Tehniskās apskates – vai var atļauties retāk? “LA” vērtē jauno iniciatīvu 5
Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisija turpinās (otrais lasījums) skatīt vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīto ierosinājumu par automobiļu tehniskās apskates (TA) periodu pagarināšanu. Vai iespējams un lietderīgs būtu divu gadu cikls ierastās ikgadējās apskates vietā?
Ne visi jaunie iziet apskati
Latvijas pašreizējai uzraudzībai līdzīga vai stingrāka kārtība pašlaik ir tikai dažās Eiropas valstīs. Līdzīga Lielbritānijā, kur par gadu garāks jaunu auto “uzticības periods”. Trīs valstis svaigiem (līdz 5 g.) auto dod arī garāku otro periodu. Gada pārbaudes cikls par deviņiem gadiem vecākiem auto nav tikai Vācijā, Lietuvā un Maltā.
Tātad – lai šī diskusija un tās rezultāti skartu Latvijas autoīpašnieku lielāko daļu, kuriem pieder gadsimta sākuma vai pat vecā gadu tūkstoša produkti (skat. grafiku), mums jābūt liberālākiem nekā austriešiem, somiem, poļiem, jāuzticas pilsoņu apzinīgumam tikpat pašsaprotami, kā to dara vācieši. Kāpēc? Lai ietaupītu par apskati prasītos 23 eiro gadā (kas jau tā ir otrā mazākā maksa par šo pakalpojumu Eiropā – Anglijā, piemēram, par to prasa 75, Austrijā – 62)? Lai tiktu vaļā no dažus aizvainojošās pārbaudītāju “piekasības”? Paši taču varam defektus pamanīt un novērst…
Nevaram vis. Pat piecgadīgi auto pie mums nav bez vainas. CSDD statistika liecina, ka “pa nullēm” tehnisko apskati iziet tikai 75 procenti no tiem. Vienu vai divus aizrādījumus saņem katrs piektais. Apskati ar pirmo piegājienu neiziet seši procenti no šīs it kā ārpus jebkurām aizdomām esošās un piedevām dīleru garantijas saistību piesegtās grupas.
Defekti neliecina par tehnikas pieskatīšanu
Uz vecajiem skats ir vēl krietni bēdīgāks. Apskati “pa nullēm” vai ar vienu piezīmi pirmajā piegājienā iziet aptuveni puse. Konstatēto defektu saraksts nu nekādi neliecina par rūpīgu un kvalificētu savas tehnikas pieskatīšanu. 2016. gads. Bojājumi balstiekārtā – 111 111 gadījumi. Nevienmērīga bremžu darbība – 45 710. Brīvkustība stūres šarnīros – 35 587. Un tā tālāk.
Retāk, bet gadās arī šādi – plīsuši bremžu cauruļvadi (1612); nedeg neviens bremžu lukturis (559); nebremzē (nemaz!!!) viens vai vairāki riteņi (822)…
Retākas apskates vajag? Pērn aptaujājot desmitus pieredzējušu autovadītāju gan Rīgā, gan reģionos, atbalstu šai iecerei dzirdēju reti. Un arī tad tikai attiecībā uz jaunām, garantijas laika automašīnām.
Gaidām likumdevēju saprātīgus, nevis populistiskus lēmumus. Satiksmes drošība nav lieta, ar kuru varam tā spēlēties. Auto ir jāsaved kārtībā, tiklīdz rodas defekti, nevis reizi gadā.
Pie mums notiek tik liela šmaukšanās, auto gatavojot tehniskajai apskatei, ka var tikai brīnīties – aizņemas riepas no kaimiņa, maina lukturos lampiņas (aizstājot ķīniešu nelegālās lokizlādes spuldzes), skalo izpūtējus utt., novērojis satiksmes negadījumu tiesu eksperts Oskars Irbītis.
