Kad pievienoto vērtību hakatonā saskata uzņēmums. Tehnoloģiju maratoni gūst popularitāti 2
Aizsardzības industrijas hakatons, zaļo ideju hakatons, blokķēdes hakatons, lietu interneta hakatons, arī pārtikas nākotnes hakatons – tik daudz dažādu pasākumu, kurus vieno vārds “hakatons” notikuši pēdējo mēnešu, pat dienu laikā.
Hakatons ir tehnoloģisku ideju ģenerēšanas maratons parasti 24 vai 48 stundu garumā, kurā vairākas komandas (tās veido dažādu profesiju pārstāvji) mēģina rast risinājumus nozarēs esošām problēmām.
Būtiski, ka pievienoto vērtību hakatonos saskata arī uzņēmumi. Piemēram, pagājušajā nedēļā notikušajā pārtikas nozares inovāciju hakatonā “Future of Food” naudas balvu nodrošināja “Rimi”.
Tā kā šāda veida pārtikas hakatons Latvijā noticis pirmo reizi, tas bijis kā eksperiments, lai pavērotu jaunu un uzņēmīgu cilvēku interesi, “LB” sacīja Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede.
Par interesi nebija jāsūdzas – piedalījās 100 dalībnieki no 13 valstīm, piemēram, Latvijas, Saūda Arābijas, Nīderlandes. Hakatonu ideja ir tieši saistīta ar jaunuzņēmumu sfēru, ne velti aģentūras “Helve” vadītāja Līva Pērkone “LB” uzsvēra, ka hakatons ir kā jaunuzņēmuma dzīves “modelēšana” īsā laika periodā – dalībnieki izveido komandu, strādā pie idejas attīstīšanas, risina šķēršļus un prezentē projektus plašākai auditorijai.
Tas tiešā veidā palīdz iedrošināt potenciālos nākotnes uzņēmēju dibinātājus.
“Future of Foods” hakatonā dalībniekiem bija jāizstrādā idejas četros virzienos – pārtikas atkritumi, plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika un digitalizācija.
Dalībnieku vidū šogad vislielākā interese bija par risinājumiem, kas saistīti ar “jauno pārtiku”.
Tomēr uzvaras laurus plūca komanda “JarBuddies”, kuru veidoja ideju autori no Latvijas, Dānijas, Nīderlandes un Horvātijas. Viņi 24 stundu laikā nāca klajā ar produktu fermentēšanas lietotni, kas palīdz sekot līdzi procesam un sniedz iespēju sazināties ar citiem fermentācijas entuziastiem, dodot iespēju dalīties ar produktu. Viņi saņēma 5000 eiro naudas balvu idejas attīstīšanai no “Rimi”.
3000 eiro saņēma “Broccoli” no Latvijas, kuri izstrādāja lietotni, kas spēj no ievadītās receptes palīdzēt ar nepieciešamo produktu saraksta sagatavošanu.
Savukārt 2000 eiro ieguva “Green Bytes” no Islandes, kuri piedāvāja platformu, kas apkopo informāciju no dažādiem restorāniem, lai paredzētu konkrētu pasūtāmo preču skaitu, kā rezultātā varētu samazināt pārtikas atkritumus.
Cerībā uz plašu skatījumu
Briede norādīja, ka ir izaicinoši atrast hakatonu partnerus, kuri uz problēmu tēmām spētu skatīties plaši, nevis hakatonu uztvertu kā tiešu labumu sev.
“Rimi Baltic” biznesa attīstības direktors Gustavs Fernstroms norādīja, ka tā ir “Rimi” atbildība iniciēt pozitīvas pārmaiņas gan pārtikas ražošanā, gan arī tās patēriņā.
“Plastikāta iepakojumu mazināšanu un atbildīga pārtikas patēriņa veicināšanu esam izvirzījuši kā vienus no galvenajiem attīstības fokusa punktiem.
Ikdienā aktīvi strādājam pie praktisko risinājumu ieviešanas, patērētāju izglītošanas un sadarbības partneru piesaistes, lai mazinātu ietekmi uz vidi un veicinātu atbildīgu pārtikas patēriņu. Tomēr šajās jomās ir ļoti daudz izaicinājumu, kurus nosaka gan kvalitātes, gan pārtikas drošības prasības un arī patērētāju paradumi.
Mēs vienmēr esam atvērti gudrām un dzīvotspējīgām idejām, taču tās prasa nozīmīgu un inovatīvu IT platformu integrāciju, tāpēc visaugstāk vērtējam vienkāršas, bet efektīvas idejas, kuras piedāvā jaunu pielietojumu jau pieejamiem resursiem.”
Fernstroms uzsvēra, ka hakatons ir lielisks formāts, lai iepazītu jaunus risinājumus ar potenciālu nākotnē, kā arī izaicinātu ierasto pieeju dažādu problēmu risināšanai. Viņaprāt, svarīga ir pieredzes apmaiņa un redzesloka paplašināšana.
“Iesaistoties šādā sadarbībā, mēs apzināmies, ka finansiālais atbalsts ir tikai neliela daļa no tā, kas nepieciešams jaunu risinājumu ieviešanai ikdienā. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt nozares pieredzi un resursus, lai varētu praksē testēt jaunus risinājumus un maksimāli ātri konvertētu idejas par reāliem risinājumiem “zaļākai” ikdienai.”
Jāiedzīvina pēctecība
Kā jau sākumā minēju, “Future of Food” nav vienīgais hakatons. Pagājušajā nedēļā notika arī LMT organizētais lietu interneta hakatons, kurā komandas izstrādāja piecu ideju prototipus.
Viena no komandām, piemēram, izstrādāja monitoringa rīku, kas seko bišu dravas veselībai un svaram, kā arī pamana nelūgtus viesus. Vēl cits risinājums saistīts ar laika apstākļu un vides monitoringu lauksaimniekiem.
Savukārt aizsardzības industrijas hakatonā dalībnieki nāca klajā ar tādiem risinājumiem kā lāzera komunikācijas sistēma, kas spēj pārraidīt informāciju desmitiem kilometru attālumā, arī ārpus redzamības zonas, prototipu tālvadības prettanku raķešu sistēmas tornim, kas atpazīst pretinieku bruņu transportlīdzekļus un spēj tēmēt uz tiem, kā arī sistēmu, kas pretinieku bruņoto spēku vienību atrašanās vietu ar īsziņu palīdzību spēj atainot uz komandiera stratēģiskās kartes.
Līva Pērkone norādīja, ka Latvijā hakatoni ieguvuši popularitāti pēdējos pāris gados, bet pasaulē tos pazīst jau kopš 1999. gada, kad pirmais hakatons notika Kanādā.
“Visbiežāk tie ir fokusēti tieši uz potenciālu biznesa produktu veidošanu. Aizvien populārāks kļūst formāts, kurā hakatons tiek izmantots kā noderīgs instruments, meklējot jaunas atbildes uz organizācijas vai uzņēmuma jautājumiem un izaicinājumiem. Ir nepieciešama plašāka stratēģija, kādus rezultātus uzņēmums vēlas sasniegt, kādus dalībniekus vēlas iesaistīt, un pats svarīgākais – kas ar hakatona ietvaros radītajām idejām notiks pēc tā noslēguma.
Strādājot ar uzņēmumiem, mēs mudinām viņus domāt par hakatonu nevis kā marketinga projektu, bet kā daļu no ilgtermiņa biznesa attīstības plāna, un tā ir būtiska atšķirība pašos pamatos.”
Pēctecību kā ļoti nozīmīgu, minēja arī Briede. Pēc hakatonu noslēgšanās cilvēkiem ir ekstāze, jo noslēdzies sava veida “maratons”, bet ko darīt nākamajā dienā? Šī hakatona mērķis bija iedzīvināt inovācijas pārtikas nozarē, ņemot vērā, ka lauksaimniecībai ir liela loma Latvijas ekonomikā, bet jaunuzņēmumu sfērā pārtika nekad nav izcēlusies kā nozare, kurā būtu milzum daudz inovāciju.
Hakatons sportam
Kas tālāk? “Helve” šobrīd organizē jauniešu hakatonu “Raccoons”, kura mērķis ir jauniešiem studiju vecumā, kam nav priekšzināšanu, iegūt jaunas prasmes programmēšanā un tehnoloģiju izmantošanā.
“Šajā gadījumā prioritāte ir nevis biznesa projektu veidošana, bet tieši iespēja veicināt digitālās prasmes un programmēšanas pamatu izpratni mūsu nākotnes talantiem. Protams, Latvijā trūkst programmētāju, tomēr mēs aizvien vairāk redzam, ka tehnoloģijas būs svarīgas pilnīgi visās nozarēs, un būtiski ir veicināt pamatzināšanas tehnoloģijās ikvienam.”
Savukārt maijā RTU Dizaina fabrika organizēs vēl vienu nebijušu notikumu – sporta hakatonu. Dalībniekiem jau gatavi risinājumi būs jāpielāgo attiecīgiem sporta veidiem. “Mums ir, piemēram, tāds gudrais materiāls ar sensoriem, kas reaģē uz spiedienu. To varētu izmantot, piemēram, paukošanā, jāšanas sportā, vieglatlētikā u. c.,” sacīja Briede.
