“Telefona lieta”, vakcinācijas jautājuma pretstati un “KPV LV” ieradumi “Republikā”. Vai “saļodzījusies” Ģirģena un Dombrovska savienība? 14
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atklātībā nākusī informācija, ka bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēc pilnvaru beigām amatā, iespējams, paturējis sev dienesta vajadzībām piešķirto tālruni, atsedza ieilgušās pretrunas pērn dibinātajā partijā “Republika”.
Partijas “Republika” līdzpriekšsēdētāji ir S. Ģirģens un bijušais “Saskaņas” premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, kura ceļi ar “Saskaņu” vēlāk šķīrās. Viņa apvienošanās ar bijušajiem “KPV LV” biedriem daudziem varēja būt pārsteigums, jo arī ideoloģiski viņi nešķita saderīgi. Taču nesaskaņas partijā atklājās tikai tagad, kad V. Dombrovskis aicināja S. Ģirģenu apturēt darbību līdzpriekšsēdētāja amatā, kamēr netiek gūta skaidrība “par telefona lietu”.
Savukārt S. Ģirģena domubiedri – Saeimas deputāti Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens – bijušo ministru aizstāvēja. “Mūsu valstī tikai tiesa var lemt, kas ir vainīgs un kas ne. (..) Partijas līdzpriekšsēdētājs nedrīkst šobrīd pat domāt par atkāpšanos. (..) No Vjačeslava Dombrovska sagaidām komandas darbu – šādam ir jābūt visas valdes lēmumam, jo partija nav viena cilvēka orķestris,” pēc notikušā paziņoja Ē. Pucens, kurš ir arī “Republikas” valdē. No biedrības “Republika 2030” partijas valdē ir V. Dombrovskis, Evija Papule un Jevgenijs Koršenkovs, bet no bijušajiem “KPV LV” biedriem – S. Ģirģens, K. Ģirģens un Ē.Pucens.
“Republikā” izveido republikāņu flangu
Abas puses atzīst, ka tā turpināties vairs nevar, tāpēc ir jāsasauc partijas kopsapulce. Taču trešdien valde nespēja vienoties par kongresa sasaukšanu. Arī bijusī “KPV LV” ik pa laikam sasauca kongresus, mainīja valdes un tās līderus – partijā notika plašākai sabiedrībai nesaprotami un arī neinteresanti procesi. Tie beidzās ar to, ka “KPV LV” faktiski izjuka. No tās Saeimā bija 16 deputāti, tagad šo politisko spēku ar jauno nosaukumu “Par cilvēcīgu Latviju” pārstāv vairs tikai viens deputāts – Māris Možvillo.
K. Ģirģens “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka tieši pateicoties S. Ģirģenam, partijā iesaistījušies vairāk nekā 350 viņa atbalstītāji. Tas liek domāt – ja “Republika” tiks līdz kongresam, tad tajā var sākties iekšējā cīņa par amatiem. Ja teiktais atbilst patiesībai, par ko V. Dombrovskis nebija pārliecināts, tad viņa dibinātajā partijā varu var pārņemt bijušie “KPV LV” biedri.
Viņi “Republikas” iekšienē izveidojuši Republikāņu kustības flangu, kas “vēlas mainīt esošo politiskā karteļa sistēmu Latvijā un ilgākā laika periodā soli pa solim virzīt fundamentālas, drosmīgas pārmaiņas valstī”, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidošana, vēlēšanu sistēmas maiņa, lai puse deputātu būtu bezpartijiskie un ievēlēti no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem.
V. Dombrovskim ir citas prioritātes – no biedrības “Republika 2030” nākušie vēlas “astoņu gadu laikā panākt, lai Latvija Baltijas valstu vidū ir līderpozīcijās, bet 20 gados kļūst par vienu no pasaules attīstītākajām un zaļākajām valstīm, kur visiem ir līdzvērtīgas iespējas un neviens sabiedrības loceklis nav atstāts novārtā”.
Katrs strādājot uz savu auditoriju
Saeimā daudzas iniciatīvas visi četri deputāti iesniedza kopā, bet bija arī viedokļu atšķirība, piemēram, par kompensācijām Latvijas Ebreju kopienai un vakcinācijas jautājumiem. V. Dombrovskis jau sākumā norobežojās no populistiskiem spēkiem, kas pieslējušies antivakseru kustībai, bet bijušie “KPV LV” biedri pret to izturas ar lielāku izpratni. Piemēram, K. Ģirģens un Ē. Pucens kopā ar bijušajiem partijas biedriem Ramonu Petraviču un M. Možvillo, kā arī ar Ļubovu Švecovu bija ierosinājuši atļaut atgriezties darbā personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, ko Saeima ceturtdien neatbalstīja.
Kad V. Dombrovskis veidoja jauno spēku kopā ar S. Ģirģenu, viņš bija noticējis, ka bijušie “KPV LV” biedri, atstājot šo partiju, vēlas veidot savu politiku uz citām vērtībām. Tā būtu iespēja uzrunāt plašāku auditoriju, jo partneriem ir atbalsts reģionos. Tagad V. Dombrovskis “Latvijas Avīzei” atzina, ka diemžēl cerības nav piepildījušās, valde jau labu laiku nav lemtspējīga “un mums ir jāsaskaras ar “KPV LV” darbības metodēm, stilu un ieradumiem, kas man nav pieņemami”.
V. Dombrovska mērķis bijis izveidot centrisku, profesionālu un pragmatisku partiju. Viņš cer, ka līdz brīdim, kad sāksies Saeimas vēlēšanu kampaņa, šo jautājumu izdosies atrisināt. Uz vaicāto, kā viņš iedomājas startu vēlēšanās pēc šiem notikumiem, V. Dombrovskis atbildēja, pieļaujot, ka tas varētu notikt sadarbībā ar vēl kādu partiju.
K. Ģirģens uz notiekošo raugās mierīgi, nesaskatot šķelšanās pazīmes partijā. “Mēs katrs strādājam ar savu auditoriju. Redzējumi vairākos jautājumos atšķiras, bet esam noskaņoti virzīties uz priekšu,” sacīja K. Ģirģens. Viņš piekrīt, ka ir nepieciešams sasaukt kopsapulci, lai ievēlētu jaunu valdi un vadību. Līdzīgās domās ir arī Ē. Pucens. Viņaprāt, visās partijās notiekot līdzīga iekšējā cīņa, kad jāizraugās vadība.
