Tehnoloģijās joprojām dominē baltādainie vīrieši. Vai stereotipi un aizspriedumi? 0
“Difital Freedom Festival” pagājušajā nedēļā uzrādīja gan digitālās pasaules milzīgās iespējas, gan arī nopietnās problēmas, ko tā rada, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Aizvadītajā jau trešajā dzīvesstila un tehnoloģiju festivālā “Digital Freedom Festival” (“DFF”) inženiere Hanana Salama, organizācijas “Woman in AI” (latviešu val. – “Sievietes mākslīgajā intelektā”) dibinātāja sacīja:
“Visu laiku stereotipizējam cilvēkus, iedalām viņus kategorijās. Mūsu smadzenes nav pārāk labas lēmumu pieņēmējas. Mākslīgais intelekts (AI) mums dod iespēju lēmumus pieņemt efektīvāk un bez aizspriedumiem, tomēr joprojām ir problēmas – AI barojas no datiem, kurus tam dodam un iemācām, līdz ar to arī mākslīgā intelekta risinājumi kļūst aizspriedumaini.”
“Piemēram, “Microsoft” pirms pāris gadiem tviterī izveidoja īpašu profilu, kuru darbināja mākslīgais intelekts. Pēc pāris stundām profilu izdzēsa, jo AI mācījās no sarunām ar citiem cilvēkiem. AI kļuva agresīvs, rasistisks, diskriminējošs, seksistisks.”
“Tas ir ļoti bīstami, jo tādā veidā mākslīgā intelekta risinājumus var izmantot, lai manipulētu ar cilvēkiem. Piemēram, kā tas notika ASV prezidenta vēlēšanu laikā, kad daudzi izmantoja mākslīgā intelekta darbinātos sociālos tīklus, kurus pārplūdināja nepatiesības, kas ļāva uzvarēt Donaldam Trampam,” teica H. Salama.
Festivālu gan atklāja Džeimijs Saskinds, grāmatas “Nākotnes politika” autors, kurš norādīja, ka mūsu civilizācija virzās uz “digitālo dzīvo pasauli”, kas ir vēl viena nozīmīga transformācija, līdzvērtīga tai, kas noveda pie industriālās revolūcijas.
Tā izpaužoties tieši mākslīgajā intelektā, rodoties paaugstinātas spējas sistēmām un lielākam datu apjomam mums apkārt. AI nodrošinās to, ka tehnoloģijas būs pat mūsos un tās arvien vairāk pārvērtīsies par varas formu.
Tie, kas radīs programmatūru, diktēs noteikumus un iegūs arvien vairāk varas.
“Šī brīža pasauli ir iespējams salīdzināt ar durvīm, uz kurām ir uzraksts “Ienākt aizliegts”. Taču nākotnes pasaule izskatīsies pēc durvīm, kas ir aizslēgtas, jo tieši tehnoloģijas būs tās, kas arvien vairāk apgrūtinās noteikumu pārkāpšanu un sīko noziegumu izdarīšanu, piemēram, ātruma ierobežojuma pārsniegšanu vai filmu nelikumīgu straumēšanu,” norādīja Saskinds.
Baltādainie vīrieši dominē tehnoloģijās
Atgriežoties pie mākslīgā intelekta, stereotipizācijas tendences un sieviešu lomas uzņēmumu vadībā, sociālā inovatore un “UniCredit” sieviešu padomes priekšsēdētāja Gabriela Zedlmeiere norādīja, ka lielākajā daļā Vācijas lielo uzņēmumu līdz 2020. gadam nebūs nevienas sievietes uzņēmumu padomēs.
Vīrieši joprojām dominē lēmumu pieņemšanā, tostarp radot mākslīgā intelekta risinājumus arī salīdzinoši jaunās tehnoloģiju nozarēs.
“Viss mums apkārt kustas tik ātri, taču joprojām ir lietas, kas stāv uz vietas, un tā ir daudzveidība. Pasaulē ir vairāk uzņēmumu vadītāju vārdā Džons nekā kopumā vadītājas sievietes. Mākslīgā intelekta risinājumus rada 87% vīriešu, turklāt baltādaini.”
“Man nav nekas pret vīriešiem – man ir vīrs un dēls, bet tādā veidā automātiski nonākam pie dažādām problēmsituācijām, piemēram, mobilo tālruņu sejas atzīšanas funkcija 99% gadījumu atpazīst baltos cilvēkus, bet melnādainos tikai 27% gadījumu.”
Cits piemērs – mākslīgajam intelektam vērtējot divus kriminālnoziedzniekus, tas melnādaino atzinis par bīstamāku, baltādaino noziedznieku par īpaši bīstamu neuzskatot. Kā ar to cīnīties?
Hanana Salama sacīja, ka jāuzlabo algoritmi, to rakstīšanā piedaloties dažādu rasu un dzimumu pārstāvjiem. Datubāzes, uz kurām turas AI, vispirms rūpīgi jāizmēģina.
Lieki piebilst, ka mūsdienās tehnoloģiju vai risinājumu testēšanas “aizmiršana” nav iedomājama, jo jebkura kļūda, ar kuru nākas saskarties klientiem, izmaksā daudz vairāk nekā testēšana.
Jādara tas, ko datori nepratīs
Gabriela Zedlmeiere festivālā runāja arī par pieaugošajiem datu apmēriem un biznesa modeļu mainīšanās tendenci.
“Datu skaits pasaulē dubultojas katras 73 dienas. Biznesa modeļi mainās ļoti ātri – līdz šim pazīstamais bizness, uzņēmējdarbība ir mirusi, tā turpināt vairs nevaram. “Uber” pirmo miljonu klientu ieguva pēc piecu gadu darba, bet nākamo miljonu ieguva sešos mēnešos.”
“Dzīve un darbs mainās eksponenciāli. 65% darba vietu, kuras būs ļoti svarīgas, mēs šodien vēl nezinām. Darbs kļuvis elastīgs, uz atsevišķiem projektiem vērsts, ilgtermiņa domāšana izzudusi. Viss balstās uz prasmēm un motivāciju, nevis uz iegūto diplomu,” sacīja “UniCredit” pārstāve.
Lai turētu līdzi pasaules attīstības tempam, viņa ieteica uzlabot savas, sava uzņēmuma un darbinieku prasmes, saprast, kā strādā jaunie biznesa modeļi, kā strādā digitālā pasaule, jāizmanto jaunākās tehnoloģijas uzņēmuma darbībā.
Īpaši svarīgi būs iemācīties darīt to, ko datori, roboti, mākslīgais intelekts nemāk, piemēram, domāt kritiski, risināt sarežģītas problēmas, domāt radoši, strādāt emocionāli inteliģenti. Savukārt, ja sāksim abu pušu stiprās puses apvienot, tiks ietaupīti ne tikai līdzekļi, bet arī glābtas dzīvības.
Piemēram, ASV trešais biežākais nāves cēlonis ir nepareizi noteikta diagnoze. Mākslīgais intelekts varētu palīdzētu nogurdinātajiem ārstiem ar precīzākām diagnozēm un vienkāršāko uzdevumu izpildi, ārstiem ļaujot darīt svarīgākus darbus.
Arī lauksaimniecība varētu būt nozare, kas mākslīgā intelekta dēļ piedzīvotu būtisku attīstību.
Kāpēc strādāt Latvijā?
“Digital Freedom Festival” ietvaros notika diskusija arī par patīkamu tendenci, kas šobrīd notiek Latvijas uzņēmējdarbībā, – arvien vairāk ārvalstu uzņēmēju dibināti uzņēmumi izvēlas strādāt Latvijā.
Kā galvenos apsvērumus uzņēmumu dibinātāji minēja izdevīgos nosacījumus uzņēmējdarbības veikšanai, pieejamo infrastruktūru, minimālo risku, zemās izmaksas, kā arī talantīgos cilvēkus.
Piemēram, video producēšanas kompānijas “ShowHeroes”, kuras galvenie biroji atrodas Berlīnē, bet ievērojama daļa video producēšanas notiek Rīgā, vadītājs Ilhans Zengins ieskicēja, ka viņa izvēle veidot sava uzņēmuma nodaļu Rīgā ir bijusi veiksmīga nejaušība.
Uzņēmumam bija nepieciešams paplašināt video producēšanu, un uzņēmuma līdzdibinātājs saticis kādu latvieti, kurš ieteica Rīgu kā vietu, kur veidot biznesu, un kopš tā laika veiksmīgi darbojas šeit.
Ilhans uzskata, ka panākumu pamatā ir talants, attīstītā infrastruktūra, likumdošanas bāze, Latvijas dalība Eiropas Savienībā un nelielais attālums līdz Berlīnei. Savukārt Igors Kopmans no “Dyninno group” uzsvēra savstarpējo sakaru svarīgo lomu.
“Būtiski ir tas, ka transporta pakalpojumi ir viegli pieejami par saprātīgu cenu, kā arī sūtījumu izsūtīšana un pārvadājumi tiek veikti daudz vieglāk nekā citās valstīs.”
