Telefonkrāpnieki izvēlas sirmgalvjus un bērnus Liepājā 0
No 22. jūlija līdz 3. oktobrim Liepājā (galvenokārt) un tās tuvākajā apkārtnē policija fiksējusi aptuveni 50 telefonkrāpšanas gadījumus, cik ir tādu, par ko nav ziņots policijai, var tikai minēt. Tas pēdējos gados ir lielākais tāda veida noziedzības uzplaiksnījums vēju pilsētā.
Pagaidām telefonkrāpšana Liepājas pusē pieklususi, jo oktobra sākumā policija aizturēja un izolatorā ievietoja četrus aizdomās turētos.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks majors Rimants Kārkliņš par notikušo runā uzmanīgi, ne visas detaļas vēlas izpaust, jo notiek pirmstiesas izmeklēšana. Skaidrs, ka pierādījumi ir. Visticamāk, ka četri aizturētie nav vienīgie noziegumu veicēji un iesaistīto ķēdīte ved uz Lietuvu, iespējams, uz kādu no kaimiņvalsts cietumiem.
Aizturētie ir četri jauni vīrieši no Kauņas. Divi no viņiem ir narkomāni, divi – pietiekami inteliģenti, lai uz ielas neizceltos uz vispārējā fona. Latvijas valsts viņiem norīkojusi advokātus, piederīgie no Lietuvas palīgā sūta arī savējos juristus.
Četrinieks pagaidām telefonkrāpšanā liedzas, sakot, ka vienkārši braukuši pēc parādiem, ko kādi ļaudis viņiem palūguši, tā sakot, vienkārši pildījuši kurjeru pienākumus… Krāpnieku sazvanīto cilvēku – gan apkrāpto (to skaitu policija neatklāj), gan neapkrāpto liecības gan to neapliecina.
Visos gadījumos metode bijusi praktiski viena un tā pati: zvanīts uz stacionāro telefonu un cilvēks krievu valodā stāstījis, ka mazdēlam ir nepatikšanas un vajadzīga nauda policijai, lai atpirktos, zvanītājs bieži stādījies priekšā kā policijas darbinieks. Gadījumos, kad cilvēks otrā galā pie telefona noticējis, pie tā uzreiz nevilcinoties sūtīti naudas paņēmēji.
“Pirms dažiem gadiem Liepājā aizturējām telefonkrāpnieku grupu pašā procesā: sēdēja automašīnā, zvanīja, šķirstīja Liepājas telefongrāmatu – tajā uzrādīti ne tikai cilvēku māju telefona numuri, bet arī adreses.” stāsta majors R. Kārkliņš.
Izvēlas tikai nelatviešus
“Faktiski viss pateikts priekšā. Gan tad, gan tagad krāpnieki izvēlējās tikai krievu, slāvu uzvārdus, jo latviski runāt jau viņi neprot. Krāpnieki ieklausījās balsī – ja tā nebija gados vecāka cilvēka vai bērna, saruna parasti neturpinājās,” stāsta majors R. Kārkliņš. “Sarunas notika ātri, lai upuri neattopas, būtu šokā, nereti pat “mazdēls” kaut ko pateica. Pēc tam vectētiņš vai vecmāmiņa brīnījās, ka krāpnieki zinājuši mazdēla vārdu, bet patiesībā bija to pateikuši priekšā, pārprasot, piemēram: “Ivan, eto ti? (“Ivan, tas esi tu?”). Tad naudas ņēmēji uzreiz braukuši pie krāpjamā, lai cilvēki neattaptu piezvanīt mazdēlam, ja, protams, tāds ir. Protams, daudzos gadījumos cilvēki tomēr attapās un sazinājās ar īsto mazdēlu, tas atradās blakus, nebija vispār vai zvanīja policijai. Diemžēl pietiekami daudzos gadījumos ļāvās apmānīties.
Krāpnieki parasti prasīja lielu naudu, pat vairākus tūkstošus latu, bet, ja nebija, samierinājās ar to, kas ir. Piemēram, kad telefona klausuli pacēla deviņus gadus vecs bērns, kuram teica, ka mamma nokļuvusi nepatikšanās. Naudas mājās nebija, un bērns krāpniekiem atdeva visas dārglietas, ko mājās varēja atrast.”
R. Kārkliņš slavē kādu citu 13 gadus vecu liepājnieku, kurš ar krāpniekiem neielaidies, vispirms piezvanījis mammai, tad policijai, pierakstījis visus pagalmā stāvošo automobiļu numurus.
Kāda uzķērās pat divreiz
“Protams, lielākā daļa neuzķeras uz krāpniekiem, bet diemžēl daļa cienījama vecuma ļaužu ir ļoti lētticīgi, daži gluži kā mazi bērni, atdod visu naudu, kas viņiem ir. Joprojām daudzi tur naudu mājās, jo ir bēdīga pieredze ar bankām, krāj naudu operācijām, nebaltai dienai. Kāda liepājniece uzķērās pat otro reizi: pirmoreiz viņu apkrāpa ar tādu pašu stāstu par mazdēlu pirms pieciem gadiem Krievijā!” teic R. Kārkliņš.
Arī latvieši mēdzot šad tad nodarboties ar līdzīgu telefonkrāpniecību, bet ne tādos apmēros, kā to Latvijas–Lietuvas pierobežā dara lietuvieši. Nekas neparasts šādi noziegumi neesot arī pašā Lietuvā, Polijā, Vācijā.
Bet kāpēc cilvēki tic, ka var atpirkties no policijas, vai tam ir reāls pamats?
“Es policijā Liepājā strādāju 16 gadus un tādus gadījumus nezinu,” atbild R. Kārkliņš.
Vai naudu apkrāptie atgūs, nav zināms. Tāpat nav zināms, cik gadījumus policijai izdosies pierādīt. Pēc krāpnieku aizturēšanas publiskošanas policijai zvana un piesakās arvien jauni krāpniecības upuri.
Komentārs
Gerontoloģijas profesors Jānis Zaļkalns: “Krāpnieki labi sapratuši, ka cilvēki novecojot, gadiem ritot, kļūst emocionāli trauslāki, mazinās spējas domāt kritiski, sarūk mentālais spēks, vieglāk nokļūst šoka stāvoklī, emocijas gūst virsroku pār skaidru galvu. Tas viss ir likumsakarīgs novecošanas pavadonis, taču es vēlos uzsvērt, ka ne visi seniori saskaras ar šīm problēmām. Ir cilvēki, kuri pat ļoti lielā vecumā saglabā skaidru galvu, pēc būtības uztver dzīvi kā jaunībā. Gradācija ir ļoti plaša: sākot no gadījumiem, kad kritiskā domāšana gandrīz vispār ir zudusi, līdz gadījumiem, kad neatšķiras no cilvēkiem spēka gados. Bet tas, ka kopumā, pārsniedzot senioru vecumu, cilvēkiem mazinās spējas spriest kritiski un dzīves situācijas vērtēt kontekstā, ir fakts. To arī krāpnieki izmanto un šādus cilvēkus meklē. Savukārt bērniem kritiskā domāšana un spējas dzīvi uztvert kontekstā vēl tikai veidojas.”
