Tehnoloģijas, kas piecu gadu laikā mainīs dzīvesveidu 2
Lielu pārmaiņu priekšvakarā aizvadīta tehnoloģiju konference “TechChill”, kurā šogad dominēja sarunas par un ap trim jaunumiem tehnoloģiju nozarē, kuri tuvāko gadu laikā mainīs to, kā mēs dzīvojam un strādājam, – 5G, blokķēdi un zaļajām tehnoloģijām.
Arī šogad uz “TechChill” skatuves kāpa vairāku pasaules klases uzņēmumu pārstāvji, daloties savā uzņēmējdarbības pieredzē, īpašu uzmanību veltot finansējuma piesaistīšanai, sava tirgus atrašanai, mārketingam, mentālajai veselībai un fokusam uz mērķi.
Kaut uz konferences skatuves kāpa cilvēki no “Google”, “Nokia”, “Wolt”, “Bolt”, “Ericsson” u.c. pasaulē zināmiem uzņēmumiem, konferenci atklāja pazīstamā kino recenziju portāla “Rotten Tomatoes” dibinātājs Patriks Lī.
Produktam jāpārdod pašam sevi
Patriks Lī savas uzstāšanās laikā runāja tikai par vienu lietu – fokusu, koncentrācijas saglabāšanu ikvienā uzņēmējdarbības solī.
Par lielāko kļūdu viņš nosauca pašpārliecinātību, dibinātājiem domājot, ka jau pašā sākumā var iekarot visu pasauli. Tā vietā vispirms būtu jāsaprot, ko vēlas potenciālie klienti, ideālā scenārijā panākot to, ka radīto produktu pērk bez reklāmas.
“Gribēt visu ir būt kā Saulei, kas apspīd visu Zemi. Ir silts, ir gaisma, bet uguni iekurināt nevar.
Savukārt, ja tu pielieto lupu, saules siltumu var fokusēt un radīt uguni. Ja viss iet, kā nākas, rodas ugunsgrēks – “Facebook”, “Google”, “Amazon”. Jāsāk ar monopolu mazā tirgū. Kā “Facebook” Hārvardas universitātē, pēc tam iegūstot universitātes, valstis, beigās visu pasauli,” norādīja Lī no “Rotten Tomatoes”.
Pēc tam kad uzņēmums sapratis, kāds būs sākuma tirgus, viņš ieteica maksimālu uzmanību pievērst viena produkta attīstīšanai, kas būtu jāatpazīst ikvienam lietotājam.
Produktam ir jābūt tādam, lai pēc tā likvidācijas uzņēmumam nebūtu nekādu cerību pastāvēt, jo tas nozīmē, ka produkts ir izcils.
“”Rotten Tomatoes” gadījumā galvenais produkts ir t.s. “tomātu metrs”, kas rāda, cik “svaiga”, pēc mūsu lietotāju domām, ir filma. Varam atteikties no visa cita, bet, ja atteiksimies no “tomātu metra”, mēs zaudēsim ikvienu lietotāju.
No citiem piemēriem varu minēt tviteri un tvītu. Bez tvīta tviteris nav iedomājams. Skaidrs, ka fokuss negarantē panākumus, taču pilnīgi droši varu teikt, ka koncentrācijas neesamība noteikti garantēs neveiksmi,” uzsvēra Lī.
Triljons dolāru miskastē
Būtisku vietu konferences dienaskārtībā ieņēma zaļās tehnoloģijas (angļu val. – “GreenTech”) un sarunas par tehnoloģiju ietekmi uz vidi un klimatu.
Britu uzņēmuma “Winnow” biznesa attīstības vadītājs ziemeļvalstīs Matiass Grīns runāja par nepieciešamību samazināt pārtikas atkritumu skaitu, ar ko nodarbojas arī viņa pārstāvētais uzņēmums.
“Winnow” izstrādājis risinājumu, kas ļauj restorāniem un citiem pārtikas nozarē strādājošiem uzņēmumiem monitorēt un izmērīt viņu radīto pārtikas atkritumu skaitu, kā arī beigu beigās palīdzēt to samazināt.
“Mēs izmetam trešdaļu pārtikas, naudas izteiksmē tas ir apmēram triljons dolāru gadā.
Tā ir milzīga daļa ekonomikas. Lai to mainītu, palīdzam, piemēram, “IKEA”, palīdzam uzņēmumiem kuģu kruīzu industrijā, lidmašīnu ēdināšanas uzņēmumiem.
Mūsu tirgus ir plašs, jo viesnīcu un restorānu biznesā izmet apmēram 7% pārtikas,” sacīja Grīns.
Kā uzņēmums uzrauga pārtikas apriti? Protams, izmantojot mākslīgo intelektu. Īpaši apmācīta sistēma spēj atpazīt produktus, ēdināšanas uzņēmumam automātiski nodrošinot izmesto produktu sarakstu un daudzumu.
Sistēmas apmācīšana iedalās trīs posmos – vispirms jāveic manuāls mākslīgā intelekta apmācīšanas darbs, nodrošinot sistēmu ar 1000 dažādu produktu attēlu.
Nākamajā posmā “Winnow” inženieri iemāca sistēmai produktus nesajaukt – tomāti, apelsīni, āboli, mandarīni u.c. produkti ir samērā līdzīgi.
Tāpat mākslīgajam intelektam jāspēj saprast, kas atradies izmestajā salātu bļodā. Savukārt pēdējais posms ir sistēmas pilnīga automatizācija, kuru, kā norādīja Grīns, uzņēmums vēl nav sasniedzis.
Vai biodegradējami materiāli būs risinājums?
Par produktu iepakojumu ietekmi uz vidi runāja somiete Suvi Haimi no “Sulapac”.
Uzņēmums izstrādājis no koka radītu biodegradējamu iepakojumu, kas mazāk nekā gada laikā dabā spēj sadalīties. Kaut arī šobrīd ļoti aktīvi visā pasaulē runā par nepieciešamību mehāniski savākt atkritumus, Haimi šī plāna veiksmei netic.
Viņa sacīja, ka šādā veidā var savākt vien 40% no atkritumiem. Kaut gan nākotnē šis skaitlis, visticamāk, pieaugs līdz 70%, jebkurā gadījumā 30% nonāks dabā.
Pat Somija, viņasprāt, nespēs savākt 100% atkritumu.
Daudz lielāki resursi, viņasprāt, būtu jāvelta inovatīvu un dabai draudzīgu materiālu izgudrošanai, kas aizvietotu plastmasu.
“Mums pasaule ir jāizglīto – kā mazāk lietot plastmasu, kā šķirot atkritumus, kā dzīvot ilgtspējīgi. Liela daļa t.s. biodegradējamo materiālu sadalās vien 30 gadu laikā. Šobrīd nav starptautisku standartu, kas noteiktu, cik ātri materiālam dabā jāsadalās, lai to varētu dēvēt par biodegradējamu.
Mēs nevaram gaidīt, kamēr politiķi nāks klajā ar kādu standartu, mums jārīkojas jau tagad. Piemēram, jāizstrādā jauni salmiņi, jo, kaut arī papīra salmiņi pārstrādājas, tos var izmantot tikai vienu reizi, tie ietekmē arī dzēriena garšu,” sacīja Haimi.
Jāatbalsta uzņēmumi, kas risina globālas problēmas
Savukārt mūsu pašu Agate Freimane runāja par jaunuzņēmumu nozīmi, risinot globālas, ar pārtikas pieejamību saistītas problēmas.
Viņa pārstāv riska kapitāla fondu “Norrsken VC”, Eiropā lielāko fondu, kurš fokusējas uz tādu uzņēmumu atbalstu sākuma stadijā, kas izstrādā tehnoloģijas, kam ir potenciāls risināt būtiskākos pasaules izaicinājumus.
Piemēram, “Norrsken VC” interesē tādi uzņēmumi, kuri risina pārtikas drošības problēmu, uzņēmuma peļņu apvienojot ar spēju uzlabot pasauli.
“Apmēram viens miljards lauksaimnieku dzīvo vietās, kur slikti laika apstākļi var novest pie bada.” Viņa minēja zviedru uzņēmuma “Ignitia” piemēru, kas ar 84% precizitāti Āfrikas valstīs mītošiem lauksaimniekiem nodrošina laika apstākļu prognozes.
Tāpat “Norrsken VC” atbalsta uzņēmumus, kuri cīnās ar pārtikas atkritumiem. “Ja pārtikas atkritumi būtu valsts, tad tā būtu trešā lielākā siltumnīcgāzu emitētāja pasaulē.
Jaunuzņēmumi, kas grib mainīt pasauli, saņem tikai 1% no visām jaunuzņēmumos veiktajām investīcijām. Bet mūsu dati rāda, ka
liela daļa cilvēku ir gatavi saņemt mazāku algu, lai strādātu šādos uzņēmumos.
Mēs zinām, ka jau tagad cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par šādiem pakalpojumiem. Tas pierāda, ka šiem pasauli mainošajiem uzņēmumiem ir liels potenciāls,” sacīja Freimane.
Burbuļplēvi aizstās aitu vilna
“TechChill” tradicionāli ir pulcēšanās vieta arī jaunajiem un topošajiem jaunuzņēmumiem, no kuriem 50 šogad kāpa arī uz “TechChill” skatuves un prezentēja sevi investoru, apmeklētāju un mediju priekšā, lai cīnītos par uzvaru sacensībās “Fifty Founders Battle”.
Konferences pirmajā dienā pieci labākie ieguva iespēju otrajā dienā uzstāties uz “TechChill” galvenās skatuves.
Uzvarēja igauņu “Woola”, kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitu vilnas.
Savukārt igauņu “Adact” un “Hugo.legal”, kā arī mūsu pašu “VeritaCell” no Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla saņēma vieglās saistības 100 000 eiro apmērā.
Vieglās saistības negarantē minētās investīcijas, taču tās nozīmē eņģeļu tīkla ieinteresētību un iespēju pretendēt uz šādas investīcijas iegūšanu nākamajā uzņēmumu investīciju raundā.
“Adact” ir jaunuzņēmums, kas dod iespēju zīmoliem izveidot uz spēlēm balstītu mārketinga kampaņu bez kodēšanas. “Hugo.legal” izstrādājis uz mākslīgā intelekta balstītu platformu, kas dod iespēju izvēlēties piemērotu juristu.
Vēl pieciniekā iekļuva latviešu “Longeneze” – platforma, kas piedāvā biomedicīnas datu pārveidošanu savstarpēji dalāmos aktīvos, kā arī “EVOestate” no Igaunijas, kas apkopo nekustamā īpašuma kompensācijas.
Savukārt “VeritaCell” nebija iekļuvis labāko piecu komandu vidū. Jaunuzņēmums palīdz ķirurgiem paātrināt un uzlabot pacientu ādas atjaunošanu ātrā un pieejamā veidā, izmantojot cilvēku pašu šūnas.
Kopumā jaunuzņēmumi bija iedalīti piecās kategorijās atbilstoši to nozarei – medicīnas tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas, finanšu tehnoloģijas, B2B un B2C.
Visvairāk pieteikumu tika saņemti B2B kategorijai, savukārt starp valstīm aktīvākās bija valstis no Baltijas un ziemeļvalstīm, bet kopumā pieteikumi saņemti no 37 valstīm, tostarp Armēnijas, Kosovas un Puertoriko.
