Slīdam uz leju…Mobilā interneta pārklājuma ātruma ziņā tagad esam viduvēja valsts 21
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Situācija telekomunikāciju nozarē liecina, ka apstāties modernizācijā nedrīkst – lai gan mobilā interneta pārklājums Latvijā ir lielisks, tomēr tā ātruma ziņā slīdam uz leju un tagad esam viduvēja valsts.
Jau ilgstoši vidējais mobilā interneta ātrums Latvijā, pēc ASV datu analītikas uzņēmuma “Ookla” veiktajiem mērījumiem, ir vien mazliet lielāks par 30 Mbit/s, kas mums ļauj atrasties pētīto valstu septītajā desmitā.
Esam stabili viduvēji, kamēr citās valstīs vidējais mobilā interneta ātrums strauji pieaug.
Vēl jūnijā Latvijā mobilā interneta ātrums bija būtībā tāds pats kā vidējais ātrums pasaulē, taču pusgadu vēlāk vidējais mobilā interneta ātrums pasaulē jau sasniedzis 47 Mbit/s.
Analizējot “Ookla” decembra mērījumus, kas veikti, izmantojot jaunākās ierīces ar modernākajiem procesoriem, ātrākais vidējais mobilā interneta ātrums Latvijā ir “Bitei” (32,98 Mbit/s), kam seko “Tele2” (31,23 Mbit/s) un “LMT” (29,03 Mbit/s). Savukārt latentuma jeb tīkla nepārtrauktības ziņā līderis ir “LMT” ar izcilām 17 milisekundēm (ms).
“Tele2” ir 21 ms, bet “Bitei” 23 ms. Pārklājuma ziņā labāko rezultātu uzrāda “Tele2”, kuras tīkls pieejams 94,4% Latvijas iedzīvotāju. Ar “Bites” tīklu pārklāti 91,7% Latvijas teritorijas, bet ar “LMT” tīklu – 88,7%.
Izrādās, ka “Ookla” ir palicis teju vienīgais rīks, ar kuru vēl mēra vidējo interneta ātrumu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) no šā gada mērījumus uz laiku pārtraukusi, jo izmantotā metodoloģija ir novecojusi un neparāda reālo situāciju. Mērījumu veikšana tikšot atsākta, kad izstrādās jaunu interneta mērīšanas rīku, kas būs balstīts uz Eiropas elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) izstrādāto interneta mērīšanas sistēmas prototipu.
Pēdējā SPRK mērījumā gan situācija bija krietni atšķirīgāka nekā “Ookla” mērījumā. “Tele2” atzīts par ātrāko mobilā interneta nodrošinātāju ar 48,41 Mbit/s, “LMT” ir otrajā vietā ar 32,63 Mbit/s, bet “Bites” ātrums bija 28,86 Mbit/s. Zinātāji gan norāda, ka SPRK aktuālākie dati vienmēr bijuši pusotru gadu veci.
Runājot par optisko internetu, arī šajā ziņā Latvijas pozīcijas uz pasaules fona lēnām pasliktinās, taču priecē, ka interneta ātrums ik gadu palielinās. Citās valstīs izaugsme gan ir daudz straujāka, tomēr ātruma ziņā noteikti varam sevi joprojām pieskaitīt lielvalstīm.
Pandēmija paver iespējas
“Covid-19 pandēmija likusi mainīt daudzus biznesa un uzvedības modeļus, veicinot digitālo transformāciju, kā arī nodrošinot darba un mācību iespējas attālināti.
Turklāt mobilo sakaru datu pētījums parādījis, ka Covid-19 devis arī grūdienu reģionu attīstībai – ekonomiskā aktivitāte no lielajām pilsētām ir pārvirzījusies uz piepilsētām un lauku apvidiem.
Tas viss liek domāt, ka datu pārraides apjoms, kā arī pieprasījums pēc tehnoloģijām nākotnē tikai pieaugs, tāpēc ir īpaši svarīgi nodrošināt kvalitatīvu, jaunajai realitātei un pieaugošajam pieprasījumam atbilstošu datu pārraidi un kvalitatīvu servisu,” “Latvijas Avīzei” saka joprojām lielākā telekomunikāciju uzņēmuma “LMT” pārstāvis Valdis Jalinskis.
“LMT” uzskata, ka tieši inovāciju un tehnoloģiju uzņēmumi ir sabiedrības digitālās transformācijas virzītājspēks, tādēļ šī ir nebijusi iespēja Latvijas IKT uzņēmumiem izmantot savu zināšanu bāzi un tā neizmērojamo potenciālu, nostiprinot savu līderību ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu tirgos, strādājot pie jaunu produktu un risinājumu izstrādes.
Pērn “LMT” tīkla un tehnoloģiju attīstībā investēja 25 miljonus. Arī šogad plānotas investīcijas aptuveni tādā pašā apmērā, t. sk. izvēršot Latvijā 5G tīklu. Neskatoties uz Covid krīzi, “LMT” turpina darbu pie 5G tīkla un tā pielietojuma izpētes un attīstības. “Globāli pasaulē ir iekavējusies tīkla infrastruktūras un patērētāju iekārtu attīstība un ražošana, taču tā ir arī iespēja Latvijai gan ražošanā, gan jaunu eksportspējīgu 5G pakalpojumu attīstībai,” saka Jalinskis.
Modernizācija nedrīkst apstāties
Gadu par labu esam atzīst arī “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs un “Bite Latvija” vadītājs Kaspars Buls. “Uzņēmuma finanšu rādītāji ir teicami, esam pie labas veselības – visās svarīgākajās jomās un rādītājos turpinām izaugsmi, lai arī mobilo sakaru tirgu krietni ietekmējis otrais ceturksnis, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Apstājoties ceļojumiem un komandējumiem uz ārvalstīm, samazinājās ieņēmumi no zvaniem viesabonēšanā. Savukārt, samazinoties tūristu skaitam Latvijā, tas negatīvi ietekmēja arī priekšapmaksas mobilo sakaru karšu tirgu.”
“Tele2” tīklā mobilā interneta patēriņš pieaudzis par 60%, bet “Bites” tīklā pat par 83%. Palielinātā slodze uzņēmumiem likusi investēt tīkla modernizācijā. “Tele2” šogad uzbūvējuši 40 jaunas stacijas, bet modernizējuši 200. Sākta arī pamattīkla modernizācija.
“Joprojām gan apbēdina publiskie iepirkumi mobilo sakaru jomā. Tajos turpina valdīt desmit un vairāk gadus seni stereotipi, kā arī dažādās formās izteikts favorītisms vēsturiskajam operatoram, tāpēc šajos iepirkumos reti pastāv godīga konkurence un valsts, kā arī pašvaldību institūcijas pārāk daudzos gadījumos pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem laikā, kad katrs eiro būtu novirzāms pandēmijas apkarošanai,” neapmierinātību pauž Vancovičs.
Savukārt “Bite” 2020. gadā uzstādīja 44 jaunas bāzes stacijas gan Rīgā, gan reģionos. Aprīkojot bāzes stacijas arī ar papildu šūnām, tīkla kapacitāti izdevies palielināt par 25%. Šobrīd aptuveni pusi no interneta patēriņa veidojot video straumēšana tiešsaistē, cilvēkiem darbam un mācībām arvien vairāk izmantojot video saziņas vietnes “Zoom” un “MS Teams”, bet brīvo laiku pavadījuši, straumējot video saturu “Go3”, “Netflix”, “YouTube” u. c. video straumēšanas platformās. Tāpat nozīmīgs faktors bija informācijas meklēšanai tīmeklī, veidojot vairāk nekā trešo daļu no kopējā datu patēriņa apjoma.
“LMT” par nozares lielāko izaicinājumu atzīst interneta kapacitātes palielināšanu. Lai to izdarītu, jāturpina investēt tīkla attīstībā. “Šajā procesā būtiska ir valsts un pašvaldību, kā arī visas sabiedrības izpratne par mobilo sakaru infrastruktūras būtisko lomu tautsaimniecībā, ikdienā un krīzes brīžos. Mūsu attīstības fokuss ir vērsts uz stabilu sakaru nodrošināšanu strauji augoša interneta patēriņa apstākļos, inovācijām mobilitātes, bezpilotu lidaparātu tehnoloģijās, lietu interneta, kā arī sabiedrības drošības risinājumos,” norāda Valdis Jalinskis.
Arī Kaspars Buls uzskata, ka telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem būs jāturpina ieguldīt tīkla attīstībā.
“2020. gads būtiski mainīja to, kā cilvēki patērē mobilos datus, prognozējam, ka interneta patēriņš tikai augs. Tas nozīmē, ka būs jābūvē gan jaunas bāzes stacijas, gan jāstrādā pie esošo staciju tīkla kapacitātes palielināšanas.”
Jo lielāka konkurence, jo labāk patērētājiem
Vancovičs uzskata, ka jau tā asā konkurence nozarē kļūs vēl asāka, jo valstī turpina samazināties iedzīvotāju un līdz ar to arī klientu skaits. Iepriekš demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas pērn piedzīvoja būtisku kritumu. “Operatori noteikti centīsies radīt jaunus produktus un meklēt arī jaunus biznesus, kuros uzsākt darbību un nostiprināt pozīcijas. Taču no operatoru savstarpējās konkurences ieguvēji būs klienti, jo turpinās saņemt ļoti labas kvalitātes mobilos sakarus un dažādus pakalpojumus ar izdevīgiem nosacījumiem.”
Savukārt Kaspars Buls min, ka attaisnojusies un veiksmīgi īstenota izvēlētā stratēģija no tradicionāla telekomunikāciju operatora kļūt par pilnvērtīgu IKT pakalpojumu sniedzēju.
“Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, tirgus attīstības tendences, kā arī pieprasījumus pēc papildu pakalpojumiem, šobrīd liela daļa biznesa norit, tikai pateicoties IKT tehnoloģiskajiem risinājumiem. Arī telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus, tāpēc būtiski papildinājām pakalpojumu klāstu, ko piedāvājam mūsu biznesa klientiem koncepta “Bite OneIT” ietvaros.”
Mākoņpakalpojumu un e-komercijas bums
Arī optiskā interneta jomā ievērojami palielinājies interneta patēriņš. Optiskā tīkla milzis Latvijā nepārprotami ir “Tet”, kura tīkls pieejams 65% Latvijas iedzīvotāju. Uzņēmumā ziņo par 13% interneta patēriņa pieaugumu. Pirmais patēriņa lēciens noticis martā, kad sākās pirmā ārkārtas situācija. Tobrīd optiskā interneta patēriņš pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat neraksturīgi liels interneta patēriņš bijis vērojams jūnijā un augustā (par 12–13%), bet visu rudeni līdz pat decembra beigām pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bijis 10–11%. Vidēji viens “Tet” klients dienā pagājušajā gadā patērējis 8,5 GB interneta. Mēnesī tie ir neticami 258 GB. Turklāt “Tet” ziņo, ka darba dienas laikā patēriņš pieaudzis pat divas reizes.
“Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks stāsta, ka būtisks pagrieziena punkts interneta palielinājumam bija arī skolēnu attālinātās mācības. “Ja salīdzinām ar 2020. gada oktobra sākumu un mēneša beigas, kad attālināti sāka mācīties 7.–12. klašu skolēni, maksimālā datu plūsma dienas laikā palielinājās pat par piektdaļu – 22%. Savukārt, salīdzinot 2020. gada oktobra sākumu ar 2021. gada 25. janvāri, kad attālinātajām mācībām pievienojās arī 1.–4. klašu skolēni, datu patēriņš dienas laikā pieaudzis pat par pusi.” Kopumā attīstībā kompānija pērn investējusi 32,1 miljonu eiro.
Runājot par citām tendencēm, jāmin uzticības palielināšanās ārpakalpojumiem un e-tirdzniecības uzplaukums. Piemēram, mākoņpakalpojumus Latvijā izmanto gandrīz divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem (23,8% 2018. gadā līdz 45% 2020. gadā). Vislielākais pieaugums vērojams mazo un vidējo uzņēmumu vidū, kuri iepriekš piesardzīgi izturējās pret jaunajām tehnoloģiskajām iespējām. Šajā grupā pieaugums ir divkāršs, kamēr lielo uzņēmumu vidū rādītājs palicis nemainīgs – mākoņu risinājumus izmanto aptuveni puse.
“Uzņēmējdarbībā būtisks rādītājs bija domēnu vārdu reģistrācija, kas jau pandēmijas sākumā 2020. gada martā palielinājās par 30%. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi sāka straujāk attīstīt tiešsaistes pakalpojumus, kas turpinājās visa gada garumā. E-komercijas attīstības tendences varēja novērot arī pirms pandēmijas, bet 2020. gads piespieda digitalizēties arī tos, kuri vēl nebija paguvuši to izdarīt vai darīja to mēreni. Jau kopš “Tet” veikalu atvēršanas lielāku apgrozījuma daļu nekā vidēji nozarē veidoja tieši e-tirdzniecība. 2019. gadā “Tet” interneta veikals veidoja 41% no kopējā tehnikas tirdzniecības apgrozījuma, bet pērn apjoms sasniedza jau 53%,” atklāj “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.
Savukārt šogad “Tet” nāks klajā ar pavisam jaunu un inovatīvu izklaides platformu “Tet+”, kas būs pielāgojama katra skatītāja vajadzībām un skatītājiem būs pieejama šā gada pavasarī, tai pakāpeniski aizstājot “Shortcut”. Risinājums veidots pēc principa – saliec savu televīziju pats. Būs iespējams izvēlēties savus TV kanālus, tos apvienojot arī ar dažādiem straumēšanas pakalpojumiem. “Tet” izklaides pakalpojumu direktore Inga Alika-Stroda norāda, ka “Tet+” būs viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem pasaulē.
Savukārt “Bites” e-veikalā un pašapkalpošanās portālā “ManaBite”, salīdzinot ar 2019. gadu, pieprasījums pēc tehnoloģijām un pakalpojumiem palielinājies pat par 85%. “Klienti izdara arvien drosmīgākus pirkumus tiešsaistē. Pērn visstraujāko pieprasījumu piedzīvoja gan sadzīvei, gan izklaidei un attālinātam darbam būtiskas tehnoloģijas – televizori, gudrie putekļu sūcēji, viedtālruņi un spēļu konsoles,” stāsta “Bite Latvija” vadītājs.
