Lauku tehnikas tirgū līderu maiņa 0
Salīdzinot ar laiku pirms gadiem desmit, šodien zemnieki lielākoties apzinās, kādā tehnoloģijā strādā, kādi agregāti un cik steidzami tiem nepieciešami un cik jaudīgi traktori tos var pavilkt. Lai gan joprojām ir tādi, kas saka – kāpēc neizmantot iespēju kaut ko izdevīgāk nopirkt, gan jau noderēs..
Projektu īstenošanas process joprojām nav apmierinošs
Lauksaimniecības tehnikas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Tīģeris intervijā Agro Topam atzina, ka projektu sagatavošanas process īsti neapmierina nevienu no iesaistītajām pusēm – ne valsts institūcijas, ne lauksaimniekus, ne tirgotājus. Diemžēl mūsu institūcijas bieži vien nevarot pieņemt savus lēmumus, jo projektu nauda nāk no Eiropas un tā diktē savus noteikumus un kārtību. “Gatavojot šos projektus, darbojas tāds savdabīgs subjektīvi objektīvais faktors. Teiksim, zemnieku saimniecības īpašniekam vai vadītājam ir ilgstoša sadarbība ar kādu tehnikas tirgotāju, viņš ar šo sadarbību ir apmierināts un atkal vēlas iegādāties savam tehnikas parkam kādu tehnikas vienību no šā paša tirgotāja, izmantojot ES fonda finansējumu, turklāt pats ieguldot ap 75% savas naudas. Taču viņu sagaida vesela birokrātiska procedūra. Tā puse, kas maksā savus 25%, prasa rīkot konkursu, pakļaujot riskam iespēju iegādāties tieši to tehniku, ko klients vēlas. Tādējādi sanāk, ka pircējam jāpieliek visi spēki un pūles, lai sagatavotu projektu, kas dotu iespēju šajā konkursā uzvarēt tieši tam pārdevējam, kas ļautu tikt pie nolūkotās tehnikas… Konkursos nereti uzvar lētākais piedāvājums, taču aiz tā var slēpties apšaubāmas kvalitātes mašīnas, neesošs serviss un dažkārt arī fiktīvs pārdevējs. Konkurss ir vinnēts, bet pēc tam nav neviena, kam prasīt kādu atbildību. Diemžēl ne politiķi, ne saimnieciskie cilvēki gadu gaitā nav spējuši atrast optimālo risinājumu, lai lauksaimniekam nav jāiekrīt šādos lētā iepirkuma slazdos. Tas ir svarīgi, jo sanāk, ka, no vienas puses, ir aklas prasības, bet no otras – cilvēks, kam reāli jāstrādā un jāsaņem pienācīgi pakalpojumi.”
Pārdevēja izvēle nereti ir grābeklis, uz kura klients mēdz uzkāpt vairākkārt.
G. Tīģeris uzskata, ka šā grābekļa vārds ir zemā cena. Un tas esot aktuāli ne tikai pie mums, bet visā pasaulē. Cilvēks ierauga it kā gluži nevainojamu mašīnu, kas turklāt ir lēta, un krīt kārdinājumā to iegādāties. Un kas gan tur liels, ja tai kaut kas nolūzīs vai sabojāsies? Sametinās, un būs atkal labi! Par laimi, nopietnie lauksaimnieki vairs šādi neriskē, jo uz spēles dažkārt likts pat visas sezonas darbs.
Belarus zaudējis līdera pozīciju
Daudzus gadus Baltkrievijā ražotie spēkrati visvairāk pārdoto jauno traktoru statistikā ieņēma stabilu pirmo vietu. Taču, kā liecina Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) 2016.pirmā pusgada dati, Belarus traktorus visai pārliecinoši apdzinušas John Deere, New Holland un Valtra lauksaimniecības mašīnas, tādējādi iepriekšējo gadu līderi ar 41 pārdotu baltkrievu traktoru nostumjot ceturtajā vietā. Belarus tehnikas tirgotāja MTZ-serviss pārstāve Dzintra Medvedeva teic, ka lauksaimniecības tehnikas pārdošanas dinamiku allaž ietekmējot ES fondu nauda. Viņasprāt, tehnikas dalījums jaunā un lietotā ne vienmēr ir korekts. Tehnika, kas šogad pirmoreiz reģistrēta kādā no ES valstīm un kuras izstrāde nav lielāka par 250 motorstundām, tomēr būtu jāuzskata par jaunu, lai gan pēc reģistrācijas datiem tā atbilst lietotai. Līdz ar to kopējā dinamika neesot precīza un neatspoguļo patieso tirgus situāciju. Taču, zinot tehnikas tirgu Eiropā, prasības pret tehniku šodien un tuvākajā nākotnē, jāsecina, ka tirgu ietekmē arī jaunās prasības motoriem un citas ES normas traktortehnikai. Ja tās tiek izpildītas, protams, krietni pieaug traktora cena.
Tomēr bezkaislīgie skaitļi rāda, ka gada pirmajā pusgadā visvairāk tika pārdoti jauni John Deere (JD) traktori – no 2016. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam VTUA reģistrējusi 87 JD spēkratus. Tas ir pārsteidzoši labs rezultāts, jo visa 2015. gada laikā tirgotājiem bija izdevies pārdot tikai 75 JD traktorus.
Apsveikuma vārdi noteikti pienākas arī New Holland (NH) tirgotājiem – viņi šāgada pirmajos sešos mēnešos pārdevuši 56 jaunus NH traktorus, tādējādi ierindojoties otrajā vietā. Kā zināms, kopš 2015. gada janvāra par NH tehnikas oficiālo pārstāvi Latvijā kļuva SIA Stokker Agritech, kas visa iepriekšējā gada laikā investējuši servisa centru izveidē, nodrošinot to pieejamību gan Liepājā, Saldū un Jelgavā, gan Jēkabpilī un Rēzeknē, gan Valmierā un Rīgā. Iespējams, tieši šis fakts pulcinājis lielāku klientu skaitu.
Trešajā vietā ierindojušās Valtra mašīnas ar 46 pārdotām tehnikas vienībām. Līdzīgs rezultāts bija arī iepriekšējos gados, tāpēc jāteic, ka klientu interese par šīm mašīnām nav īpaši gājusi nedz mazumā, ne vairumā. Iepirkumu dati liecina, ka Valtra traktorus visai bieži izvēlas ne tikai lauksaimnieki, bet arī komunālās saimniecības, Latvijas valsts ceļi u. c.
Jāpiebilst, ka arī citu zīmolu spēkratu statistiku mēdz ievērojami uzlabot dažādu nelauksaimniecisku iestāžu iepirkumi. Bet statistika paliek statistika…
Kā jau noskaidrojām, uz ceturto pozīciju noslīdējuši jaunie Belarus traktori, bet piekto savā starpā dala Case IH un Claas mašīnas – gan vienas, gan otras VTUA šāgada pirmajā pusgadā reģistrējusi 23 reizes.
Kā ziņots, Claas tehnikas oficiālais pārstāvis Latvijā SIA Konekesko, sākot ar 2016.gada 1. janvāri, vairs netirgo Massey Ferguson tehniku – tās oficiālais pārstāvis šobrīd ir SIA Intrac. Taču vismaz pirmā pusgada rezultāti attiecībā uz Claas traktoru pārdošanu neliecina, ka koncentrēšanās uz viena zīmola tehniku būtu devusi ievērojamus rezultātus. 2015.gadā kopumā tika pārdoti 40 jauni Claas traktori – pa 20 katrā pusgadā. Līdz 2016.gada 1. jūlijam pārdotie 23 spēkrati un pieejamie ES fondi pārdošanas rezultātu nav īpaši uzlabojuši.
Toties sestās vietas ieguvējai – Deutz Fahr (DF) tehnikai – gan vērojams zināms uzrāviens. Gada sešos mēnešos VTUA reģistrēti 18 jauni DF traktori. Salīdzināšanai – 2015. gadā kopumā bija pārdoti tikai 17 DF spēkrati. Jāatgādina, ka arī DF tehnikas Latvijas pārstāvniecībā notikušas izmaiņas – jau kopš 2015. gada rudens tai ir divi oficiālie dīleri – SIA SilJa, kas šo tehniku tirgo jau vairākus gadus, un LPKS Latraps, kas oficiālā šīs tehnikas pārstāvja statusu ieguvusi salīdzinoši nesen. Diezgan loģiski, ka kopīgiem spēkiem DF pārdošanas statistiku izdevies uzlabot. Gadījās dzirdēt komentārus, ka vēl gada sākumā līdz galam nenoskaidrotās attiecības starp abiem DF izplatītājiem veicināja citu zīmolu tirgotāju veiksmi.
SIA SilJa valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura: “Deutz Fahr tāpat kā jebkuras citas traktortehnikas tirdzniecības apjomu kāpumi un kritumi ir saistīti ar ES fondu atbalsta esamību vai neesamību. Tādēļ 2016. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusi noteicošais faktors bija ES fondi, kas paredz atbalstu lauku modernizācijai. Ja šāds atbalsts būs arī rudenī, kā solīts un prognozēts, tad līdzīgs apjoms vai pat kāpums gaidāms arī šāgada otrajā pusē un arī nākamajā gadā.
Savu pārdošanas statistiku uzlabojuši arī Zetor traktori – ar 11 VTUA reģistrētiem jauniem spēkratiem tie ierindojušies septītajā vietā. Salīdzināšanai jāatgādina, ka pagājušā gada kopējā tirdzniecības bilancē bija ierakstīti tikai 8 Zetor spēkrati.
Astotie visvairāk pārdotie traktori Latvijā ir ar zīmolu Chery – tos VTUA šogad reģistrējusi jau 10 reizes. Un jāteic, ka to popularitāte kaut lēni, bet tomēr aug – visā 2015. gadā tirgotājiem izdevās pārdot vien 9 šīs tehnikas vienības, bet nu jau 10 tikai pirmajos sešos mēnešos.
Devīto pozīciju ar 9 pārdotiem traktoriem ieņem Kioti mašīnas, bet desmitajā vietā ar 8 tehnikas vienībām ir LS markas traktori.Diemžēl desmitniekā nav iekļuvuši ne Massey Ferguson (MF), ne Fendt spēkrati. Jāpiebilst, ka gan MF, gan Fendt tehnika arī piedzīvojusi oficiālā tirgotāja maiņu. Tiesa, jaunais MF tehnikas pārstāvis SIA Intrac pie šīs tehnikas tirgošanas ķēries tikai gada sākumā, un būs jāpieliek pietiekami lielas pūles, lai sasniegtu labāko – 2013. gada – rezultātu, kad tika pārdoti 74 MF traktori! Taču Fendt spēkratus to jaunais pārstāvis SIA Valtek tirgo jau otro gadu. Un sākums bija tiešām vērā ņemams – jau 2015. gada pirmajā pusgadā bija pārdoti 13 Fendt traktori, bet visā 2015. gadā – ap 20. Tas bija absolūti labākais šīs tehnikas pārdošanas rezultāts pēdējo piecu gadu laikā. Taču – atkal kritums. Juris Narubins, SIA Valtek valdes loceklis, pirms gada lepojās ar sasniegtajiem rezultātiem, sakot, ka katrs Fendt tehnikas pircējs jāuzskatot par VIP klientu, jo viņš maksājot vairāk, nekā maksātu par jebkuru citu analogu tirgū. Tāpēc arī no tirgotāja sagaida vairāk. Pērn SIA Valtek investēja servisa iekārtās, bet nu plānojuši nopietnāk pievērsties rezerves daļu noliktavām.
J. Narubins: “Jāteic, šogad nevienam no lieljaudas Fendt traktoriem netika akceptēti ES projekti, tādējādi lielsaimnieki izvēlējušies veikt savas investīcijas tajā tehnikā, kurai ir lielāks atbalsts. Fendt cena ne vienmēr, bet dažkārt ir augstāka nekā analogiem tirgū, tāpēc, ja investīcija jāveic tikai par savu naudu, šis arguments spēlē nopietnu lomu. Domāju, uz gada beigām situācijai būtu jāizskatās labāk, nevar tirgu vērtēt īstermiņā. Starp citu, jūlijā ir reģistrēti arī pirmie divi Fendt kombaini. Viens no tiem – Fendt 5275 C PLI, kas paredzēts kalnainam apvidum, – bija redzams Viļānu lauka dienās.”
Jānis Balodis, SIA Valtek tehnikas tirdzniecības vadītājs, piebilst, ka nemaz neesot prātīgi gaidīt katru gadu arvien lielāku tirdzniecības kāpumu. Ir pietiekami daudz apstākļu, kas mainās katru gadu, un tie jāņem vērā, plānojot nākamo gadu. J. Balodis: “Pēc tukšā 2013. un 2014. gada bija tikai loģiski, ka tirgum bija nepieciešama jauna tehnika. Tāpēc 2015. gadā bija vērojami augsti pārdošanas rezultāti. Dažiem izdevās darījumus noslēgt 2015. gadā, citiem tie pārlikās uz 2016. gada sākumu. Jāpiebilst, ka Fendt tehnikas pircējs parasti izvēlas konkrētu preci, nevis Eiropas atbalsta lielumu vai tehnikas cenu. To pierāda arī jau minētais fakts, ka gada darījumi lieljaudas Fendt traktortehnikā notikuši par pašu zemnieku līdzekļiem, bez ES atbalsta.
Pilns raksts “Agrotops” 2016.g.augusta numurā
