Ivars Ijabs: Tehnoloģiju neatkarība Eiropas Savienībā – ko tas nozīmē Latvijai? 4
Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad runa ir par stratēģiski autonomu Eiropas Savienību, tad pirmās asociācijas un diskusijas parasti raisās tieši par militāro un aizsardzības jomu.
Neapšaubāmi, tas ir viens no fundamentālajiem stratēģiskās autonomijas pīlāriem, taču nebūt ne vienīgais. 21. gadsimta digitālajā laikmetā tikpat svarīgu lomu ES stratēģiskās autonomijas sasniegšanā ieņem arī neatkarība, patstāvība un līderība tehnoloģiju jomā.
Bez droša 5G tīkla un infrastruktūras, pietiekama mikroshēmu nodrošinājuma, patstāvīgas datu uzglabāšanas iespējām un citām kritiski svarīgām tehnoloģijām, Eiropas Savienībai būs teju neiespējami ne tik vien kļūt stratēģiski autonomai, bet arī saglabāt savu līderību un konkurētspēju globālā mērogā.
Tieši tāpēc ir pēdējais laiks pievērst uzmanību tam, ko tieši nozīmē stratēģiski autonoma ES tehnoloģiju joma un kādu lomu šī mērķa sasniegšanā var ieņemt arī Latvija.
Teju visu mūsu ikdienā lietoto tehnoloģiju kā datoru, mobilo telefonu, planšetu, konsoļu un citu ierīču, tai skaitā automobiļu, pamata funkcionēšana ir atkarīga no pusvadītājiem jeb mikroshēmām.
Šobrīd aptuveni 90% no pasaulē pieejamajām mikroshēmām tiek saražotas ārpus Eiropas, un vislielākā ražošanas koncentrācija ir Āzijā. Piemēram, tiek lēsts, ka Taivāna, Dienvidkoreja un Japāna kopā saražo ap 60% visas pasaules pusvadītāju.
Arvien pieaugošā spriedze Dienvidķīnas jūrā un ap Taivānu rada bažas par to, cik ļoti atkarīgi no ārzemju ražotājiem mēs esam Eiropā un cik lielu negatīvu ietekmi uz kopējo tehnoloģiju ražošanu varētu atstāt iespējamie konflikti un saspīlējumi Ķīnas perifērijā.
Papildu tam, pandēmijas radītais strauji augošais pieprasījums pēc papildu mikroshēmām, kā arī ugunsgrēks rūpnīcā Japānā, plūdi Taivānā un citi neparedzēti apstākļi, šobrīd ir atbildīgi par akūto mikroshēmu trūkumu gan Eiropā, gan visā pasaulē.
Līdz ar to Eiropas Savienībā ir aktualizējušās runas par to, ka ir nepieciešamība strauji palielināt pieejamo mikroshēmu daudzumu, kas nozīmē, ka Eiropai būs jāspēj krietni vairāk saražot pašai. Pietiekams un stabils pieejamo mikroshēmu daudzums ir kļuvis teju par vienu no pamatnosacījumiem pilnvērtīgas ES stratēģiskās autonomijas sasniegšanai.
Arī Latvijas iedzīvotājus, protams, tiešā veidā ietekmē pašreizējās tendences mikroshēmu tirgū – gan cenu sadārdzinājums elektronikai, gan piedāvājumu kritums jauniem automobiļiem ir tikai pāris no piemēriem.
Līdz ar to ES iecere ievērojami spēcināt savas mikroshēmu ražošanas spējas pozitīvi atsauktos arī uz Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un pieejamu preču piedāvājumu. Tomēr ir svarīgi nepalaist garām iespēju aktīvi iesaistīties šīs ES stratēģiskās autonomijas sadaļas attīstīšanā.
Nenoliedzami, lai sasniegtu kaut vai sākotnējās ambīcijas – līdz 2030. gadam Eiropā ražot vismaz 20% pasaules pusvadītāju –, ES būs nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, kā arī ievērojami palielināta pētnieciskā kapacitāte izpētes un izstrādes procesā. Un tieši šī ir tā “niša”, kurā Latvija varētu demonstrēt savu spēku un varēšanu, veicinot savu zinātnieku un akadēmiķu iesaisti Eiropas kopējo izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Protams, ir pašsaprotami, ka mazām valstīm būtu grūti (ja ne neiespējami) konkurēt ar lielākajām dalībvalstīm tieši ražošanas spēju nodrošināšanā nesalīdzināmo resursu atšķirību dēļ, tomēr, ja runa ir par intelektuālo kapacitāti, tad mazas valstis jau izsenis ir pierādījušas savu nozīmīgo pienesumu tehnoloģiju attīstībā, un Igaunija šajā ziņā ir lielisks piemērs.
Latvija šajā jomā ir pat ļoti spējīga – ir tikai jāapzinās sava vērtība un aktīvi jāveicina sava līdzdalība šajos ambiciozajos ES projektos.
