Tējas pret ziemas likstām 0
Zāļu tējas vēsā, drēgnā laikā ieteicamas augu ārstniecisko īpašību dēļ. Turklāt tās organismu nodrošina ar šķidrumu, lai izvadītu vīrusu un baktēriju radītos toksīnus.
Imunitāti stiprina ehinācijas tēja, jo tai piemīt spēcīga pretvīrusu, pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība. Tiklīdz manāmi saaukstēšanās simptomi, ieteicama vīgriezes, liepziedu, salvijas, avenes lapu, kumelītes un kliņģerītes tēja. Tām piemīt antibakteriālas, pretiekaisuma un sviedrējošas īpašības. Noderēs arī upeņu augļu un lapu, aroniju un rožu augļu tēja – tajās ir daudz vitamīnu, kas paaugstina organisma aizsargspējas pret vīrusiem.
Pret sāpēm kaklā un iesnām var dzert salvijas, eikalipta, kliņģerīšu un kumelīšu tēju. Tās izmanto arī kakla skalošanai un inhalācijām.
Ja ir klepus, noder mārsila, Islandes ķērpja un priedes pumpuru tēja, kas sašķidrina un izvada no organisma krēpas.
Tējas gatavo atkarībā no drogu veida. Farmaceite Ivanda Krastiņa pamāca, ka lapas, ziedus vai lakstus aplej ar verdošu ūdeni, 5–15 minūtes nostādina, nokāš un dzer siltu. Savukārt augļus vai pumpurus aplej ar aukstu ūdeni, tad uzvāra un turpina vārīt uz mazas uguns vēl 2–5 minūtes. Pēc tam 5–10 minūtes nostādina, nokāš un dzer.
Zāļu tējas var droši lietot pa tasei trīsreiz dienā. Labāk katru reizi pagatavot jaunu dzērienu, bet var arī termosā ieliet lielāku daudzumu visai dienai. Saldināt iespējams ar medu vai cukuru un pievienot citronu. Medu gan liek nedaudz atdzesētā dzērienā, jo temperatūrā virs +60 °C sarūk tā ārstnieciskās īpašības. Lai būtu labāka garša, nedaudz padzisušai tējai var pielikt upeņu un aveņu ievārījumu, bet piedevas ietekmē vitamīnu dzēriena labās īpašības.
! Augu tējas ilgāk par vienu diennakti nedrīkst uzglabāt, jo aktīvo vielu saturs būtiski samazinās, turklāt dzēriens drīz vien bojājas.
