Kuras zāļu tējas dzert no rīta, kuras – vakarā. Kā nelietot aplami 0
Drošības un omulības izjūtu rudenī un ziemā rada apziņa, ka skapītī rindojas maisiņi ar ārstniecības augiem. No vieniem top garda tēja, citi palīdz aizdzīt kādu kaiti.
Dzīvais spēks
No pļavās, mežos un laukos augušām zālītēm un ogām iespējams pagatavot ne vien garšīgas, bet arī cilvēka organismam noderīgas tējas. Tās var nomierināt, sildīt, atsvaidzināt, uzmundrināt, sniegt enerģiju, spēku un pat iedvesmu jauniem darbiem.
Ārstniecības augi ir ierocis pret dažādas izcelsmes kaitēm. Taču jebkuru ieroci var izmantot gan sevis labā, gan nodarot ļaunu. Svarīgi zināt gan zālīšu vākšanas laiku un vietu, gan pielietojumu, lai tās saglabātu savu vērtību.
Augu sastāvs ir bagāts ar mikroelementiem, vitamīniem, flavonoīdiem, ēteriskajām eļļām un daudzām citām bioloģiski aktīvajām vielām, kas nepieciešamas veselības uzturēšanai – slāpju veldzēšanai, gremošanas veicināšanai, vielmaiņas normalizēšanai un organisma spēcināšanai.
Drošības tehnika
Vienam un tam pašam augam ir daudzveidīga iedarbība, jo katram ir vesela īpašību buķete. Un katra iedarbojas īstajā laikā un tieši tajā orgānā vai sistēmā, kur ir nepieciešamība vai vajadzība normalizēt darbību, atjaunojot vielmaiņu, kas traucēta slimības gaitā.
Tomēr neprasmīga pašārstēšanās var būtiski izmainīt un nodzēst slimības klīnisko ainu, pārceļot to hroniskā formā. Tādēļ vienmēr labāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Iespējama gan monoterapija (ārstēšanās ar vienu augu), gan daudzkomponentu komplekss. Jo nopietnāka patoloģija, jo vairāk augu der maisījumā.
Slimā orgāna atveseļošanās gan atpaliek no pašsajūtas uzlabošanās. Tāpēc ārstēšanos nedrīkst pārtraukt, tiklīdz pazudušas sūdzības. Pēc pamatkursa beigšanas bieži vien ieteicams papildkurss – iegūtā rezultāta nostiprināšanai. To nozīmē atkarībā no pašsajūtas izmaiņām, tādēļ izmanto citus drogu maisījumus, lai organisms nepierod.
Farmācijas doktore Vija Eniņa atgādina, ka iecienītās augu tējas šad un tad jāpamaina, jo tās maigi, bet noteikti ietekmē organismu. Jārēķinās, ka ir arī robežprodukti, piemēram, raudene vai lupstājs – tie var būt gan veselības uzlabotāji, gan garšaugi. Atšķirība ir devās.
Pašķirstot ārstniecības augu katalogu, atrodami arī visai agresīvi eksemplāri. Daži augi lielākās devās var būt indīgi, citi var izraisīt spontāno abortu, vēl kādi – halucinācijas un pat bēdīgākas sekas.
Mūsdienu zinātne ir pierādījusi, ka liela nozīme ir arī augu tējas lietošanas laikam atkarībā no diennakts cikla. Piemēram, dzērieni, kuriem ir tonizējošas un stimulējošas īpašības, piemērotāki tukšā dūšā no rīta, vitaminizētie un organismu spēcinošie – pusdienās vai 15 – 20 minūtes pirms ēšanas, bet nomierinošie – vakarā akurāt pirms gulētiešanas. Tad sastāva spēks iedarbojas atbilstoši organisma bioritmiem, sasniedzot daudz labvēlīgāku rezultātu.
Ja pārspīlē ar zāļu tējām, var, piemēram, asinīs samazināties kālija daudzums, kas savukārt ļoti nelabvēlīgi iespaido sirds veselību…
Zāles vai inde?
Katrai drogai ir gan savs pielietojums, gan piemērotākais pagatavošanas veids.
Pašlaik aktuāla ir ehināceja, kam piemīt antibakteriāla, pretvīrusu, pretiekaisuma un imūnsistēmu stimulējoša iedarbība. Izopa novārījums labvēlīgi iedarbojas pret klepu un pārmērīgu svīšanu. Noderīgi liepziedi, meža zemeņu lapas, aveņu lapas un dzinumi, mārsils, priežu pumpuri… Diemžēl daļa šo drogu un vairākas citas nav ieteicamas grūtniecēm.
Tonizējošas tējas nevajadzētu dzert, ja ir smaga hipertoniskā slimība, izteikta ateroskleroze, hroniska nieru nepietiekamība un autoimūnas saslimšanas. Ja būtiski pārsniedz diennakts pieļaujamo tonizējošu dzērienu devu, iespējama uzbudināmība, sirds ritma un arteriālā asinsspiediena palielināšanās.
Savukārt sedatīvu jeb nomierinošu tēju pārmērīga lietošana izraisa miegainību un koncentrēšanās zudumu.
Nieru un žultspūšļa saslimšanu gadījumā nedrīkst lietot alojes un kosas preparātus, cigoriņi nav piemēroti cilvēkiem ar varikozām vēnām, hemoroīdiem un asinsvadu saslimšanām.
