Saplūst ne tikai kompānijas, bet arī tehnoloģijas – mobilie sakari ar fiksētajiem, internets ar TV 0
No Francijas līdz Spānijai un Vācijai iekustināti darījumu raundi, kas regulatorus spiež dot savu svētību konsolidācijas kampaņai reģionu fragmentētajai mobilo operatoru ierindai, secina “The Wall Street Journal”. “Tā rezultātā Eiropas telekomunikāciju ainava varētu tikt radikāli pārveidota, jo kompānijas steidz absorbēt mazākos operatorus atsevišķās valstīs un savā dziņā pēc lielizmēra virzīties uz pārrobežu darījumiem,” paredz ietekmīgais žurnāls “The Wall Street Journal”. “Konsolidācija paātrinās tempu Eiropā,” pavēstījis “Orange SA” ģenerāldirektors Stefans Ričardss. “Mēs uzskatām, ka tas ir nenovēršami.”
Apvienošanās Igaunijā ir ilgstošs process
Šā gada 1. septembrī tika pabeigta igauņu mobilo sakaru operatoru EMT apvienošanās ar fiksēto sakaru kompāniju “Elion Ettevõtted AS” vienotā kompānijā zem tās holdingkompānijas “Eesti Telekom” nosaukuma.
Jaunākajā un lielākajā Tallinas hipermārketā “Ülemiste” pirms diviem mēnešiem atvērts jaunās koncepcijas klientu apkalpojošais centrs – lillīgajās EMT un “Elion” krāsās. No tās puses, kur ienirstu veikalu lielpilsētā, nav ne mazākās saprašanas, kurā virzienā doties. “Kur atrodas “Esti Telekom” klientu centrs?” vaicāju kārtības uzturētājai formā. Neizpratnes pilns skatiens. “Nu EMT un “Elion” veikals!” pārjautāju. “Ā, tur pa šo gaiteni līdz galam, tad pa labi un pretim veikalam “Zara” būs,” saņēmu precīzu norādi. Tur līdzīgi beidzās klientu aptaujas. “Kas apvienojies? Pirmoreiz dzirdu!” attrauc Mihails, kurš ienācis pēc jauna viedtālruņa. Arī Arvo, vīrs ap piecdesmit, neko nezina par EMT apvienošanos ar “Elion” – mājās viņam internetu ar radiolinku nodrošinot cita kompānija, viņš tikai lūkojot pēc tālruņa. “Jā, klienti lielākoties ienāk pēc jauna tālruņa modeļa,” apstiprina pārdevēji. “Un pēc interaktīvās televīzijas.” Kabeļtelevīziju konkurence nospiedusi cenu tik zemu, ka pamatpaku ar 24 programmām varu iegādāties par pieciem eiro mēnesī. Tajā ir tikai viena programma krieviski. Tāpēc, ka krievvalodīgajiem ir cita programmu pakete.
Pārliecinājies, ka lielumlielā daļa igauņu telekomunikāciju līderu apvienošanos nav pamanījusi, eju uz tikšanos vienā no apvienotās “Eesti Telekom” ēku. Pie un virs namiem neonā spīd igauņiem tik ierastie zīmoli EMT un “Elion”. Apvienojušies?
Valdo Kalms, “Eesti Telekom” valdes priekšsēdētājs, “LA” atbild, ka tas ir pozitīvi, ka kompānijai apvienošanās laikā, kas notikusi skarbas konkurences apstākļos, izdevies saglabāt tirgus daļu. Viņš piezīmē, ka apvienošanās pirmā fāze ir bijusi sekmīga arī no patērētāju viedokļa, ja jau viņi nav pamanījuši apvienošanās “virtuves pusi”.
“Jā, mēs esam apvienojušies juridiski. Ikviens šai jaunajā uzņēmumā zina savus pienākumus. Bet mēs nevaram teikt, ka tagad apvienošanās pabeigta. Tā kā mums ir atšķirīgas kompānijas ar lielu mantojumu un dažādu kultūru, reālā saaugšana vienā kompānijā paņems laiku. Cilvēkiem, tehnoloģijām un norēķinu sistēmām. Piemēram, katrai kompānijai ir savs zvanu centrs ar savu atbalsta tālruņa numuru, bet viņiem ir viens kopīgs priekšnieks. Kā nekā mums ir viena no lielākajā Igaunijas kompānijām ar 2100 darbiniekiem,” stāsta Mareks Pillers, projektu un portfeļu menedžmenta biroja vadītājs.
Pirms apvienošanās abu uzņēmumu īpašnieks bija holdings “Eesti Telekom”, kurš savukārt 100% piederēja skandināvu “TeliaSonera”. Acīmredzot arī pieredze fiksēto telefonu kompāniju apvienošanā ar mobilo sakaru operatoru gan Zviedrijā, gan Somijā pamudinājušas īpašniekus to pašu īstenot šeit, spriež Pillers.
“Pirms lēmuma apvienoties abas kompānijas jau bija sākušas tuvināties un kopīgi apkalpot B2B (biznesa) klientus un klientu apkalpošanas veikalos,” papildina Martins Lips, pārdošanas vadības un kvalitātes nodaļas vadītājs. No 51 klientu apkalpošanas centra pēc apvienošanās ir palicis 31, bet tajos strādā ne mazāk cilvēku un katra tā platība ir lielāka nekā divu atsevišķo EMT un “Elion” veikalu platība. Pašu uzņēmumu infrastruktūra, kas vēsturiski izveidojās atsevišķi, tāda nodalīta ir palikusi. Cilvēku tikpat, štatu samazināšana neesot bijusi. “Ja nu vienīgi valdes locekļu un tās priekšsēdētāju skaits ir mazāks,” smejas Pillers.
Ja reiz minētas atšķirīgās uzņēmumu kultūras, painteresējos, kādas. “Arī vērtības katram uzņēmumam savas, tāpēc viens no pirmajiem darbiem bija vienoties par kopīgām vērtībām un mērķiem un kopīgu to sasniegšanas veidu. Tamdēļ jāorganizē daudz apmācību darbiniekiem,” atbild Pillers. “EMT ir mazāka kompānija, kas darbojusies mazā un asi konkurējošā tirgū, tai bija jābūt elastīgai un efektīvai. Un ātrai. Konkurējošā “Elisa” ir ļoti agresīva mobilo sakaru tirgū. Turpretim “Elion” ir vecāka kompānija, vēl no padomju laikiem. Tai ir liels mantojums, darbinieku sastāvs atšķiras no EMT un arī konkurences situācija atšķirīga. Tiesa, pēdējā laikā sniedzot pakalpojumu “TV visur”, tai jāsacenšas ar STV, “Starman” un citiem. Tomēr kabeļtelevīzijas konkurenti piedāvā tikai fiksēto,” viņš papildina.
“Ar ko atšķiramies? Ar kvalitāti, ar ātrumu, it īpaši EMT. Ar 99,8% 4G pārklājumu. Tāpēc mūsu piedāvātā pakalpojuma cena strādā, kaut neesam lētākie, jo varam piedāvāt atbilstošu kvalitāti,” tā Lips. “Klienti tāpēc visbiežāk vaicā: ko par šo cenu jūs man iedosit vairāk? Tomēr arī šīs ātruma atšķirības pamazām izzūd, un mums jādomā par jauniem pakalpojumiem. Jau tagad “Elion” digitālo televīziju var redzēt EMT tīklā visās mobilajās ierīcēs – datorā, planšetē un viedtālrunī. Jādomā arī par to, lai pārvietojoties TV attēls nemanāmi pārietu no mobilā operatora uz fiksēto un otrādi, bet pie tā vēl strādājam. Abu kompāniju sadarbībā ir izaugsmes potenciāls.”
“TV visur” ir viens no daudzsološākajiem pakalpojumiem, pēc kura igauņu patērētājs sajutīs telekomunikāciju kompāniju apvienošanās labumu, spriež mani sarunu biedri. “Elion” piegādāto TV saturu jau tagad var redzēt mobilajās ierīcēs. Vēl? Savs saturs? “Paši TV saturu neveidojam, bet pērkam labāko no citiem.” Viens rēķins par pakalpojumiem? “Vēl nav, bet uz to ejam. Cilvēki pagaidām saņem divus rēķinus no vienas kompānijas “Eesti Telekom”, bet maksā uz diviem dažādiem kontiem. Dažreiz viņiem sajūk un viņi visu pārskaita uz vienu no tiem, kas liecina, ka klienti pamanījuši apvienošanos,” manam sākotnējam novērojumam iebilst Lips. Taču tā var būt tikai tiem, kas ir abu kompāniju klienti.
“Kā vadošā kompānija strādājam pie inovācijām, bet tām, kas saistīta ar apvienošanos, ir vajadzīgs laiks, lai īstenotos. Nākamgad nāksim klajā ar jauniem pakalpojumiem,” sola Mareks Pillers.
Četru vietā trīs
Mazā Igaunija palikusi nepamanīta uz Eiropas šā gada lielāko telekomunikāciju darījumu fona. Pusgadu ritēja franču “Bouygues Telecom” sarunas par apvienošanos ar tirgus līderi “Orange” un ātri augošo pienācēju “Iliad”, bet tad tās apstājās. Uzņēmuma ģenerāldirektors Olivjē Ruso vasarā atzina, ka kompānijai jāsamazina štati par vairāk nekā 1500 darba vietām, lai paliktu konkurētspējīga “četru spēlētāju tirgū” (viņa apzīmējums). Tā kā darījumi nav beigušies ar operatoru skaitu samazināšanos, Francijas Ekonomikas ministrija paziņoja, ka tā iestājas par trīs mobilo operatoru tirgu.
Šāda tendence – četru mobilo operatoru vietā iztikt ar trim – ir vērojama arī citās Eiropas valstīs. Viszīmīgākais piemērs ir Vācijā, kur spāņu “Telefónica”, kam pieder ceturtais lielākais operators “O2”, iegādājusies trešo lielāko “E-Plus” ar 25 miljoniem klientu. Savukārt Īrijā “Hutchison” kompānijai piederošie “O2” apvienots ar “3”. Austrijā šī pati Honkongas investīciju kompānija jau gadu iepriekš šādi ar operatoru “3” kļuva par trešo un pēdējo, atpērkot “Orange” klientus. Starp ceturto un trešo lielāko spēlētāju beigušās sarunas par apvienošanos arī Itālijā. Pēc “3 Italia” un “Wind” apvienošanās tie kļūs par otro lielāko ar 30,5 miljoniem abonentu, apsteidzot “Vodafone” un tikai nedaudz atpaliekot no līdera “Telecom Italia”, kam 31 miljons.
Telefonisti cīnās par televīziju
Otrā tendence, kas iezīmējas mobilo sakaru tirgū, ir citu datu pārraides platformu iegāde. Visbiežāk – tradicionālo telefonu sakaru nodrošinātāji steidz piedāvājumu saviem klientiem paplašināt ar internetu un televīziju.
Un atkal Vācija kā indikators: britu “Vodafone” par 7,7 miljardiem eiro (apmēram Latvijas budžets) tieši pirms gada nopirka Vācijas lielāko kabeļtelevīzijas uzņēmumu. Līdzīgi britu uzņēmums rīkojies Spānijā, par 7,2 miljardiem eiro nopērkot integrēto telefonijas, interneta un TV pakalpojumu kompāniju ONO. To nācies darīt, jo tirgus līderis – vietējais mobilo sakaru operators “Telefónica” – par 725 miljoniem eiro iegādājās TV platformu “Canal+” un līdz ar to – vēl 670 tūkstošus “Fusión TV” skatītājus.
Norvēģu mobilais operators “Telenor” savukārt cenšas nostiprināties Zviedrijas platjoslas un televīzijas pakalpojumu tirgū, no “Tele2” iegādājoties optiskā kabeļa tīklu. “Tele2” kabelis ved uz 370 tūkstošiem mājsaimniecību, no kuriem trešā daļa izmanto platjoslas internetu, 75 000 – digitālo TV, bet 220 000 – kabeļtelevīziju. Ar šo darījumu “Telenor” kļūs par otro lielāko spēlētāju platjoslas tirgū aiz pārliecinošā līdera “Telia”, kam abonentu ir divreiz vairāk.
Savukārt Dānijā abi šie konkurenti (kas tur attiecīgi ir otrajā un trešajā vietā mobilo sakaru tirgū) vienojušies par kopuzņēmuma izveidi, kas, apvienojot “Telenor” un “Telia”, ļaujot kļūt par līderi ar 45% tirgus daļu, apsteidzot TDC.
Spriežot pēc šīm Eiropas tendencēm, Latvijā nenovēršami sekos gan mobilo operatoru skaita samazinājums, gan mobilo un fiksēto sakaru saplūšana. Gan “Lattelecom”, gan “LMT” īpašnieku – Skandināvijas koncerna “TeliaSonera” un Latvijas valsts – pārstāvji vairākkārt paziņojuši, ka vēlas efektivizēt to darbu, abas kompānijas apvienojot.
Uzziņa
“Eesti Telekom “
* 164 000 interaktīvās TV (NutiTV) abonentu (47% no tirgus)
* 223 000 platjoslas kabeļu interneta lietotāju (59% no tirgus)
* 872 600 EMT klientu
Avots: “Esti Telekom” 2. ceturkšņa dati
