Tehnoloģiju demokratizācija katram ļauj kļūt #digiTuvam 0
Edmunds Beļskis, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs
Distancēšanās laiks pavasarī ir bijusi laba iesildīšanās stabilai pārejai uz darījumu kārtošanu digitāli, kas šobrīd notiek tik strauji kā vēl nekad.
Tas, ko iedzīvotāji un uzņēmumi iepriekš visdažādāko iemeslu dēļ nevarēja digitalizēt, šobrīd tiek pārnests uz digitālo vidi.
Pandēmijas laikā to paģēr drošības apsvērumi, tomēr patiesībā ikviens godīgi var atzīt – elektroniski ir gan ērti, gan ātri, gan lētāk nekā tās pašas darbības analogā vidē.
Ērtums un izmaksas ir gan privātpersonas, gan iestādes vai komersanta ieguvums, ko var izmērīt gan skaitļos, gan dzīves, klientu apkalpošanas kvalitātē.
Vērtējot Latvijas digitālo briedumu, jāuzsver, ka, tāpat kā visos procesos, arī digitalizācijā briedumu konkrētajā brīdī nosaka iepriekš veiktie priekšdarbi. Grūti būtu atrast iestādes vai organizācijas, kas nav domājušas un, kaut lēnām, bet virzījušās e-vides virzienā.
Vieni to darījuši lieliem soļiem un jau izveidojuši savas organizācijas digitālo dvīni, citi lēnāk un piesardzīgāk, eksperimentējot, vērtējot ieguvumus, apzinot riskus un analizējot atdevi. Katram sava digitālā stratēģija, tomēr pandēmijas laiks ir devis būtisku grūdienu abu stratēģiju īstenotājiem.
Mūsdienās vairs nevaram runāt par digitālās attīstības stratēģiju, kā par kaut ko nošķirtu no uzņēmuma vai iestādes ikdienas rīcības un biznesa stratēģijas.
Digitālais ir jaunais reālais. Digitālā transformācija nav ceļojums, kuram gatavojamies, bet gan ikdiena, kurā esam, turklāt šodien tehnoloģijas nepieder tikai lielajām korporācijām, bet ikvienam tehnoloģiju lietotājam.
Tehnoloģijas, kas palīdz uzņēmumiem būt efektīvākiem, palielina arī kopējo tehnoloģiju demokratizācijas vilni.
Par zemāku cenu pieejamie rīki, piemēram, bezmaksas vai salīdzinoši lēti tiešsaistes rīki ļauj ikvienam izveidot pieklājīgu interneta vietni. Vai pirms 10 gadiem tas mums šķistu iespējams?
Tāpat pieejami rīki, kas ļauj vienkārši veidot grafiskā dizaina produktus un to var paveikt arī cilvēki bez īpašas pieredzes un izglītības. Tehnoloģiju demokratizācija skar gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus.
Piemēram mākslīgā intelekta jomā tā pavērusi iespējas arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot klientu apkalpošanas ātrumu, arī piešķirt personalizāciju automatizētai apkalpošanai, izmantojot tērzēšanas robotus.
IKT nozare visā pasaulē līdz šim ir kopusi “ekspertu kultūru”, paturot kompetenci un glabājot zināšanas šaurā lokā.
Straujais digitālās transformācijas temps un tehnoloģiju progress ir mainījis paradigmu un privilēģija prast izmantot tehnoloģijas kļuvusi par ikdienu, radot zināšanu koplietošanas kultūru un līdz ar to arī inovācijas, radošumu, jaunas mijiedarbības procesus.
Kas agrāk bija tāls, tagad ir tuvs. Kas agrāk bija neiespējams – tagad ir digitāls.
