Teju 84 000 cilvēku plāno kompensēt krīzes ietekmē sarukušās pensijas 8
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un tiesībsargs Juris Jansons šodien vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla indekss jeb apdrošināšanas iemaksu algu indekss.
Kā liecina aprēķini, no negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas.
Tāpat nolemts veikt likuma izmaiņas, lai nepieļautu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz nākotnes pensionāriem, proti, ja šis indekss būs mazāks par skaitli viens, tad personas pensijas kapitāls tiks aktualizēts ar indeksu viens.
Kā skaidroja Tiesībsarga biroja pārstāvis, pensionējoties tad, kad kapitāla indekss ir negatīvs, neatgriezeniski uz visu atlikušo mūžu pensijas apmērs tiek samazināts, bez iespējas to kompensēt vai izlīdzināt nākotnē. Speciālisti atgādināja, ka pensijas apmēru ietekmē no konkrētas personas atkarīgi apstākļi, proti veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, darba stāžs un pensionēšanās vecums, kā arī no iedzīvotāja neatkarīgs rādītājs – iepriekšējā gada kapitāla indekss, kas katru gadu mainās un pensijas aprēķināšanā tiek piemērots tikai vienu reizi.
Ekonomiskās izaugsmes gados no 1997.gada līdz 2008.gadam šis indekss bija pozitīvs jeb sasniedza vai pārsniedza skaitli viens. Savukārt finanšu krīzes gados no 2009.gada līdz 2011.gadam tas saruka zem “1”. 2012.gadā un 2013.gadā indekss bijis pozitīvs, tomēr Tiesībsarga biroja pārstāvji aprēķinājuši, ka arī šajos gados aptuveni 15 953 cilvēku pensijas skāris negatīvais indekss.
Tiesībsarga birojā ir saņemtas vairāku iedzīvotāju sūdzības par minēto situāciju. Piemēram, kāds cilvēks ir pensionējies 2011.gadā un viņa pensija ir 286,14 eiro. Noskaidrots, ja persona būtu pensionējusies 2009.gadā viņas pensija būtu par 24% lielāka. Vēl kāds cilvēks aizgājis pensijā 2011.gadā un šobrīd saņem 581,26 eiro lielu pensiju. Ja viņš būtu pensionējies 2009.gadā, pensija būtu par 21% lielāka.
Kā norādīja labklājības ministrs, pirms lemt par konkrētiem mehānismiem un to ieviešanas gadu, ir jāsagaida Finanšu ministrijas atzinums par budžeta iespējām. Tomēr Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka kompensācijai 2015.gadā būtu nepieciešami 44 miljoni eiro, bet 2016.gadā – 47 miljoni eiro. Ministrs arī pieļāva, ka kompensācija varētu būt vienreizēja.
Savukārt iestrādāt likumā normu, ka pensijas aprēķināšanā netiek piemērots negatīvs kapitāla indekss, varētu jau no nākamā gada, teica ministrs.
Tiesībsargs informāciju par šo problēmu nosūtījis arī valdībai un Saeimai. Saeimai dots pusgads, lai veiktu grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, nosakot, ka pensijas aprēķināšanai nepiemēro negatīvu indeksu, un, ja tas ir negatīvs, tiek piemērots indekss “1”. Savukārt Ministru kabinetam doti seši mēneši, lai izstrādātu kompensācijas mehānismu.
Jansons norādīja, ka ir pārliecināts par lēmumu pieņēmēju spēju atrisināt šo problēmu, tomēr, ja tas netiks darīts, viņš varētu vērsties Satversmes tiesā, jo pašreizējā kapitāla indeksa piemērošanas kārtība pensijas apmēra aprēķināšanai pārkāpj piecus Satversmes pantus.
