Tehnoloģiju pratību vienā nedēļā iemācīt grūti 0
Četru gadu laikā iedzīvotājiem sniegti vairāk nekā 800 000 apmācību, zināšanu pārbaužu vai digitālo prasmju konsultāciju, organizēti vairāk nekā 5300 dažādu pasākumu, kuros dalībnieku skaits ir pārsniedzis 200 000. Tādi ir četros gados sasniegtie e-prasmju nedēļas rādītāji. Paredzams, ka pēc šogad aizvadītajiem pasākumiem sniegto apmācību skaits jau pārsniegs miljonu. Bet vai mūsu sabiedrība kļuvusi tehnoloģiski attīstītāka un gājusi līdzi digitālajam laikmetam?
Kā pastāstīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) viceprezidente Māra Jākobsone, vērtējot Eiropas Komisijas (EK) Digitālā ekonomikas un sabiedrības indeksa jeb DESI datus par 2016. gadu, kopumā Latvijā vērojama izaugsme un vairākās jomās esam virs ES vidējā līmeņa. “Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka datora un interneta lietošana ir būtiski augusi, ko var saistīt ne tikai ar ierīču pieejamību, bet arī izpratnes un sabiedrības informēšanas stiprināšanu,” saka LIKTA viceprezidente. Izglītošanā ietekme noteikti ir arī e-prasmju nedēļai.
“Es tam esmu par vecu”
Daļa problēmu varētu slēpties arī mūsu samērā vēsajā, atturīgajā un kautrīgajā mentalitātē – “es jau tam esmu par vecu”, “man to nevajag” u. c. atrunas noteikti bijušas ne viena vien galvā, izšķiroties tomēr neapgūt kādu jaunu tehnoloģisku lietu. M. Jākobsone tam daļēji piekrīt. “Latvijā ir viens no zemākiem iedzīvotāju iesaistes līmeņiem mūžizglītības pasākumos. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, 2015. gada beigās tikai 5,7% Latvijas iedzīvotāju bija iesaistījušies mūžizglītības aktivitātēs. Eiropas Savienībā šis rādītājs vidēji ir 10,8%, bet Dānijā pat virs 30%!”
M. Jākobsone norāda, ka tam ir dažādi iemesli. “Pirmkārt, aizņemtība. Tas visvairāk raksturīgs mazo un mikrouzņēmumu auditorijai, kam vienkārši nav iespējas atrast laiku mācībām, cīnoties par savu ikdienas biznesu. Savukārt lielai daļai jauniešu ir noteiktas digitālās prasmes, īpaši tehnoloģiju lietošanā, bet tās bieži ir nepietiekamas tam, ko prasa darba tirgus,” stāsta LIKTA pārstāve. Kaut arī Latvijā iedzīvotāji ar tehnoloģijām apietas arvien labāk, to straujās attīstības tempu dēļ digitālās prasmes joprojām nav pietiekamas. “Mums visiem būtu jādara vēl vairāk! Kā teica bijusī EK viceprezidente Nēlli Krūsa, “katrai nedēļai gadā ir jābūt e-prasmju nedēļai”. Nedēļas laikā nevaram apmācīt un parādīt visu, tomēr varam pievērst dažādu sabiedrības grupu uzmanību galvenajām digitālajām prasmēm, pakalpojumiem un tehnoloģijām,” saka M. Jākobsone.
Pašvaldības pārāk vieglprātīgas
Šogad projekta fokuss vērsts uz digitālās drošībās un kiberdrošības prasmēm. “Digitālie apdraudējumi ar katru gadu pieaug, bet digitālās drošības prasmes netiek attīstītas pietiekamā līmenī. Piemēram, “Cert.lv” pērn veica ielaušanās testus 119 Latvijas pašvaldību mājaslapās – 21 atrada kritisku ievainojamību. Problēma ir arī izspiedējvīrusi, no kuriem cieta gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Svarīgi, lai arī paši cilvēki ievērotu drošības pamatprincipus jeb kiberhigiēnu, piemēram, izlasītu lietotņu deklarēto datu privātuma politiku,” atbild LIKTA pārstāve.
