Rudens aveņu audzēšana: kādas ir aveņu mehanizētās ražas vākšanas iespējas, kuras šķirnes izvēlēties? 2
Sarmīte Strautiņa, Valda Laugale, Ieva Kalniņa, Dārzkopības institūts / Latvijas mediji/ Agro Tops
Piecas sezonas tika pētīta ‘VOEN’ segumu (tīklu, kuru sedz armētas plēves zvīņas) piemērotība rudens aveņu audzēšanai, gan rudens aveņu mehanizētās ražas vākšanas iespējas, gan arī šķirņu piemērotība šīm audzēšanas un ražas vākšanas tehnoloģijām un ogu saldēšanai.
VOEN segumu piemērotība rudens aveņu audzēšanai
Atšķirībā no slēgta tipa vai “Haygrove” tuneļiem šim segumu veidam ir virssegums ar patentētu struktūru, kas nodrošina labāku temperatūras regulāciju, īpaši karstā laikā. Tā kā segumu demonstrējums tika ierīkots novēloti, iegūtie rezultāti pilnībā neatspoguļo VOEN segumu ietekmi uz rudens aveņu audzēšanu, jo vērtēšana veikta tikai divas sezonas. Tomēr zināma šo segumu ietekme tika novērota.
Novērots, ka VOEN segumu sistēma uzlabo rudens aveņu ogu kvalitāti, bet īpaši tas bija redzams aveņu ražošanas sezonas vēlīnajā posmā.
Segumi samazināja nokrišņu nokļūšanu uz augiem, tādējādi
samazināja arī pelēkās puves izplatību, uzlaboja ogu uzglabāšanos un kvalitāti pēc novākšanas, uzlaboja ražas vākšanas apstākļus un pozitīvi ietekmēja dzinumu veselīgumu.
Zem segumiem rudenī bija augstāka gaisa temperatūra, kas ļauj nedaudz pagarināt ražas vākšanas sezonu, kā arī samazināt rudens salnu postīgumu.
Segumu ietekme uz ievāktās ražas lielumu, ogu ienākšanās sākumu un kvalitāti atšķīrās starp šķirnēm. Pamatojoties uz īslaicīgajiem pētījuma rezultātiem, vislielākais pozitīvais efekts VOEN tipa segumu izmantošanai bija šķirnei ‘Polka’, kurai zem segumiem varēja ievākt augstāku ražu, uzlabojās ogu kvalitāte un samazinājās pelēkās puves bojājumi. Taču VOEN segumi neierobežoja aveņu rūsas izplatību, pret kuru šķirne ‘Polka’ ir ļoti ieņēmīga.
Lai ierobežotu aveņu rūsas izplatību, jāievēro profilaktiskie pasākumi: nesabiezināti stādījumi, sabalansēts mēslojums, kritušo lapu savākšana vai iestrādāšana augsnē, vai to sadalīšanās veicināšana, inficēto lapu nolasīšana no krūmiem vasaras sākumā. Ieteicams audzēšanā izmantot pret šo slimību izturīgas šķirnes. No pētījumā iekļautajām šķirnēm augstāko ražību, ogu kvalitāti un izturību pret slimībām uzrādīja šķirne ‘Mapema’, kas raksturojas arī ar samērā agru ogu ienākšanās laiku.
Izvēloties rudens aveņu audzēšanai VOEN tipa segumus, jārēķinās ar lielām konstrukciju un segumu izmaksām, kas atmaksājas tikai ilgstošā laika periodā. Iespējams, šādi segumi būs noderīgāki un vairāk piemēroti vasaras avenēm, kur galvenās problēmas ir gan nokrišņi, kas apgrūtina ražas vākšanu un pasliktina ogu kvalitāti, gan pārmērīgi augstas temperatūras, kas var izraisīt ogu apdegumus.
Rudens aveņu mehanizēta novākšana
Ņemot vērā, ka rudens avenes daudzo priekšrocību dēļ salīdzinājumā ar vasaras avenēm ieņem arvien nozīmīgāku vietu aveņu sektorā, parādās arī jauni izaicinājumi, kas saistīti ar šo ogu audzēšanu. Viens no tiem ir darbaspēka trūkums ražas novākšanā un arī darbaspēka izmaksas.
Daudzviet pasaulē aveņu vākšanā tiek izmantoti ogu vākšanas kombaini, tomēr salīdzinājumā ar krūmogulājiem (jāņogām, upenēm, ērkšķogām) avenēm tos izmanto daudz mazāk un pārsvarā tikai pārstrādes ogu vākšanai. Aveņu raža svaigam tirgum galvenokārt tiek vākta ar rokām. Aveņu mehanizētai vākšanai iespējams izmantot Polijā ražotos ogu kombainus, ko izmanto krūmogulāju ražas vākšanā, tomēr tad kombaini jāpapildina ar speciālu aprīkojumu, kas tos pielāgo tieši avenēm. Tā kā aveņu raža ienākas pakāpeniski, kombainus iesaka izmantot pēdējās vākšanas reizēs, lai ražas zudumi būtu iespējami mazāki.
Lai izvērtētu šķirņu un dažādu modeļu ogu kombainu piemērotību rudens aveņu mehanizētai vākšanai, projektā ierīkotajā demonstrējumā tika pārbaudīti divi Polijā ražoti vienpusējās vākšanas (vienā reizē vāc vienu rindas malu) ogu kombaini – “Arek 3” un “Jarek 5”. Labākais no šiem abiem bija kombains “Jarek 5” – gan pēc ievāktās ražas lieluma un kvalitātes, gan arī tāpēc, ka radīja mazākus aveņu dzinumu bojājumus, bet, tā kā netika izmantots speciālais aprīkojums, kas paredzēts avenēm, ievākto ogu kvalitāte bija ļoti slikta.
Kopumā rudens aveņu ražu iespējams vākt mehanizēti, ja ņem vērā zināmu specifiku un nosacījumus:
mehanizētā vākšana izmantojama pārstrādes ogu ievākšanai, jo ogu kvalitāte pēc mehanizētās vākšanas vairs nav atbilstoša svaigam tirgum;
mehanizēto vākšanu ieteicams veikt sausā laikā, kad ogas nav mitras, kas uzlabo novākto ogu kvalitāti;
mehanizēti rudens aveņu ražu ieteicams vākt ražošanas sezonas beigās, jo pēc mehanizētās ražas vākšanas dzinumiem veidojas daudz bojājumu, kas var samazināt iespējamo iegūstamo ražu konkrētajā gadā. Ieteicamais vākšanas reižu skaits – 3–4;
vēlamais rindstarpu attālums avenēm mehanizētai vākšanai ir vismaz 3,5 m, bet aveņu rindu platums – ne vairāk kā 30–40 cm;
vākšanai ar vienpusējo kombainu svarīgs optimāls un izlīdzināts dzinumu augstums – ieteicamais dzinumu garums ir 1–1,2 m. Turklāt dzinumiem jābūt samērā stāviem vai vidēji stāviem, bez nolīkušām galotnēm.
No vērtētajām rudens aveņu šķirnēm Latvijas apstākļos vislabāko piemērotību mehanizētai vākšanai uzrādīja rudens aveņu šķirne ‘Polka’, kurai ir samērā stāvi dzinumi un ogas labi atdalās no ziedgultnes. Šīs šķirnes trūkumi ir augstā ieņēmība pret aveņu rūsu un aveņu pundurainības vīrusu.
Projektā tika vērtēta arī rudens aveņu šķirņu piemērotība ogu saldēšanai desertam, izmantojot gan tradicionālo saldēšanu, gan ātrsaldēšanu. Tradicionālā saldēšana un pēc tam uzglabāšana tika veikta -18 oC temperatūrā, savukārt ātrsaldēšanā izmantota strauja sasaldēšana -30 oC temperatūrā.
No pārbaudītajām rudens aveņu šķirnēm ‘Polana’, ‘Polonez’, ‘Polka’, ‘Delniwa’ ieteicamākā saldēšanai desertam ir šķirne ‘Polonez’, kas pēc sasaldēšanas atkausējot nezaudē savu izskatu, formu, maz izdala sulu un ir ar pievilcīgu krāsojumu. Šīs šķirnes ogas ir piemērotas saldēšanai un labi saglabā kvalitāti, izmantojot gan tradicionālo saldēšanu, gan ātrsaldēšanu. Perspektīva ātrsaldēšanai ir arī šķirne ‘Delniwa’, taču vēl nepieciešami ilgstošāki novērojumi.
Grūtības sadarbības projekta realizācijas gaitā
Tā kā trūka iepriekšējas pieredzes šādu apjomīgu projektu realizācijā, projekta norises gaitā nācās saskarties ar grūtībām gan pētījumu ierīkošanā un paredzēto projekta uzdevumu veikšanā, gan sadarbībā ar projekta partneriem.
Iespējams, joprojām trūkst pietiekami plašu un saprotamu skaidrojumu par šāda tipa projekta mērķiem. Mūsuprāt, to galvenais uzdevums ir audzētājiem noderīgu risinājumu meklēšana viņus interesējošiem jautājumiem, saņemot šim nolūkam valsts atbalstu. Pieņemot šādu nostādni, iespējams pārbaudīt variantus, kas varbūt ne vienmēr būs ekonomiski izdevīgi konkrētajai saimniecībai, bet, pateicoties projektam, neradīs arī saimniecībai būtiskus ekonomiskus zaudējumus. Diemžēl ir radies nepamatots priekšstats, ka šādi projekti nodrošina iespēju iegūt valsts atbalstu, lai risinātu saimniecībai svarīgas ekonomiskas problēmas. Tas rada vilšanos no saimniecību puses, uzsākot projekta realizāciju, bet turpmākajā projekta īstenošanas gaitā arī partneru maiņu un projekta kopīgo mērķu sasniegšanu.
2023. gada beigās noslēdzās piecus gadus ilgušais Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītais kompleksais sadarbības projekts “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai” (projekta nr. 18-00-A01612-000025).
