Televīzijām būs lielāka brīvība reklāmas laiku izvēlē 0
Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar kuriem tiks noteikta lielāka televīzijas reklāmu elastība.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM), likuma plānotās izmaiņas paredz noteikt, ka
pašreizējo 12 minūšu stundā vietā raidorganizācijas var brīvi izvēlēties, kad rādīt reklāmas visas dienas garumā.
Reklāmai un televīzijas veikalam, izņemot televīzijas veikala skatlogu, atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās no plkst.6 līdz 18 un no plkst.18 līdz 24 nedrīkstēs pārsniegt 20% no satura attiecīgajos laika intervālos.
Likumā tikšot nostiprināts arī izcelsmes valsts princips, kas nosaka, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro tikai vienas dalībvalsts noteikumi.
Tāpat tikšot pastiprināta audiovizuālo regulatoru neatkarību, nodrošinot, ka tie ir juridiski nošķirti no savas valdības un funkcionāli neatkarīgi no valdības un citām publiskām vai privātām struktūrām.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēšot stingrākus noteikumus, lai aizsargātu bērnus no nepiemērotiem audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem par pārtikas produktiem ar augstu tauku, sāls, nātrija un cukura saturu.
Tāpat video koplietošanas platformām būs jāievēro arī pienākumi attiecībā uz komerciāliem paziņojumiem, par kuriem tās ir atbildīgas.
Tāpat ar likuma grozījumiem tikšot noteikta nepilngadīgo bērnu aizsardzība pret kaitīgu saturu tiešsaistes vidē, paplašinot arī pienākumus aizsargāt nepilngadīgos sabiedrības locekļus video koplietošanas platformās, kurās būs jāievieš piemēroti pasākumi.
Ar grozījumiem likumā tikšot pastiprināta arī aizsardzība televīzijā un video pēc pieprasījuma pret kūdīšanu uz vardarbību vai naidu un publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus.
Tiks noteikts, ka video koplietošanas platformām ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu cilvēkus no kūdīšanas uz vardarbību vai naida un nelegāla satura.
Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs arī nepārtraukti un pakāpeniski jāveicina to satura pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti.
Grozījumiem likumā izstrādāti, lai līdz 19.septembrim Saeima varētu pabeigt darbu pie Eiropas Savienības (ES) Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasību pārņemšanas Latvijas nacionālajā likumdošanā.
Ievērojot, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā tiek pievērsta īpaša uzmanība personu ar invaliditāti vajadzībām, grozījumi paredz jaunu pantu, kas regulēs noteikumus par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.
Grozījumi paredz, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, ka tā pakalpojumi tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti, un par to reizi gadā ziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Izmaiņas paredz, ka plašsaziņas līdzeklis sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, izstrādās rīcības plānu, kurā norādīs plānotos pasākumus pieejamības nodrošināšanai. Par rīcības plānu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis informēs Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi 14 dienu laikā no tā apstiprināšanas brīža, paredz likumprojekts.
Vienlaikus plānots noteikt, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz publiskus paziņojumus un informāciju par ārkārtējām situācijām, tostarp dabas katastrofu gadījumā, to dara personām ar invaliditāti pieejamā veidā.
