Teiču purvā ligzdo klinšu ērglis 0
Teiču purvā šogad neparasti agri atsākusies rosība. Dažas ziemojošas putnu sugas ligzdošanai sāka gatavoties jau februārī, dzērvju klaigas bija dzirdamas jau pirms vairākām nedēļām, zied zalktenes, pirmās zilās vizbulītes. 6. martā jau rīta agrumā savu ligzdu Teiču purvā apciemoja arī klinšu ērglis, atnesot kuplu priedes zaru, riesto rubeņi, dzied lielās čakstes, virzienā uz Tundru migrē ziemeļu gulbji.
Baltirbju vietā nāk baltie gārņi
Teiču dabas rezervātā, kas izveidots Teiču purva aizsardzībai, ligzdo vairāk nekā 150 putnu sugas. Tiesa, pēdējā laikā klimata pārmaiņas ietekmējušas arī Teiču purva iemītniekus, teic Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā vides inspektore Alda Stepanova. Tā visā Latvijā, ne tikai Teiču purva teritorijā, baltirbes tikpat kā vairs nav sastopamas. “Vēl 20. gs. 60. gados baltirbe Teičos bija diezgan laba ligzdotāja, bet tagad vairs nav vispār.” Arī Teiču dabas rezervāta simbols – melnkakle gārgale – vairs tikpat kā nav sastopama. “Agrāk regulāri ligzdoja trīs četri pāri, bet pēdējā desmitgadē labi ja viens pāris bijis un tad arī ne katru gadu.”
Toties Teiču purva teritorijā parādījušās jaunas putnu sugas. Vēl nesen ziņas par balto gārni visus pārsteidza, bet tagad tie jau kļuvuši par pastāvīgiem iemītniekiem. Pirmā ziemošana baltajam gārnim Latvijā bijusi 2008. gadā, tagad ziemo regulāri un to skaits pieaug.
“Es neatceros tādu ziemu kā šī, kad šeit nav bijis sniega. Augu sugas tik strauji nereaģē uz klimata pasiltināšanos kā putni un kukaiņi. Ir sugas, kas pazūd, iestājoties siltākam klimatam, un ir sugas, kas nāk vietā,” secina A. Stepanova.
Tā, piemēram, šoziem Teiču apkārtnē visu ziemu bija sastopami paugurknābja gulbji. Tie nelido prom, ja neaizsalst ūdenstilpes. Pērn savukārt nelidoja prom arī daudzas zosis. Šogad arī neparasti agri atgriežas migrējošie putni. Kā tas ietekmēs putnu ligzdošanu? A. Stepanova teic, ka putni ligzdošanu uzsāks agrāk, nekā ierasts. “Putniem ir svarīgi pēc iespējas ātrāk ligzdot, lai mazuļi pieņemas spēkā un ir gatavāki migrācijai. Migrējošie putni kaut kā ļoti jūt pavasara sākšanos. Un tiešām, tikko tas sākas, ir atpakaļ.”
Varēs vērot tiešraidē
Teiču purvā jau pavisam drīz ģimenes pieaugumu, sākumā gan olu veidā, varētu sagaidīt klinšu ērgļu ģimene – Virsis un Spilve. Ligzdu būvniecību ērgļi uzsāk jau augustā, turpina visu rudeni un ziemu, īpaši intensīva tā kļūst februārī līdz ar pārošanos. Agrākās olas tiek iedētas jau marta pirmajā pusē, jaunie ērglēni šķiļas aprīļa beigās/maija sākumā, no ligzdām tie izlido jūnija beigās, jūlija sākumā. Klinšu ērgļi savā ligzdošanas teritorijā uzturas visu gadu.
Notikumu attīstībai ligzdā iespējams sekot līdzi katram, jo pie ligzdas uzstādīta “Latvijas valsts mežu” (“LVM”) kamera. Tiešraide no klinšu ērgļa ligzdas pieejama “LVM” portālā internetā: “www.lvm.lv/sabiedribai/web-kameras” VAS “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis uzskata, ka lielais notikums tuvojas. “Tā būtu sensācija. Eiropā līdz šim veiksmīga klinšu ērgļu ligzdošana tiešraidē nav bijusi, jo klinšu ērglis ir slēpts putns un ilgi neuzturas ligzdā,” viņš piebilst. Spilve ir jauna mātīte, kurai vēl nav bijuši mazuļi.
“Tagad klinšu ērgļiem nav jābaidās no sala uznākšanas. Ja mammai traucējuma gadījumā jāpamet ligzda, tad nav tik draudīgi to olu pazaudēt,” piebilst Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā vides inspektore Alda Stepanova. Klinšu ērglis dzīvi Teičos izvēlējies tieši purva dēļ, viņam, lai medītu, vajag klajumu. “Viņš no augšas labi redz, kas notiek purvā, kur iet medījums un to var viegli noķert. Biezā mežā viņš ar saviem lielajiem spārniem netiek klāt.”
Bebru uzvaras gājiens
Pirmā bebru apmetne rezervāta teritorijā novērota 1983. gadā, bet tagad sasniegta teritorijas ekoloģiskā ietilpība un skaits stabilizējies – 250 dzīvnieku uz visu rezervāta teritoriju. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā vides inspektore Alda Stepanova atzīst, ka bebri laikam aizņēmuši visas nišas, kur var būt, un sāk iet iekšā nišās, kas īsti piemērotas nav. “Esam fiksējuši bebru apmetnes arī purva malā.
Bebru blīvums ir ļoti liels, jaunajiem bebriem ir jāatstāj vecāku apmetnes un jāmeklē jaunas vietas. Tā kā visas labās vietas ir aizņemtas, viņi spiesti apmesties arī mazāk piemērotās vietās. Rezervātā bebrus nemedījam, bet nav absolūti aizliegts to darīt rezervāta pierobežā, nav arī aizliegts tīrīt dambjus,” piebilst A. Stepanova. “Tiesa, jautājums, cik efektīvas ir bebru medības. Tikko nomedīs vienus, nākamie būs vietā.”
A. Stepanova norāda, ka bebru ierobežošana ir kā cīņa ar vējdzirnavām un to izplatībai šobrīd nav īsti ierobežojošo apstākļu. Bebrs ir bieži sastopams purvam piegulošajās teritorijās. Tā kā šeit sastopamās mazās upītes, ezeri un meliorācijas grāvji nav piemērotākās vietas, kur bebriem apmesties (tie dod priekšroku lielākām upēm, kuru krastos var veidot alas), tad tie spiesti būvēt dambjus, lai paceltu ūdens līmeni, kā arī būdas, lai nosegtu seklo ligzdas kameru.
Tā kā rezervāta teritorijā nenotiek medības, Teiču purvs dzīvei piemērots arī lielajiem plēsējiem – lūšiem, vilkiem. “Viņi rezervātā izveido migas, izved kucēnus, bet, tikko iziet ārpus rezervāta teritorijas, viņiem jārēķinās ar medniekiem,” piebilst vides inspektore. Rezervāta teritorijā sastopami arī aļņi un staltbrieži, tāpat arī stirnas.
Tūristus gaidīs no 1. jūnija
Tūristiem sezona Teiču rezervātā plāno atklāt 1. jūnijā un ilgs līdz 31. oktobrim. “Pavasaris ir putnu ligzdošanas periods un mazuļu laiks zīdītājiem. Tas ir periods, kad apmeklētāji netiek gaidīti purvā, lai mierīgi ligzdo un izved mazuļus.” Apmeklēt purvu var tikai gida pavadībā, piesakot ekskursiju.
Dabas rezervāta lielāko daļu aizņem augstais purvs, kuru cilvēka darbība praktiski nav skārusi. Tajā sastopamas arī vairākas ar mežu apaugušas salas. Starp tām ir arī unikāla vieta Latvijā – Siksala – sala pašā purva vidū, kuru par savu dzīvesvietu 17. gadsimtā izvēlējās vecticībnieki, bēgdami no ticības vajātājiem.
Ar atļaujām dzērvenes rezervātā var lasīt tikai tie iedzīvotāji, kas dzīvo pagastu teritorijās, kur atrodas rezervāts.
