UZZIŅA 0
Linda Vecvagare šogad Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja maģistra darbu “Komunikatīvo aktivitāšu par prostatas vēzi ietekme uz vīriešu zināšanām un prostatas vēža profilaktisko pārbaužu veikšanas paradumiem”, intervējot gan urologus, gan vīriešus vecumā no 40 līdz 75 gadiem. Lūk, daži secinājumi:
* aptaujātie uzskata, ka par savu veselību rūpējas tik, cik tas, viņuprāt, ir nepieciešams, turklāt rūpes par veselību lielākoties saistās ar fizisko aktivitāšu veikšanu, veselīgu uzturu, nevis ārstu apmeklēšanu.
* Liela daļa aptaujāto prostatas vēža simptomus nezina, tikai viens minēja, ka sākuma stadijās slimībai vispār nav simptomu. Informāciju vīrieši lielākoties ieguvuši no ģimenes locekļiem un masu medijiem.
* Runājot par prostatas vēža profilaktiskajiem pasākumiem, lielākā daļa min vizīti pie urologa, kas riska vecuma grupas vīriešiem jāveic aptuveni reizi gadā, taču aptaujātajiem nav pārliecības par to, kā noris šīs pārbaudes un kādi no tām ieguvumi.
* Daļa vīriešu norādīja, ka urologu nav apmeklējuši, turklāt daži pat to neplāno tuvākajā laikā darīt, par galveno iemeslu minot to, ka nav veselības problēmu. “Neeju vispār. Man tāds dzīves moto – kamēr neiet pie ārsta, viss ir kārtībā. Ja ir problēma – tu salauz roku, piemēram, ir jāiet pie ārsta. Bet, ja ir labi, kāpēc jāiet pie ārsta, es nesaprotu?” (Arvīds, 49)
* Viens no lielākajiem pārbaužu veikšanas šķēršļiem ir laika patēriņš – tās tiktu veiktas, ja būtu viegli un ātri pieejamas, bez maksas un bez rindām.
* Urologi uzsver, ka vīriešus nevajag iebiedēt, bet gan uzsvērt pozitīvo – laikus atnākot pie ārsta, prostatas vēzi var ārstēt. Savukārt, risinot problēmu ilgtermiņā, tiek ierosināta sieviešu izglītošana un informatīvās aktivitātes jauniešiem.
