Teju puse krievvalodīgo uzskata, ka Krievijas iejaukšanās Latvijā būtu pamatota 34
Gandrīz puse krievvalodīgo Latvijā uzskata, ka to tiesības un intereses tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu pamatota, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā.
Pētījumā “Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi” secināts, ka 41,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu ģimenē, atbildējuši pozitīvi (jā un daļēji) uz jautājumu “Vai krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota?”.
Savukārt starp aptaujātajiem, kuri ģimenē izmantojuši latviešu sarunvalodu, uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 10%.
Tāpat pētījumā konstatēts, ka starp nepilsoņiem Krievijas iejaukšanās atbalstītāju skaits ir augstāks (40,7%) nekā starp pilsoņiem (18,1%). Savukārt, visas Latvijas iedzīvotāju kontekstā, Krievijas iejaukšanos, lai aizstāvētu krievvalodīgo iedzīvotāju intereses un tiesības, atbalstīja 21,7% aptaujāto.
Pētījuma veicēji norāda, ka tajā pašā laikā aptuveni puse krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt šim apgalvojumam, vai ir neitrāli pret to.
Visaugstākais atbalsts jau minētajam vēstījumam ir konstatējams Latvijas pilsētās ar vislielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu – Daugavpilī, Rīgā un Rēzeknē. Pārējā Latvijā atbalsts šiem vēstījumiem ir minimāls.
Tāpat pētījuma autori norāda, ka, lai arī Latvijā ir lielas grupas, kas atbalsta Krievijas vēstījumus par Latviju, pētījumā veiktā analīze ļauj secināt, ka masu protestu iespējamība un plašs, aktīvs atbalsts Krievijas veiktajām provokācijām ir maz ticams. Vairums cilvēku netic, ka viņu rīcība kaut ko mainīs un ka ar protestiem iespējams panākt pārmaiņas. Politiskā un sabiedriskā aktivitāte Latvijas sabiedrībā ir ļoti zema, tādēļ ārējam faktoram būtu grūti izraisīt plašus masu protestus un nemierus.
Pētījums veikts ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā pielietot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Datu vākšana notika sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūrām “Factum” un SKDS. Aptauja pa visu Latviju veikta 2015.gada sākumā, bet Latgalē – 2016.gada sākumā.
