Tehnoloģijas un tveice. Baltijas atjaunīgā enerģija 1
Autors: Haralds Teiermanis
Vasaras tveice un gadsimtu senu temperatūras rekordu laiks ir izcils brīdis, lai aizdomātos par telekomunikāciju industrijas ietekmi uz vidi un vēlmi iekļauties Eiropas kopējā zaļā kursa plūsmā.
Šajās dienās priecājas tie, kuri kā vienu no alternatīvajiem enerģijas avotiem savā ikdienā izmanto saules enerģiju, kuras ierasti mūsu platuma grādos nav bijis tik daudz. Taču vasaras saulgriežu saule šogad Latviju lutina pārbagātīgi.
Kad jūnija pirmajā pusē telekomunikāciju uzņēmums Huawei demonstrēja pasaules tehnoloģiju apskatniekiem jaunāko veikumu – Huawei Digitālās jaudas inovāciju un pieredzes centru, viens no jautājumiem no auditorijas bija – kā inovatīvos risinājumus piemērot Baltijas apstākļiem.
Huawei pasaulē sekmīgi īsteno jaudīgu datu centru projektus un ievērojama daļa no jaunajiem projektiem darbojas ar 100% atjaunīgu enerģiju, ievērojama daļa projektu ir pilnībā “karbonnetirāli” (karbona dioksīda neitrāli). Vēl šī gada sākumā uzņēmums definēja desmit pamata principus lielo datu centru izveidē – un pirmais no tiem ir tieši karbonneitralitātes kritērijs.
Pasaules datu centru enerģijas patēriņa efektivitāte ir būtisks elements, lai kopumā mazinātu fosilo atkarību. Pēc šāda parauga patlaban top datu centrs Dubajā. Šis – Al Maktumas saules parkā būvētais datu centrs, kuru kopā ar attīstītājiem veido Huawei, kļūs par lielāko šāda veida infrastruktūras celtni vidējos austrumos un Āfrikā. Tā enerģijas jauda pārsniegs 100 megavatus.
Līdzīgs projekts realizēts Singapūrā, tapšanas stadijā ir vēl citi.
Daudzu pasaules pētnieku prognozes liecina, ka dažu tuvāko gadu laikā vismaz trīs ceturtdaļas uzņēmējdarbības procesu tiks realizēti mākoņvidē. Huawei bijis ambiciozs, prognozējot, ka līdz 2025.gadam veseli 85 procenti uzņēmumu ikdienas datu risinājumu notiks tieši mākonī, un tieši lielie datu centri būs šo pārmaiņu stūrakmeņi.
Pandēmijas beigas ir vēl gana tālu un uzņēmējdarbības vide pateicoties notikumiem mums apkārt ir spējusi realizēt virkni revolucionāru pārmaiņu. Finanšu institūcijas ir spējušas paplašināt savu pakalpojumu robežas un to pieejamību.
Esam piedzīvojuši īstenu e-komercijas uzvaras gājienu pasaulē un Eiropā, kur digitālā vidē iegādājamies ne tikai rūpniecības preces, bet nu jau arī pārtiku ar mājpiegādi.
Savus e-veikalus radījuši pat paši konservatīvākie uzņēmumi, jo globālās izmaiņas likušas nospraust jaunus mērķus biznesam, meklēt stabilu klientu plūsmu.
Visu šo pārmaiņu iespējamība uz planētas norit lielā mērā pateicoties daudziem datu centriem un tajos notiekošām enerģijas risinājumu inovācijām. Huawei spējis radīt inovatīvus datu risinājumus, kurus jau vairāk nekā desmit gadus par stabilākajiem un inovatīvākajiem atzīst pasaules finanšu tirgi.
Katru gadu notiek jaunu instrumentu izstrāde, lai korporatīvā vide, tālāk mazumtirdzniecības uzņēmumi un visubeidzot arī gala patērētāji saņemtu labāko, stabilāko un – nu jau arī – klimatneitrālāko risinājumu.
Nesen notikušajā finanšu sektora forumā, Huawei mākoņtehnoloģiju viceprezidente Šī Jilina (Shi Jilin) uzsvēra – “Mēs kā primāros esam izvirzījuši četrus kritērijus – visupirms pilnībā risinājumos iekļaut mākoņošanu, risināt industriju pamatproblēmas mākoņpieejamībā, virzot digitālās transformācijas mākoņgultnē.
Otrām kārtām – veidot pilna spektra inteliģentās saskarnes, piedāvājot mērogojamus risinājumus katrai no industrijām, trešām kārtām iedzīvināt pilna spektra mākslīgā intelekta rīkus un ceturtām kārtām – veidot ekoloģisku finanšu industriju”
Un nu – atpakaļ pie Baltijas un tehnoloģijām mums līdzās. Latvijā, pēc Huawei ekspertu domām, pastāv reālas iespējas veidot karbonneitrālus datu pakalpojumus izmantojot mūsu reģionam raksturīgo enerģiju. Latvijas hidroresurss, vēja enerģija un saules spēks ir pilnībā pietiekams, lai attīstot telekomunikāciju pakalpojumus enerģija tiem tiktu smelta bezgalīgajā atjaunīgās enerģijas kausā.
Moderns Baltijas datu centrs Daugavas krastos, vai tehnoloģiju pilsētiņa līdzās Tārgales vēja parkam. Tā var būt realitāte.
Taču šeit mēs nonākam pie jautājuma – cik ļoti pašlaik telekomunikāciju pakalpojumu saņēmējs novērtē karbonneitralitāti kā vērtību, kuru līdztekus perfekti ātram un stabilam pamatpakalpojumam novērtētu arī gala klients?
