Teju ceturtā daļa iedzīvotāju pērn naudas trūkuma dēļ nesaņēma veselības aprūpi 1
Aizvadītajā gadā teju ceturtā daļa (22,4%) Latvijas iedzīvotāju nesaņēma nepieciešamo medicīnisko aprūpi naudas trūkuma dēļ, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie rezultāti.
Turklāt pērn 28,8% iedzīvotāju nevarēja atļauties nepieciešamos zobārstniecības pakalpojumus, bet 17,8% – ārsta izrakstītu medikamentu iegādi. Visbiežāk attiecīgos medicīnas pakalpojumus nevarēja atļauties sievietes un iedzīvotāji 55-64 gadu vecumā.
CSP informē, ka piecu gadu laikā samazinājies iedzīvotāju skaits, kuriem ir normāls svars atbilstoši ķermeņa masas indeksam. Ja 2008. gadā 44,7% iedzīvotāju bija normāls svars, tad 2014.gadā rādītājs sarucis līdz 40,9%. Pērn 22,1% iedzīvotāju ķermeņa masas indekss liecināja par aptaukošanos (2008.gadā – 16,2%), bet nepietiekams svars bija vien 1,8% iedzīvotāju (2008. gadā – 2,2%).
Liekais svars ir 39,8% vīriešu un 32,1% sieviešu, savukārt aptaukošanās ir 18,2% vīriešu un 24,8% sieviešu. Liekā svara un aptaukošanās problēma skar vairumu vīriešu, sasniedzot 30 gadu vecumu, bet sievietes – 40 gadu vecumu. Reģionālā dalījumā lielākais iedzīvotāju īpatsvars ar normālu svaru ir Rīgā (44,5%), savukārt lielākais iedzīvotāju īpatsvars ar lieko svaru – Kurzemē (37,7%), ar aptaukošanās problēmu – Vidzemē (25,1%).
Pērn 26,4% Latvijas iedzīvotāju bija smēķējuši, kas ir par 8,3 procentpunktiem mazāk nekā 2008. gadā (34,7%). No tiem ikdienā regulāri smēķējuši 21,9% iedzīvotāju (2008.gadā – 28,1%). Būtiski krities vīriešu – ikdienas smēķētāju īpatsvars (no 46,3% 2008.gadā līdz 34,6% pērn), bet sieviešu – ikdienas smēķētāju īpatsvars praktiski nav mainījies. Lielākā daļa vīriešu (59,5%) un sieviešu (83,6%) apgalvo, ka nesmēķē vispār.
Dati par Latvijas iedzīvotāju veselības pašvērtējumu 2014. gadā iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma (European Health Interview Survey – EHIS) ietvaros. Tā mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Apsekojumā aptaujāti septiņi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.
Iedzīvotāju veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.
Dati par Latvijas iedzīvotāju veselības pašvērtējumu 2014.gadā tiks publicēti CSP datu bāzē 2016.gada martā.
