Tehnoloģiju slazds: mūsdienās ir grūti būt pusaudzim bez sociālajiem medijiem. Divu ģimeņu stāsts 11
Sociālo mediju negatīvās sekas arvien plašāk tiek atklātas, liekot daļai vecāku audzināt savus bērnus ar ierobežojumiem vai pilnīgiem aizliegumiem to lietošanā, vēsta “Independent”.
Keitas Bulkelijas apņemšanās vidusskolā atturēties no sociālajiem tīkliem sākumā nesa augļus. Viņas sekmes uzlabojās, viņa vairāk lasīja, ģimene kopā pavadīja kvalitatīvu laiku pie vakariņu galda un filmu vakaros.
Taču, sākoties otrajam kursam, radās negaidītas problēmas. Viņa nokavēja studentu pašvaldības sanāksmi, kas tika organizēta Snapchat, un viņas modeļa ANO komanda sazinājās caur sociālajiem medijiem, radot plānošanas sarežģījumus. Pat Bībeles studiju klubs viņas Konektikutas vidusskolā izmantoja Instagram, lai sazinātos ar biedriem.
Gabriela Durhema, vidusskolas vecāko klašu skolniece no Bruklinas, uzskata, ka atteikšanās no sociālajiem tīkliem vidusskolā ir padarījusi viņu par to, kas viņa ir šodien – mērķtiecīgu, organizētu un centīgu studenci. Sociālo mediju trūkums viņu dažos veidos ir padarījis par “nepiederošu”, kas sākumā sāpēja, bet tagad kalpo kā goda zīme.
Arvien vairāk ģimenes saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, cenšoties audzināt bērnus laikmetā, kas piesātināts ar sociālajiem medijiem. . Tas liek aizdomāties par sociālo mediju ilgtermiņa ietekmi.
Bažas par bērnu un tālruņu lietošanu nav jaunas, bet pētījumi liecina, ka COVID-19 pandēmija būtiski ietekmēja jauniešu attiecības ar sociālajiem medijiem. Pandēmijas izraisītā izolācija un pārmērīgais laiks tiešsaistē ievērojami paplašināja sociālo mediju lomu amerikāņu bērnu dzīvē.
Daudziem bērniem sociālie mediji kļuvuši par vietu, kur veidot identitāti, meklēt padomu, atpūsties un mazināt stresu. Vienlaikus tie kalpo kā vieta, kur jaunieši var atrast brīvību no vecāku kontroles un atrašanās vietas izsekošanas lietotnēm.
Taču kļūst arvien skaidrāks, ka, jo vairāk laika jaunieši pavada tiešsaistē, jo augstāks ir garīgās veselības problēmu risks. Pētījumi liecina, ka bērniem, kuri lieto sociālos medijus ilgāk par 3 stundām dienā, depresijas un trauksmes risks ir divreiz lielāks.
Gan Keitas, gan Gabrielas māte Elena Romero jau no agras bērnības un pamatskolas vecuma ieviesa stingrus noteikumus par tehnoloģiju lietošanu. Viņi aizkavēja tālruņu iegādi līdz vidusskolas laikam un noteica, ka līdz 18 gadu vecumam nebūs atļauts lietot sociālos tīklus. Viņi informēja meitas un brāļus par sociālo mediju ietekmi uz jauniešu smadzenēm, tiešsaistes privātuma riskiem un bīstamību, ko rada fotoattēlu vai komentāru publicēšana internetā.
Skolā, metro un deju nodarbībās Ņujorkā Gabrielu ieskauj atgādinājumi par to, ka sociālie mediji ir visur, izņemot viņas tālruni. Dzīve bez tiem nozīmē palaist garām lietas – jokus, deju tendences un aktuālās lietas.
Atteikšanās no sociālajiem tīkliem rada gan ieguvumus, gan izaicinājumus
Gabrielai atteikšanās no sociālajiem medijiem nesusi gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. No vienas puses, tas viņu ir padarījis par apņēmīgu un disciplinētu jaunieti, kura mazāk pakļauta vienaudžu spiedienam un nepārtrauktai salīdzināšanai ar citiem sociālajos tīklos. Viņa ir iemācījusies atrast laimi un piepildījumu ārpus virtuālās pasaules, veidojot dziļas attiecības ar ģimeni un draugiem aci pret aci.
No otras puses, Gabrielai reizēm jāsamierinās ar sajūtu, ka viņa nepieder pie savas paaudzes. Viņa jūtas atstumta no aktuālām tendencēm un diskusijām, kas notiek tiešsaistē. Tas var izraisīt vientulības un izolācijas sajūtu, īpaši pusaudža gados, kad sociālā piederība ir tik svarīga.
Tehnoloģiju ieviešana realitātē kļūst arvien sarežģītāka
Savukārt Keitas ģimene saskaras ar citādu izaicinājumu. Viņi sākotnēji ieviesa stingrus noteikumus par sociālo mediju nelietošanu, tomēr Keitas vidusskolas gados realitāte piespieda tos pārskatīt. Viņai bija nepieciešams Instagram, lai pildītu savus pienākumus Bībeles studiju kluba vadītājas amatā, un sociālie mediji kļuva par neaizstājamu saziņas rīku gan skolas, gan ārpusskolas aktivitātēs.
Tas liek aizdomāties par to, cik lielā mērā tehnoloģijas ir ieaugušas mūsu ikdienas dzīvē un cik grūti ir no tām pilnībā norobežoties. Pat ģimenes, kas apzinās sociālo mediju negatīvās sekas, saskaras ar grūtībām atrast līdzsvaru starp tehnoloģiju sniegtajām iespējām un potenciālajiem draudiem.
