Televīzijai jāatbrīvo frekvence 5G vajadzībām 2
Radiofrekvenču joslu 5G mobilo sakaru vajadzībām atbrīvos 2022. gadā, vēl pusgadu pēc tam veltot pārejas periodam, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Tā teikts Ministru kabinetā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes lēmumu par 470 – 790 megahercu (MHz) radiofrekvenču joslas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES).
Kas 700 MHz frekvencē ir tik īpašs, lai no tās izstumtu virszemes TV apraidi un programmu veidošanas un speciālo pasākumu radio raidošās iekārtas (PMSE), piemēram, radiomikrofonus, kas šobrīd apdzīvo minēto frekvenci?
Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs “Latvijas Biznesam” sacīja, ka šajā joslā ir īpaši labvēlīgi radiosignālu izplatīšanās parametri, kas sakaru operatoriem ļauj ekonomiski izdevīgi un ātri izvērst sakarus lauku rajonos plašās teritorijās, izmantojot jau esošo torņu infrastruktūru.
“Eiropas deklarētie savienojumu mērķi paredz ar 5G pārklājumu, pirmkārt, nodrošināt sauszemes maģistrāles un, otrkārt, lielās pilsētas. Ģeogrāfiski tas ir liels teritorijas pārklājums, un, lai to realizētu efektīvi un nodrošinātu ātri, 700 MHz ir pieņemamākais frekvenču risinājums.”
Telekomunikāciju kompānijas “Bite” tīkla nodaļas vadītājs Aigars Sprukulis vēl piebilda, ka 700 MHz frekvences izplatība būs plašāka, nekā tā ir frekvencēm augstākā diapazonā.
Tas savukārt mazināšot mobilo operatoru investīcijas tīkla izbūvē, jo bāzes stacijas, izbūvētas viena no otras retāk, varēs nodrošināt kvalitatīvu tīkla darbību.
“Par 700 MHz zemāku frekvenču izmantošana radītu izaicinājumus telekomunikāciju iekārtu ražotājiem – nāktos izgudrot jaunas antenas un veidus, kā tās iebūvēt mūsdienīgos viedtālruņos. Savukārt ierīces, kas atbalsta 700 MHz frekvenci, ražotāji jau piedāvā šobrīd,” norāda “Bites” pārstāvis.
Jāuzsver, ka 700 MHz jau nav pirmā frekvence, kuru nodos mobilo operatoru rīcībā, pagrūžot malā televīzijas virszemes apraidi. Tas pats notika arī ar 800 MHz frekvenci un pasaules gals sācies nav.
Svarīgi saprast, ka virszemes TV apraides tīkls neizzudīs, bet tiks pārkārtots, arī uztvērēji lietotājiem nebūs jāmaina.
Vienīgi apraidē pieejamo kanālu skaits samazināsies no 60 līdz 50 SD kvalitātes kanāliem un esošo septiņu tīklu vietā būs pieci nacionālie tīkli.
“Savukārt PMSE lietotājiem jārēķinās, ka no 2022. gada 700 MHz joslā šīs iekārtas nebūs izmantojamas, kas jāņem vērā iekārtu iegādē, lielāku uzsvaru liekot uz tādu iekārtu iegādi, kas ir pārskaņojamas, turklāt par to jākonsultējas ar VAS “Elektroniskie sakari”,” teic Valters Bajārs.
Savukārt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine norāda, ka virszemes televīzijai vēl ir iespēja attīstīties.
“Piemēram, ja šajā spektrā tiktu ieviesta jauna tehnoloģija DVB-T2 un datus kompresētu citā standartā, varētu pat palielināt pārraidāmo programmu skaitu, kā arī pārraidīt programmas HD kvalitātē.”
Bet LMT viceprezidents tehnoloģiskajos jautājumos Gunārs Danbergs uzsver, ka uzņēmumi gaida, lai valsts iestādes savlaicīgi definētu skaidrus noteikumus – gan attiecībā uz potenciālās izsoles norises termiņiem, gan izsoles nosacījumiem.
Lai arī noteiktais sākuma termiņš – 2022. gada 1. janvāris – ir par diviem gadiem vēlāks nekā citviet Eiropā, lēmums ir būtisks solis skaidru tirgus noteikumu definēšanā.
Brīvais radiofrekvenču apjoms ļauj šajā joslā noteikt vismaz trīs izsolāmās radiofrekvenču joslas, kuras attiecīgi varētu iegūt viens vai vairāki izsoles uzvarētāji.
“Esam pārliecināti, ka izsole ir būtisks priekšnoteikums atklātai un godīgai konkurences cīņai, kas savukārt dod vislielāko labumu valstij inovāciju ieviešanas un digitālās transformācijas ceļā,” norāda Danbergs.
Interesanti, ka tieši šobrīd notiek 3,5 GHz frekvenču joslas izsole (uz laiku gan pārtraukta), kuras sākumcena ir 250 000 eiro.
Arī to, tāpat kā 26 GHz frekvenci, izmantos 5G vajadzībām. Vēl gan pāragri spriest, cik operatoriem izmaksās 700 MHz frekvences lietošanas tiesības, jo frekvenci izsolē plānots nodot tikai pēc tās atbrīvošanas.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atteicās no komentāriem par tik tālu nākotni. Parasti gan frekvences tiek iedalītas blokos un katrs komersants izsoles kārtā var pretendēt uz vienu vai vairākiem no tiem.
V. Bajārs vien noteica, ka pie mūsdienu straujās tehnoloģijas attīstības nav iespējams frekvenču lietojumu noteikt nemainīgu. Tas radot zināmas neērtības, bet, no otras puses, sniedz iespēju izmantot jaunas tehnoloģijas – kā šajā gadījumā ātru platjoslas mobilā interneta pieslēgumu.
“Mēs šo procesu jau realizējām ar 800 MHz joslu, ko atbrīvojām 2014. gadā, un šobrīd redzam, cik sekmīgi ir ieviesti 4G paaudzes mobilie sakari.”
