Tējas dzeršana Tampā 0
Rīt Republikāņu partijas konventa delegāti, kas sapulcējušies Tampas pilsētā Floridas štatā, oficiāli apstiprinās bijušo Masačūsetsas pavalsts gubernatoru Mitu Romniju par partijas oficiālo kandidātu valsts galvas amatam vēlēšanās novembrī.
No Bostonas līdz Tampai
65 gadus vecais Romnijs, kurš sarausis miljonus veiksmīgos finanšu darījumos, priekšvēlēšanu maratonā ir nodrošinājis konventa delegātu vairākuma atbalstu, lai tiktu izvirzīts arī bez formālas balsošanas, delegātiem paužot atbalstu viņam ar aplausiem. Taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daļa amerikāņu vēlētāju maz zina un neuzticas baņķierim no Bostonas. Republikāņu konservatīvais spārns, kura aktīvisti apvienojušies tā sauktajā Tējas partijas kustībā, uzskata viņu par slēptu liberāli. Rīt partijas saietā Tampā Romnijs teiks galveno uzrunu, mēģinot pārliecināt tos vēlētājus, kas vēl nav izdarījuši izvēli, balsot par savu kandidatūru. Republikāņu partijas vadība atbalsta Romniju, bet viņam noderētu arī konservatīvās Tējas partijas kustības atbalsts. Aptaujas liecina, ka šobrīd Romniju un viņa sāncensi, pašreizējo prezidentu Baraku Obamu atbalsta gandrīz vienāds vēlētāju skaits.
Tējas partijas kustības vēsturiskās saknes un ideoloģiskie aizmetņi meklējami 18. gadsimta otrajā pusē tā laika britu kolonijā Masačūsetsā, kuras iedzīvotāji protestēja pret Britānijas valdības nodokļu politiku un Austrumindijas kompānijas pilnībā kontrolēto tējas importu britu kolonijās Ziemeļamerikā. 1773. gada 16. decembrī, britu ierēdņiem atsakoties vest trīs kuģu tējas kravas atpakaļ uz Britāniju, Bostonas ostā kolonistu grupa uzkāpa uz kuģu klāja un iemeta tējas maisus ūdenī. Šis politiskais protests, kas iegājis vēsturē kā “Tējas dzeršana Bostonā”, ievadīja Amerikas revolūciju un kolonistu cīņu par saimniecisko un politisko neatkarību no Britānijas.
Tējas partijas kustības pamatā ir ASV konstitūcijas stingra ievērošana, valdības izdevumu un nodokļu samazināšana, ASV nacionālā parāda un federālā budžeta iztrūkuma mazināšana. Analītiķu vērtējumā kustība ir daļēji konservatīva, daļēji liberāla, prasot maksimālu indivīda brīvību un minimālu valdības iejaukšanos, un daļēji populistiska.
2001. gadā konservatīvi noskaņoti Republikāņu partijas aktīvisti iedibināja paražu sūtīt likumdevējiem tējas paciņas kā simbolisku atgādinājumu rūpīgi uzraudzīt nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un nepieļaut budžeta izšķērdēšanu. Kopš 2009. gada kustība regulāri rīkojusi protestus pret federālās valdības lēmumiem, īpaši pret nodokļu palielināšanu, un atbalstījusi tos kandidātus, piemēram, Teksasas kongresmeni Ronu Polu, kas pauduši atbalstu kustības nostādnēm.
Vēršas pret partiju nomenklatūru
Kā atzīst laikraksts “The New York Times”, Tējas partijas kustības programma nav skaidri noteikta, taču tā ir vērsta pret valdības birokrātiju, budžeta tēriņu palielināšanu, pret imigrāciju un pret politiskiem kompromisiem. Amerikas uzņēmējdarbības institūta prezidents Artūrs Brūkss uzskata, ka Amerika ir iestigusi kultūras karā starp diviem viedokļiem par valsti – ierobežotu valdību, paļaušanos uz brīvu uzņēmējdarbību un tirgus faktoru noteiktu atalgojumu vai valsti, kur visu nosaka “eiropeiska stila statisms”.
Daļa analītiķu uzskata, ka Tējas partijas kustība ieved Ameriku “pēcpartiju ērā”, jo kustības aktīvisti vēršas pret ASV abu lielāko politisko partiju vadību un ar to saistīto nomenklatūru, par galveno uzskatot valdības ierobežošanu, ekonomikas sakārtošanu, nodokļu sistēmas vienkāršošanu un valsts budžeta līdzsvarošanu.
Ārpolitikā Tējas partijas kustības nostāju pauda bijušais prezidenta amata kandidāts Rons Pols, republikāņu kongresmenis no Teksasas štata, prasot “atteikties no triljonu izšķiešanas karos ārzemēs un atgriezties pie tradicionālās ASV ārpolitikas”, veicinot aktīvu privātfirmu iesaisti un valdības neiejaukšanos, lai atjaunotu Amerikas “morālo un finanšu veselību”. Par Tējas partijas kustības atbalstīto kandidātu līdz šim lielāko panākumu vēlēšanās uzskata mazpazīstamā Republikāņu partijas politiķa Skota Brauna uzvaru 2010. gadā senatora izraudzīšanā Masačūsetsas pavalstī, kas gandrīz 60 gadus bija piederējusi Kenediju klana pārstāvjiem.
