“Telefona klausulē māte izmisumā raudāja balsī…” NMPD dalās ar sirdi plosošu stāstu par dzīvības trauslumu 0
“Ir jādzird elpa,” ar šādiem vārdiem sākas emocionāli piesātināts ieraksts, ko publicējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) savā “Facebook” kontā. Tas ir reāls un satricinošs stāsts par kādu mazu zēnu, kurš pēkšņi zaudēja samaņu, un viņa ģimeni, kas panikā lūdz pēc palīdzības. Kamēr mediķu brigāde steidzās ceļā, telefonsaruna starp izmisušo ģimeni un NMPD dispečeri kļuva par dzīvības glābšanas pavedienu.
Turpinājumā NMPD publicētais stāsts.
“Telefona klausulē māte izmisumā raudāja balsī. Bērna lūpas zilas. Gadu vecais dēls bija bezsamaņā un tik tikko elpoja. Bērnam bija krampji.
“Lūdzu, brauciet ātri! Lūdzu brauciet ātri!” 113 dispečeram klausulē viņa nepārtraukti atkārtoja un vienā brīdī sabruka. Mazā puikas vecmāmiņa, kas tajā liktenīgajā brīdī atradās turpat, līdzās, reaģēja zibenīgi.
Dispečere: Pasakiet mātei, ka brigāde ir izsūtīta un brauc. Jūs esat vecmāmiņa? Es jūs savienošu ar mūsu ārstu konsultantu un Jūs turpināsiet sarunu. Uzlieciet telefonā skaļruni. Klausieties un dariet visu, ko jums saka!
Ārste konsultante: Vai bērns šobrīd ir pie samaņas?
Vecmāmiņa: Viņš elpo knapi…
Ārste konsultante: Nomazgājam pierīti ar vēsu ūdeni. Kamēr NMPD brigāde brauc, es būšu jums blakus un palīdzēšu. Ar kabatlakatiņu vai dvielīti samitrinām bērniņam sejiņu ar vēsu ūdeni!
Vecmāmiņa: Darām tā!
Ārste konsultante: Malači, un uzlieciet viņam vēsu kompresīti uz pieres. Vai bērnam šobrīd ir krampji?
Vecmāmiņa: Nē.
Ārste konsultante: Tad labi. Turpinām ar kabatlakatiņu vai dvielīti mazgāt seju, kaklu.
Vecmāmiņa: Viņš tā kā rīstīdamies elpo…
Ārste konsultante: Mediķi brauc, lai mamma neraud, man grūti bērnu dzirdēt. Ir jādzird elpa! Uzliekam bērnu uz sāna. Ja viņam būs vemšana, tad neaizrīsies.
Fonā dzirdamas bērna mammas raudas. Viņa ir cieši blakus. Tajā pašā laikā var dzirdēt, kā vecmāmiņa sniedz palīdzību bērnam. Viņa darbības ir drošas un pārliecinošas. Un ik pa laikam vecmāmiņa kā mantru atkārto – mazulīt, pelīt, mīļumiņ, viss būs labi. Pelīt, mīļumiņ, viss būs labi. Pelīt, mīļumiņ, viss būs labi! Ar cerību, ka vārdi spēs dziedināt.
Ārste konsultante: Ir mierīgāk? Skatāmies!
Vecmāmiņa: Viņš kaut ko ieelpo, bet tā švaki. Tā kā kampdams gaisu!
Ārste konsultante: Zila seja nav?
Vecmāmiņa: Lūpiņas paliek arvien zilganākas…
Ārste konsultante: Tūlīt būs mediķi. Es redzu, ka viņi tuvojas jau jūsu mājai.
Vecmāmiņa turpina. Un nepagurstoši atkārto: Tūlīt, mīļumiņ, pelīt. Tūlīt, mīļumiņ, pelīt.. Bet te pēkšņi viņas balss salūzt.
Vecmāmiņa: Viņš neelpo! Neelpo!
Ārste konsultante: Liekam viņu uz cieta pamata. Uz galda liekam viņu. Nedaudz atlieciet galvu, turot vienu roku uz pieres, bet ar otru nedaudz paceliet zodu, lai mutīte būtu pavērta.
Divas ieelpas viņam mutē. Un tad uz krūšu kaula pa vidu liekam vienu roku. Sākam spiest pa vidu krūšu kaulam ar vienu jūsu roku. Es skaitīšu un jūs spiežat tādā ritmā, kā es skaitu.
Ārste konsultante: Viens, divi, trīs, četri. Viens divi, trīs, četri….
Ārste konsultante: Spiežam reizē, kā es skaitu. Mediķi jau ir pie jūsu mājas. Viens, divi, trīs, četri….
Ārste konsultante: Viens, divi, trīs, četri…. Turpiniet veikt sirds masāžu.
Ārste konsultante: Vēlreiz – divas ieelpas viņam mutē.
Ārste konsultante: Tagad atkal vēlreiz spiežam. Viens divi, trīs, četri…. Viens, divi, trīs četri… Nav elpas viņam?
Vecmāmiņa: Nav!
Tieši tobrīd pārtrūka saruna ar ārsti konsultanti. Tas tāpēc, ka pa durvīm iebrāzās NMPD mediķi un pārņēma palīdzības sniegšanu. Par bērna dzīvību cīnījās. Stāvoklis bija ļoti smags. Pēc brīža ieradās arī ārstu speciālistu brigāde, kas iesaistās ļoti sarežģītās situācijās. Kopīgiem spēkiem abas brigādes darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai saglabātu bērna dzīvību. Pēcāk nogādāja viņu slimnīcā, kur jau ārsti viņu gaidīja, zinot, ka mēs ievedīsim ļoti smagu pacientu.
Nu jau ir pagājis kāds laiks un esam saņēmuši pateicību no mazuļa vecākiem un vecvecākiem – dispečerei, ārstei konsultantei un abām neatliekamās palīdzības brigādēm par ātro un profesionālo palīdzību. Viņi arī uzsvēra, ka šādas situācijas visus stiprina un liek pārdomāt to, cik svarīgi, lai visi būtu gatavi šādos gadījumos pareizi rīkoties. Jā, un liels prieks, ka mazulis ir sveiks un vesels!
Bērna dzīvību glāba ārkārtas tālruņa 113 dispečere Līga Kovaļčuka un ārste konsultante Jeļena Spruča, kā arī 103. intensīvās brigādes kolēģi – Laura Pule, Larisa Pašņiņa, Andrejs Mitrofanovs, 199. ārsta speciālista brigāde – Viktors Gorovenko, Uldis Ceriņš.
NMPD atgādina – cilvēka dzīvībai kritiskās situācijās, kamēr brigāde ir ceļā mūsu ārkārtas tālruņa dispečers vai ārsts konsultants telefonsarunā būs klātesošs un gatavs palīdzēt. Viņš uzraudzīs situāciju, un teiks priekšā kas jādara. Taču šādā brīdī laiks ir nepielūdzams – katrai minūtei, pat sekundei ir nozīme. Jo ātrāka būs līdzcilvēku reakcija uz notikušo, jo lielākas izredzes cilvēkam izdzīvot. Tāpēc šādos brīžos ir svarīgi spēt un būt gataviem sniegt pirmo palīdzību.”
