ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis Džo Baidens 12
ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis demokrātu kandidāts Džo Baidens, kas pārspējis pašreizējo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu, sestdien paziņojuši vairāki vadošie Savienoto Valstu televīzijas kanāli.
Saskaņā ar CNN, NBC un CBS aplēsēm Baidens ir guvis uzvaru Pensilvānijas pavalstī, tādējādi nodrošinot sev vismaz 273 no 538 elektoru balsīm un pārkāpjot “maģisko” 270 balsu robežu.
Pagaidām Tramps nav reaģējis uz šo paziņojumu, taču balsu skaitīšanas gaitā, pamazām pieaugot Baidena pārsvaram, pašreizējais prezidents vairākkārt nāca klajā ar izteikumiem par krāpšanos, apgalvojot, ka viņam tiekot nozagta uzvara.
Tomēr nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem viņš nav sniedzis.
Iepriekš sestdien, pirms došanās uz savu golfa laukumu Virdžīnijā, Tramps tviterī atkārtoti uzsvēra: “ES UZVARĒJU ŠAJĀS VĒLĒŠANĀS AR LIELU PĀRSVARU!”
Tomēr rezultāti liecina, ka Tramps kļūs par pirmo amatā esošo prezidentu kopš Džorža Buša vecākā, kas nav spējis izcīnīt otro pilnvaru termiņu.
Tikmēr Baidens, par kuru balsojuši vairāk nekā 74 miljoni amerikāņu, kļuvis par līdz šim vecāko kandidātu, kam izdevies uzvarēt vēlēšanās.
Baidens, kurš, būdams centrists, sola atjaunot Vašingtonā mieru pēc četriem nemiera pilnajiem Trampa gadiem, savas ilgās politiskās karjeras laikā jau divas reizes pretendējis uz nokļūšanu Baltajā namā, līdz 2008.gadā, startēdams pārī ar Baraku Obamu, nokļuva viceprezidenta krēslā.
Kopā ar Baidenu šoreiz startēja senatore Kamala Herisa, kas tagad ieņems viceprezidenta amatu, kļūstot par pirmo melnādaino sievieti, kas pārceļas uz Balto namu.
56 gadus vecā Herisa tiek uzskatīta par iespējamo Baidena pēcteci, kura varētu kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta krēslā.
Otrdien notikušajās vēlēšanās tika pārspēti visi iepriekšējie vēlētāju aktivitātes rekordi, jo kopumā nobalsoja aptuveni 160 miljoni balsstiesīgo amerikāņu.
Baidenam izdevās nodrošināt uzvaru, atkarojot iepriekš republikāņiem zaudētos Vidējo Rietumu štatus Pensilvāniju, un Mičiganu, kā arī Viskonsinu, tradicionālo demokrātu pavalsti, kuru 2016.gadā bija “iekarojis” Tramps, kas spēja pārliecināt baltādainos strādnieku šķiras vēlētājus.
Balsu skaitīšana turpinās vēl Arizonā, Nevadā un Džordžijā, kur arī vadībā ir Baidens.
Tiesa Džordžijā, kas nav balsojusi par demokrātu kandidātu kopš 1992.gada, kad uzvarēja Bils Klintons, Baidena pārsvars ir niecīgs, un sagaidāms, ka šajā štatā notiks balsu pārskaitīšana.
Īsi pirms paziņojuma par Baidena uzvaru, tika saņemtas ziņas, ka kopš sestdienas rīta viņa pārsvars Arizonā ir sarucis par 9000 balsu un šobrīd ir vairs tikai aptuveni 20 500.
Arī Arizona ir ļoti konservatīvs štats, kur pēdējo reizi demokrātam izdevies uzvarēt 1996.gadā.
Tikmēr Kongresa vēlēšanu rezultāti liecina, ka Baidenam nāksies sadarboties ar sašķeltu likumdevēju sapulci.
Kamēr demokrāti nodrošinājuši sev vairākumu Pārstāvju palātā, republikāņiem, šķiet, izdevies saglabāt kontroli pār Senātu, lai gan tas vēl var mainīties.
