Teju ceturtdaļa nekad nav pārbaudījuši cukura līmeni asinīs 0
Cukura diabēts var skart jebkuru cilvēku jebkurā dzīves posmā. Pēdējās desmitgades laikā visā pasaulē īpaši pieaug jaunu cilvēku skaits, kuriem ir diagnosticēts cukura diabēts.
Dzīvošana ar diabētu ne tikai uzliek milzīgu emocionālo slogu visai ģimenei, bet arī ir viens no galvenajiem akluma, nieru mazspējas, ekstremitāšu amputācijas, sirds mazspējas un insulta cēloņiem.
Tāpēc liela nozīme ir savlaicīgai cukura diabēta atklāšanai.
Iedzīvotāji ir informēti par cukura diabēta ierosinātājiem
Nesen veiktajā socioloģiskajā aptaujā tika noskaidrots, ka lielākā daļa iedzīvotāju jeb 65% aptaujāto ir informēti par faktoriem, kas var izraisīt cukura diabētu. Taču teju ceturtdaļa jeb 23% iedzīvotāju nekad nav pārbaudījuši cukura līmeni asinīs. Līdz ar to cilvēki sevi pakļauj lielākam cukura diabēta saslimšanas riskam.
Kuri ir diabēta riska grupās?
Pie diabēta riska grupām var pieskaitīt tos cilvēkus, kuriem ģimenē kāds jau slimo ar cukura diabētu. Taču jāatceras, ka, mainot savus paradumus, piemēram, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un pievēršoties veselīgāku maltīšu baudīšanai, ir iespējams samazināt risku sekot radinieku pēdās.
Lielāka iespējamība saslimt ar diabētu ir arī cilvēkiem, kuriem jau ilgāku laiku cukura līmenis asinīs ir virs normas, bet slimība nav diagnosticēta. Īpaši būtiski šajā gadījumā ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk. Pie riska grupām pieder arī cilvēki ar lieko svaru, kuri nav fiziski aktīvi. Šos apstākļus gan var koriģēt, mainot savu ēdienkarti un paaugstinot fizisko slodzi.
Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, ir bijusi sirds slimība, un sievietēm ar PCOS (policistisko olnīcu sindroms) arī ir lielāka iespējamība saslimt ar cukura diabētu.
Īpaši uzmanīgām ir jābūt sievietēm, kuras grūtniecības laikā ir diagnosticētas ar grūtniecības diabētu.
Iespēja saslimt ar 2. tipa cukura diabētu pieaug līdz ar vecumu, taču diabēts nav ierasta daļa no novecošanas procesa. Tādēļ cilvēkiem, kuri ir vecāki par 45 gadiem, savs veselības stāvoklis un cukura līmenis asinīs jāpārbauda regulāri, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē.
Pirmie simptomi un laicīga diagnozes noteikšana
Izsalkums un nogurums. Organisms uzņemto pārtiku pārveido glikozē, ko šūnas izmanto enerģijas iegūšanai, bet tām ir nepieciešams insulīns. Ja organisms nesagatavo pietiekami daudz insulīna vai arī šūnas nepieņem insulīnu, ko organisms ražo, glikoze nevar iekļūt organismā, un sāk trūkt enerģija. Tas var padarīt cilvēku izsalkušāku un nogurdinātāku nekā parasti.
Bieža urinēšana un slāpes. Cilvēkam ar cukura diabētu tualete jāapmeklē daudz biežāk. Paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, nieres vairs nespēj pareizi veikt savas funkcijas, tādejādi organismam liekot veidot vairāk urīna un līdz ar to arī uzņemt vairāk šķidruma.
Sausa mute un niezoša āda. Ņemot vērā biežo urinēšanu, organismam trūkst resursu, lai dabiski mitrinātu ādu un mutes dobumu. Var veidoties dehidratācija, padarot ādu niezošu un muti – sausu.
Neskaidra redze. Šķidruma līmeņa maiņa organismā var likt acu lēcām palielināties, tādejādi mainot to formu, kas ietekmē acs fokusēšanās spēju.
Brūču dzīšanas process krietni pieaug. Cukura līmenim asinīs pieaugot, mainās arī organisma spēja dziedēt brūces un ievainojumus.
Ja cilvēks ir novērojis kādu no šiem simptomiem, tad noteikti jādodas pie sava ārstējošā ārsta, kas veiks padziļinātākas pārbaudes un nosūtīs uz asins analīzēm, lai noteiktu precīzu diagnozi.
Pašreizējā situācija Latvijā rāda, ka iedzīvotāji diemžēl ignorē pirmos simptomus un no to parādīšanās līdz diagnozes uzstādīšanai vidēji paiet pieci līdz septiņi gadi, kuru laikā varēja jau uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
