rindā ir Latvija.
13 gadus “Lattelecom” un “LMT” īpašumtiesību un pārvaldības jautājumi ir uz apspriežu galda, bet lielākoties paslaucīti zem galda. “Es būšu kā ombudsmens starp “Telia” un Latvijas valsti,” pavēstīja Koistinens, bet tas gan ir neiespējami, jo par tādu nevar kļūt ieinteresētā puse. Drīzāk viņš vērtējams kā kompāniju apvienošanās praktiķis. Acīmredzot iepriekšējais “Telia” pārstāvis Kenets Rodne, stratēģijas un biznesa nodaļas vadītājs, neticis galā ar apvienošanas misiju un aizrotēts uz Azerbaidžānu, tāpat kā kritušus politiķus nosūta par vēstniekiem ārzemēs. Arī “Eesti Telekom” valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms, kuru pagājušā gada nogalē nozīmēja būt par atbildīgo Latvijā, pusgada laikā neko neiesāka.
Tagad Pasi Koistinens uzskata sevi par vidutāju, kura uzdevums ir atrast labu risinājumu, kas apmierinātu abas puses – Latvijas valsti un “Telia”.
Pilnu interviju lasiet pirmdienas “Latvijas Avīzē”
