Pieredze. Par veterinārsta prioritāti ganāmpulka veselības vizītes laikā 0
Egils Juitinovičs, SIA “Vidzemes veterinārais serviss” veterinārārsts
Dzīvnieku īpašniekam regulāri sadarbojoties ar veterinārārstu, parasti izdodas sasniegt daudz labākus rezultātus un ātrāk tuvoties izvirzītajiem mērķiem. Parasti tas notiek savstarpējā uzticības gaisotnē, kur ieguvēji ir abi – gan saimnieks, gan veterinārārsts. Šoreiz esmu vizītē saimniecībā, kur sadarbība ir jau vairāk nekā 20 gadu. Meklējam atbildi, kā samazināt teļu saslimstību, īpaši ar caureju.
Saimnieks ir novērojis, ka lielai daļai teļu caureja parasti sākas 5.–7. dienā un vairākumā gadījumu vispārējo saslimšanas pazīmju teļam nav vai tās ir vāji izteiktas. Sadarbības laikā ir veikta gan fekāliju izmeklēšana ar ekspresmetožu palīdzību, lai noskaidrotu iespējamo caurejas cēloni, gan pārdzīvota antibiotiku lietošana, taču rezultāti ir bijuši ar mainīgām sekmēm, un nereti jāatzīst, ka antibiotiku lietošana nav devusi rezultātus, lai neteiktu – tā ir bijusi nepamatota.
Ar gandarījumu klausos saimnieka vēlmi uzlabot teļu veselību, lai iespējami maz vajadzētu lietot antibiotikas. Tāpat augstu vērtēju sasniegtos rezultātus teļu mirstības mazināšanā, kas nepārsniedz 3–5% gadā, pateicoties laikus veiktai slimo teļu ārstēšanai, uzsvaru liekot uz savlaicīgu problēmas atklāšanu un elektrolītu lietošanu.
Vienojāmies, ka vēlreiz pārskatīsim visu teļu audzēšanas posmu, sākot no piedzimšanas līdz atšķiršanai no piena.
Caurlaidīgo zarnu sindroms
Kā jau ierasts, parasti vizītēs sniedzu arī kādu jaunu informāciju, lai izglītotu saimnieku un tādējādi arī sevi. Šoreiz pārrunājam caurlaidīgo zarnu sindromu, kas var būt par izskaidrojumu, kāpēc daudziem teļiem apmēram 5.–7. dienā pēc dzimšanas sākas caureja. Tas notiek tāpēc, ka zarnu sienā starp gļotādas bārkstiņām parādās atveres, pa kurām pastiprināti šķidrums no audiem nonāk zarnu lūmenā un otrādi. Tieši šis fenomens var būt par cēloni, kāpēc teļam šajā laikā ir mīkstāka jeb šķidrāka mēslu konsistence.
Loģisks ir saimnieka jautājums, vai ko varam darīt, lai šo problēmu mazinātu? No savas puses piebilstu, ka ļoti svarīgi nodrošināt, lai pēc iespējas maz gremošanas traktā būtu patogēno jeb kaitīgo mikroorganismu, kas caurlaidīgo zarnu sindroma gadījumā pastiprināti nokļūst organisma audos un asinsritē. Abi ar saimnieku bijām vienisprātis, ka bez kvalitatīva pirmpiena veiksmīga teļu audzēšana ir apgrūtināta. Saimnieks lieliski zināja, ka jaundzimušam teļam zarnu gļotādā pirmajās dzīves stundās ir speciālas atveres, pa kurām var organismā uzsūkties pirmpienā esošās antivielas jeb vielas, kas aizsargās jauno organismu no saslimšanas. Jo ilgāks laiks no piedzimšanas paiet, jo vājāk antivielas spēj uzsūkties.
Uzklausīju saimniecībā izstrādāto pirmpiena iegūšanas protokolu. Pirmpiens tiek iegūts iespējami higiēniski, sagatavojot govs tesmeni, piena savākšanas trauki ir tīri un pirmpienam tiek noteikta kvalitāte, lietojot Brix refraktometru. Pirmajā ēdināšanas reizē, kas ir divu stundu laikā pēc piedzimšanas, lieto tikai pirmpienu, ja refraktometra rādītājs ir 22% un vairāk. Izēdināmais daudzums ir 10% no ķermeņa svara. Atlikušais kvalitatīvais pirmpiens tiek sasaldēts un veidotas tā rezerves vai uzglabāts ledusskapī svaigs, līdz piecām dienām, un izbarots pēc vajadzības.
Pirmpiens ir ar unikālām īpašībām ne tikai kā antivielu avots jaundzimušajam, bet arī kā līdzeklis, kas nostiprina zarnu sienu un mazina tās caurlaidību, respektīvi, kā pirmais līdzeklis pret caurlaidīgo zarnu sindromu un caurejas mazinātājs. Interesanti, ka šīs unikālās govju pirmpiena īpašības izmanto arī humānajā medicīnā cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar normālu zarnu funkcionēšanu.
Atnešanās videi jābūt iespējami tīrai
Apstājoties pie atnešanās aizgalda, novērtējām, vai tas ir tīrs un sauss un vai tas var būt teļam kā kaitīgo mikroorganismu avots. Ja teļš piedzimst netīrā vidē vai pēc piedzimšanas teļam tiek iztīrīta mute ar netīrām rokām, pastāv risks, ka teļa zarnu traktā pirms pirmpiena nonāks kaitīgās baktērijas. Tās aizņems vietu atverēs, kas atrodas tievo zarnu sienā, un pirmpienā esošās antivielas vairs nevarēs uzsūkties. Tāpat jāatceras, ka baktērijas un vīrusi piestiprinās zarnu gļotādai un tur sāk vairoties. Sekas, protams, ir nopietni zarnu gļotādas bojājumi, kas savukārt traucē barības vielu uzsūkšanos, palielina zarnu sienas caurlaidību un klīniski izpaužas kā caureja. Dzīvniekam ir risks atūdeņoties un nobeigties.
Radās jautājums, vai ir vēl kādi veidi, kā varētu samazināt kaitīgo mikroorganismu klātbūtni teļa zarnu traktā un samazināt zarnu sienu caurlaidību, jo dzemdību vietas stāvoklis un teļu pieņemšanas prakse bija optimāla. Taču pilnīgi izvairīties no kaitīgo baktēriju darbības ne vienmēr izdodas.
Oligosaharīdu nozīme vesela zarnu trakta uzturēšanā
Meklējot risinājumu, kā samazināt nevēlamo mikroorganismu klātbūtni teļa gremošanas traktā, nonācām līdz mannanoligosaharīdiem, pieminot arī citu oligosaharīdu nozīmi vesela zarnu trakta uzturēšanā. Tie pozitīvi iedarbojas divējādi. Pirmkārt, oligosaharīdi nokļūst nesagremoti resnajās zarnās, konkrēti – loka zarnā. Tur tos fermentē zarnās esošā mikroflora, izveidojot vidi, kas ir labvēlīga labajām baktērijām, vienlaikus samazinot potenciāli kaitīgos jeb patogēnos mikroorganismus.
Otra pozitīva mannanoligosaharīdu īpašība ir spēja izveidot savienojumus ar kaitīgām baktērijām, neļaujot tām piestiprināties pie zarnu gļotādas epitēlija. Tas izskaidrojams ar to, ka noteiktu baktēriju veidi, lai piestiprinātos pie zarnu gļotādas, izmanto savienojumus, kur piedalās arī mannoze, fimbrijas. Mannanoligosaharīdi līdzinās šīm fimbrijām, un tāpēc baktērijas piestiprinās tur, nevis pie zarnu epitēlija. Tās tiek izvadītas no organisma, tādējādi samazinot inficēšanās risku.
Lai vēl vairāk samazinātu kaitīgo baktēriju klātbūtni gremošanas traktā, ir iespēja tās daļēji aizstāt ar labajām. Tas ir iespējams, ja lieto probiotikas. Kopā izvēlējāmies preparātu, kas vēlamajā daudzumā satur gan mannanoligosaharīdus, gan probiotikas.
Tāpat vienojāmies, ka šo preparātu saimnieks lietos visiem teļiem no trīs dienu vecuma vienu reizi, bet pēc vajadzības var arī atkārtot otrajā un trešajā dienā. Tāpat šis preparāts tiks lietots, ja teļi ir saslimuši ar caureju vai gremošanas traucējumiem. Ieteicu apsvērt probiotiku lietošanu katru dienu no pirmās dzīves dienas līdz atšķiršanai no piena. Respektīvi, negaidīt, kamēr dzīvnieks saslimst, bet laikus pievērsties profilaksei. Ikviens teļš, ko izdodas izaudzēt bez slimošanas, mazāk slimos nākotnē un būs ar lielāku ražotspēju.
Kā pasargāt teļu no atūdeņošanās
Nākamais solis ir pasargāt teļu no atūdeņošanās. Turklāt, jo ātrāk to dara, jo labāk, kamēr teļam vēl ir zīšanas reflekss. Tāpat jāatceras, ka teļš caurejas gadījumā dienas laikā var zaudēt 5–10% no ķermeņa svara. Vairāk nekā 8% šķidruma zuduma gadījumā elektrolīti ir jāievada intravenozi. Bet, ja atūdeņošanās pakāpe sasniedz jau 14%, parasti iestājas dzīvnieka nāve. Tieši tāpēc ir tik svarīgi teļus novērot vairākas reizes dienā un laikus sākt lietot elektrolītu šķīdumus.
Lai novērtētu atūdeņošanās pakāpi, tiek atvilkta āda, vislabāk – kakla apvidū. Tad skaita, cik sekundēs āda ieņem sākuma stāvokli. Ja divu sekunžu laikā, tad atūdeņošanās nav, ja 3–6 sekunžu laikā, tad atūdeņošanās var sasniegt pat 8% no ķermeņa masas. Ja ādas atvilkšanās ilgst vairāk nekā 6 sekundes, tad atūdeņošanās ir ļoti nopietna un pārsniedz 10%. Tāpat var novērtēt arī smaganu stāvokli. Parasti tām jābūt sārtām un mitrām. Ja tās ir bālganas un sausas, tad teļa atūdeņošanās ir sasniegusi 8–10%.
Viens no labākajiem teļa labsajūtas rādītājiem ir aktīva piena dzeršana vai zīšana. Ja teļš to dara negribīgi, jāpievērš papildu uzmanība un jāizmeklē, vai nav saslimšanas pazīmju.
Kā izvēlēties elektrolītus
Vizītes beigās runājām par to, kas jāņem vērā, izvēloties elektrolītus. Pirmām kārtām elektrolītiem jābūt pareizā koncentrācijā, jo pārāk koncentrēts elektrolīts organismu atūdeņos vēl vairāk. Kā viens no galvenajiem elektrolītiem, kas nepieciešams, ir nātrijs. Otra svarīga sastāvdaļa ir glikoze vai dekstroze, kas būtībā ir viens un tas pats, tikai atšķiras nosaukumi. Glikozei ir jābūt attiecībā ar nātriju viens pret vienu, lai nodrošinātu nātrija uzsūkšanos. Glicīns ir aizvietojamā aminoskābe, kas tiek lietota iekšķīgi lietojamos rehidratācijas šķīdumos, lai veicinātu glikozes uzsūkšanos. Elektrolītu šķīduma sastāvā ir iekļauts arī kālijs un hlors.
Svarīgi, lai šķīdumā būtu iekļautas arī vielas, kas mazinās organisma acidozi un nedaudz var kalpot arī kā enerģijas nodrošinātāji. Parasti tie ir savienojumā ar nātriju, piemēram, bikarbonāts, citrāts, laktāts, acetāts vai propionāts. Daudz izmanto dzeramo sodu jeb nātrija bikarbonātu. Taču šajā gadījumā jāatceras, ka to nav ieteicams lietot tūdaļ pirms vai pēc piena izēdināšanas, bet vēlams vismaz pāris stundu starplaiks, lai netraucētu irdena kazeīna recekļa veidošanos teļa glumeniekā. Acetātiem ir priekšrocība, ka tie ātri iedarbojas un tos var lietot kopā ar pienu, pārtraukumi pēc vai pirms piena izēdināšanas nav vajadzīgi.
Beigās piemeklējām arī optimālo elektrolītu šķīdumu un izveidojām kopā ar saimnieku rīcības protokolu, kas paredz rīkoties, pirms teļš ir saslimis.
Dažas lietas, kas jāatceras
– Ja teļam vairs nav zīšanas refleksa, šķīduma vai piena zondēšana jāpārtrauc, jo parasti nav vairs arī pilnvērtīgas zarnu motorikas, šķidrums nevirzās pa zarnām tālāk, bet uzkrājas kuņģī, teļš sāk piepūsties un drīz iestājas nāve.
– Atūdeņošanās procents kalpo teļam nepieciešamā šķīduma daudzuma aprēķināšanai. Piemēram, ja 50 kg smagam teļam atūdeņošanās pakāpe ir 8%, tad nepieciešamais šķīduma daudzums, kas dienā jāizēdina papildus pienam, ir 8% no ķermeņa svara: 50 x 0,08 = 4 litri. Laikus zinot, cik daudz elektrolītu šķīduma teļam jāizbaro, un to izdarot, ir iespējams ievērojami uzlabot teļu veselību un pasargāt tos no nobeigšanās.
– Teļi caurejas gadījumā strauji zaudē šķidrumu un elektrolītus, un sākas organisma novirze uz skābo pusi jeb acidoze.
– Atbilstoša elektrolīta izvēle un pareiza tā lietošana ir kritiski svarīga.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
