Tikai jauniem auto 18
Jānis Bite, AS “Latvijas valsts meži” saimniecības pārvaldes vadītājs: “Pašreizējais regulējums (apskate pēc 2. gada tikai jauniem vieglajiem pasažieru auto), manuprāt, būtu paplašināma šādi: TA jauniem vieglajiem pasažieru un kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg līdz četru gadu vecumam – ik pēc diviem gadiem, tālāk katru gadu; TA piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kg līdz četru gadu vecumam ik pēc diviem gadiem, tālāk katru gadu!
Pamatojums – lielākā daļa dīleru piedāvā jauniem transportlīdzekļiem pagarinātu garantijas periodu – 4, 5 un 7 gadus, tādēļ regulārās tehniskās apkopes tiks veiktas dīleru servisos un bažām par tehnisko stāvokli nevajadzētu būt. Savukārt piekabēm būtu piemērojams pagarināts tehnisko apskašu intervāls to vienkāršās konstrukcijas un mazā noskrējiena dēļ.”
Uldis Rolis, autoservisa “SIA Rolis” valdes priekšsēdētājs: “Jebkuram transporta līdzeklim piemērojams apgalvojums, ka visas sistēmas nevainojamas funkcionēšanas ilgumu nosaka vājākais tās mezgls vai detaļa, vai tās ekspluatācijas apstākļi un laiks, regulāri un pilnvērtīgi veiktas tehniskās apkopes. Vai arī tas, kā glabāts nelietots transporta līdzeklis.
Tas, protams, skaidrs ikvienam. Ceļu satiksmes likums nosaka vadītāja atbildību, to, kādos gadījumos un kā jārīkojas, ja radies tehnisks defekts. Tātad vadītājs ir atbildīgs pilnīgi par visu, un ikgadējā TA ir neatkarīga (ekspertu) regulāra pārbaude, kas piesaistīta kalendārajam gadam, un izmantota arī, lai valsts iekasētu nodokļus. Atliek cerēt, ka tie nodokļi nonāks transporta infrastruktūrā …(ak vai!)
Ja atmetam TA kā nodokļa iekasēšanas un sodu piedzīšanas mehānismu, tad tehniski apskates biežumam būtu jābūt atkarīgam gan no ekspluatācijas laika, gan nobraukto km skaita (kurš izpildās pirmais). Jaunāku auto pārbaudes laika termiņš varētu būt garāks.
Neskatoties uz manis teikto, esmu par to, lai nodokļi, kurus iekasē par transportu, tiktu izlietoti arī šajā sfērā un nelāpītu citus budžeta caurumus.”
Kopsavilkums
Man ikgadēja tehniskā apskate netraucē. Gluži otrādi – tā ir stimuls rūpīgai auto apkopei vismaz reizi gadā, kas, iespējams, jau tā ir pārāk reti. Obligāta un stingra apskate dod zināmu drošības apziņu par to, ka netikšu apdraudēts no slikti vadāmu līdzpilsoņu “uzbrukumiem”. Retāk? Daļēji varētu, bet, kā jau kolēģi teica, kritēriju izvēle ir visai sarežģīta. Jauns auto, daudz un nežēlīgi braucot, var būt bīstamā stāvoklī jau pirmajā gadā, par otro pat nerunājot. Maz brauktie rūsē (ne tikai virsbūve), izkalst un plaisā gumijas detaļas. Tādēļ mans viedoklis: periodiskumu pašlaik mainīt nevajag. Kritikas spēku virzīt, lai novērstu dažu oponentu pamanītās nepilnības pašā apskates procesā (man pašam līdz šim gadījies tikai viens mēreni anekdotisks moments – apskatē saņēmu vienu “mīnusu”, nākamā gada apskati gāju, vainu nemeklējis un nelabojis, izgāju “pa nullēm”…). Un dažu kolēģu pieminētās pēkšņās tehniskā stāvokļa (kaut vai tikai riepu) kontroles uz ceļiem būtu lielisks līdzeklis paviršāko, skopāko, nabadzīgāko auto saimnieku mobilizēšanai. Varbūt varas vīru lēmumam tehniskās kontroles jautājumā šāda jauninājuma ieviešana var būt labs papildpunkts?
