Dārza tehnika mīl prātīgos, brīdina traumu guvušais Mārtiņš Šics 1
Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītāja Mārtiņa Kapicka ikdiena ir piepildīta ar pacientiem, kuri iestājas slimnīcā ar dažādiem traumatiskiem rokas bojājumiem – lielākoties tie ir zāģēti, cirsti vai dragāti ievainojumi, kas radušies, strādājot neuzmanīgi vai alkohola reibumā. “Dārza tehnika ir pieskaitāma tiem spēka instrumentiem, kuri ir nopietnas jaudas aparāti,” uzsver mediķis. Bezatbildīga to lietošana var novest pie sekām, ar kurām cietušajam būs jāsadzīvo visu atlikušo dzīvi.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šopavasar un vasaras sākumā gandrīz divas reizes audzis to pacientu skaits, kuriem neuzmanīgas rīcības dēļ nācies amputēt kādu ķermeņa daļu. Esot pārgalvīgiem vai mēģinot radīt dažādus oriģinālus risinājumus, lai dārzā padarītu vairāk un ātrāk, turklāt cenšoties visus darbus paveikt ar vienu ierīci, veselība un dzīvība tiek pakļauta briesmām. Līdz ar šāgada agro pavasari jau martā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ievietots 91 pacients ar dažādu ķermeņa daļu dragātiem ievainojumiem un amputācijām. Arī turpmākajos mēnešos traumu statistika bijusi tikpat augsta. Cietušo vidū arī 19 bērni.
“Tu nekad nevari zināt, kā sakritīs dažādi apstākļi,” teic Mārtiņš Šics, kuram pašam šopavasar nācās iepazīt dārza tehnikas “spēku”. Ilggadējais Katastrofu medicīnas centra vadītājs savainojās ar zāles pļāvēju un zaudēja četrus labās rokas pirkstu galus. M. Šics profesionāli pārzina drošības normas, kas jāievēro, lai izvairītos no negadījumiem, taču nelaime notika. Neviens cilvēks apzināti netīrītu pļaujmašīnu, kamēr tā darbojas, jo fiziski tas nemaz nav iespējams – turēt rokturi un vienlaikus ar otru roku aizsniegties līdz pļaujmašīnas apakšai. Liktenīgajā brīdī ar degvielu darbināmajam pļāvējam nebija nekādu ārēju darbošanās pazīmju. Mārtiņš atlaida pļaujmašīnas rokturi un, tā kā bija pārliecināts, ka tā vairs nestrādā, gatavojās tīrīt izmetēju, kurā bija ieķērusies zāle. Taču šoreiz nenostrādāja aparāta drošības sistēma, kurā jau tikai pēc nelaimes viņš piefiksēja defektu. Pļaujmašīna pēkšņi atsāka darboties, kā dēļ notika nelaime. “Parasti, ja atlaiž rokturi, pļaujmašīna noslāpst, un biju pārliecināts, ka šoreiz ir tāpat. Liktenīgi, ka blakus strādāja cits pļāvējs, kas neļāva saklausīt pļaujmašīnas troksni,” analizē M. Šics.
Lielu postu cilvēkam var nodarīt arī trimmeri, kuri darbojas ar 8 līdz 9 tūkstošiem apgriezienu minūtē, apdraudējumu radot ne tikai pašam pļāvējam, bet arī apkārtējiem. Tā darbības laikā apkārt lido no zemes pacelti mazi akmentiņi un citi sīkumi, kuri, nokļūstot uz atklātām ķermeņa daļām vai acīs, rada nopietnus miesas bojājumus. Tāpat ar motorzāģi, kura ķēde griežas ar ātrumu līdz pat 28 metriem sekundēm. Zāģēt zarus dārza šortos un vasaras kurpēs ir neprāts, jo tā nopietnus savainojumus var gūt sekundes laikā. Projekta “Dārza tehnikas eksperti” vadītājs Mārtiņš Jaudzems uzsver, ka galvenais nosacījums ir izmantot tehniku tikai tam paredzētajiem nolūkiem, kā arī strādājot ievērot darba drošību un nēsāt atbilstošu darba apģērbu un speciālos aizsarglīdzekļus.
Nereti līdzekļu taupīšanas nolūkos cilvēki instrumentu remontu veic pašu rokām. Vēl trakāk, ja modificē darbarīku tā, lai vienu ierīci varētu izmantot dažādiem mērķiem. “Pēdējā laika modes kliedziens ir leņķa slīpmašīnas ripas aizstāšana ar zāģi,” novērojis mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis. Kad pēc nelaimes ārsts jautā – kādēļ cilvēks tā rīkojies, atbilde lielākoties vienmēr ir viena un tā pati: es jau gadiem tā daru, un nekad nekas slikts nav noticis.
Vasarā arī bērni ir palīgi dārza darbos un strādā ar instrumentiem, kuri viņiem tiek iedoti. “Runa ir par vecāku atbildības pārkāpumu, kuru dēļ cieš bērni un gūst traumas, ar kurām viņiem būs jādzīvo līdz sirmam vecumam,” uzsver mikroķirurgs M. Kapickis.
Galvenais ir būt zinīgiem un atbildīgiem pret savu un savu bērnu veselību – izmantot aizsargķiveres un citus līdzekļus, braucot ar velosipēdu vai motociklu, un lietot aizsargtērpus, strādājot ar tehniku, aicina M. Šics.
Ievēro
Lietojot zāles pļāvēju:
* strādājot ar elektrisko zāles pļāvēju, izmantojiet tikai tam atbilstošu elektrības vadu spilgtā krāsā, lai zālē to pamanītu;
* izmantojiet slēgtus apavus, vēlams ar metālisku purngalu, un darba cimdus;
* iekārta rada vidēji 90 dB troksni, tāpēc vēlams lietot ausu aizsarglīdzekļus;
* pirms pļaujmašīnas tīrīšanas pārliecinieties, vai nedarbojas tās motors – vai tas izrauts no strāvas padeves;
* asmeņu asināšanu un atjaunošanu uzticiet speciālistiem.
Darbā ar trimmeri:
* izmantojiet slēgtus apavus, austiņas, cimdus, slēgtu ķiveri vai stīpu ar sejas aizsargu (vizieri), vai aizsargbrilles;
* trimmeris veic 8 – 9 tūkstošus apgriezienu minūtē, tāpēc obligāti jāvelk apģērbs ar garām piedurknēm un garās bikses, lai pasargātu ķermeni no lidojošiem akmentiņiem vai šķembām;
* virs asmeņa obligāti jābūt pusloka aizsargam.
Lietojot motorzāģi:
* vēlama ķivere, lai sargātu galvu no krītošiem zariem;
* jālieto sejas aizsargs vai aizsargbrilles, kas pasargās no lidojošiem koka gabaliem un šķembām;
* motorzāģis rada troksni līdz pat 115 dB, tāpēc obligāti jālieto austiņas vai ausu aizbāžņi;
* vēlams aizsargapģērbs, kurā iestrādātas šķiedras, kas pie saskares ar motorzāģa ķēdi to aptur, jālieto darba cimdi un slēgti apavi.
