Teksti attēlos 0
Laikmetīgās mākslas centrā “kim?” Spīķeros līdz 18. martam skatāma izstāde “Teksts=Attēls”. Laikmetīgās mākslas centrā “kim?” skatāmajā izstādē “Teksts=Attēls” atlasīti mūsdienu Latvijā tapuši darbi, kuru vizuālajā tēlā lielu lomu spēlē rakstīti, uzgleznoti, ķermenī ieskrāpēti un Braila rakstā vai kā citādi atveidoti burti, vārdi un teksti.
Kā izstādes ievadā norāda viena no tās kuratorēm Aiga Dzalbe – ierastais uzskats, ka lingvistiskai mākslai Latvijā nav tradīcijas, ir nepamatots. Tieši pretēji, un to pierāda arī ekspozīcijai atlasīto darbu klāsts – rakstītā vārda klātbūtne vizuālās mākslas darbos ir gana bieži sastopama parādība. Un variācijas šeit ir visdažādākās – sākot no rakstu zīmēm uz datora taustiņiem Ērika Boža darbā “Press! Press! Press!”, katoļu lūgšanām Braila rakstā, ko mežģīņoti dekoratīvās kompozīcijās savērpusi Gundega Strautmane, līdz pat reālistiski atveidotai grāmatas lapai Artura Bērziņa izpildījumā.
Arī izstādīto darbu tapšanas laika amplitūda ir gana plaša. Daudzi tapuši pavisam nesenā pagātnē, kamēr citi, piemēram, Jura Boiko “Homēra Iliāda piedzēruša kretīna lasījumā”, ietiecas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tādējādi līdztekus ceļojumam pa teksta un attēlu attiecību labirintiem izstāde piedāvā arī nelielu ekskursu Latvijas mākslas vēstures pēdējos gadu desmitos. Un skatītājam tiek piedāvāta atkal satikšanās ar nedaudz piemirsto vai arī epizodēm, kas to vai citu iemeslu dēļ palikušas nepamanītas.
Vēl kāda izstādes “Teksts=Attēls” īpatnība – atšķirībā no mākslas izstāžu vairākuma, kur dominē galvenokārt vizuāli tverami tēli un, piemēram, spilgti krāsainas kompozīcijas dominējošā noskaņa skatītāju var sasniegt pāris sekundēs, tekstu un attēlu saspēle prasa lielāku iedziļināšanos un laika patēriņu.
Lai gan, protams, bez tā var iztikt, ziņkāre urda ne tikai vizuāli baudīt A. Bērziņa uzgleznoto grāmatas lapaspušu toņu gammu, bet arī lasīt, cenšoties saprast, kādēļ tieši šo Peļevina romāna nodaļu autors izvēlējies attēlot.
Izstādes aplūkošanā neatsverams palīgs būs arī kuratoru sagatavotais ceļvedis ar paskaidrojošiem tekstiem, kas palīdzēs orientēties eksponēto attēlu/tekstu skatīšanā un lasīšanā. Bet, ja tas šķiet lieki un pārlieku apgrūtinoši, iesaku vienkārši vērot un ļauties notiekošajam, jo lielākā daļa darbu, kā, piemēram, Ingas Brūveres veidotie daudzkrāsaino vārdu ritmi uz balta audekla, piedāvā izstādes nosaukuma sintēzi, proti – ir gan vizuāli baudāmi, gan lasāmi.
