Teciņiem vien pēc ugunspuķes. No Līgas Lieplapas ārstniecisko augu ražotājas atziņu krājuma 0
“Esmu pārliecināta: augs īpašo enerģētiku uzņem no vietas, kur aug, apkopo sevī Zemes un Saules enerģiju. Ja augu savācu un lietoju, šo enerģiju saņemu arī es, vairojas mans spēks, uzlabojas veselība,” uzskata Līga Lieplapa no Madonas novada Praulienas pagasta Lejaszīlēm. Viņa ražo ārstniecības augu tējas, raksta doktora darbu un audzina bērnus.
Savulaik konkursā Sieviete Latvijai Līga saņēma balvu nominācijā Par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai. Viņas izveidotais uzņēmums 55 mārītes rūpējas, lai mums netrūktu dabisku Latvijas zāļu tēju. Augi ir labi ceļabiedri un palīgi arī Līgai un viņas ģimenei.
Svarīgais tēju plaukts
Lejaszīļu mājās ik pēc brīža atskanot sauciens – kurš dzers tēju? Uzlej nelielos traukos, lai izlietotu uzreiz. Bērniem garšo piparmētra un citronmelisa. Visi iecienījuši sarkano āboliņu un vīgriezi. Līga iesaka katrā tējā likt asinszāli, jo šis augs atjaunojot šūnas.
“Man vislabāk tīk ugunspuķe. Ne vien tādēļ, ka stiprina imunitāti, uzlabo vielmaiņu un atvaira ļaundabīgus procesus. Tā ir bezgala garšīga! Smarža un garšas buķete – lieliska. Citas tējas dzeru, bet ugunspuķi izbaudu. To vācu, kad pirmie apakšējie ziediņi tikko kā atvērušies. Tējā izmantoju tikai lapas un ziedus, kaut gan derīgs ir viss laksts,” skaidro Līga.
Ārstniecības augu zinības nāk līdzi no bērnības.
Līga atminas – ja ziemā kāds sasirdzis, mamma gāja lauzt aveņu kaulus tējai. No aveņu jaunajiem dzinumiem gatavots dzēriens palīdz izsvīst, mazina temperatūru un spēcina.
“Arī tagad, ja kāds apslimst, nemetamies meklēt zāles, bet vispirms dodamies pie sava tēju plaukta. Skumdina, ka aptiekā un citur papilnam ārstniecības augu, kuru izcelsmes valsts nav Latvija. Cilvēks priecīgs, jo domā, ka ticis pie veselīgas tējas, bet neapjauš, ka augi audzēti ar intensīvām tehnoloģijām, varbūt pat izmantojot ķīmiju. Esmu patriote un vēlos, lai manai tautai ir iespēja lietot dabiskus, pašu zemē augušus produktus. Mans vadmotīvs – vākt augus un gatavot tējas ar prieku par prieku citiem.”
Pateikties pļavai
Līgas pavasaris sākas ar koku pumpuru vākšanu. Jālūkojas, kad tie pēc snaudas laika jau sākuši piebriest. Bērza pumpuru iegūšana ir sūrs darbs. Vispirms ņem talkā īpašu metodi – savāktos zariņus kuļ, kamēr atlec pumpuri. Pēc tam vētī, lai atdalītu lieko. Bērza pumpuri labi der pret tūsku, ir urīndzenošs līdzeklis, veicina vielmaiņu. Drogām vāc arī priežu pumpurus. Pašu vajadzībām gatavo to izvilkumu spirtā. Savulaik vīramātei, rakstniecei Ilzei Indrānei ar spēcinošās dziras palīdzību izdevies tikt vaļā no ieilguša bronhīta.
“Vecmāmiņai ir daudz grāmatu, bet papīra putekļi, kā zināms, kairina plaušas. Taču regulāri lietojot pumpuru izvilkumu, veselība turas līdzsvarā. Mums šis līdzeklis ir iecienīts, jo esam pārliecinājušies par tā iedarbīgumu,” stāsta Līga.
Viņa iesaka pavasarī panašķoties ar liepas pumpuriem – tie ir gan labs vitamīnu avots, gan garšīgi. Pavasarī ļoti kārojas zaļumu, tāpēc pie salātiem šķin jauno gārsu un pieneņu lapas, kādu nātrīti.
Īsts vitamīnu sprādziens organismā ir svaigas priežu vai egļu skujas, ko sasmalcina, sīki sakapā ar nazi un sajauc ar medu. Bauda pa tējkarotei. Šo recepti Līga aizguvusi no kāda dziednieka. Skujaino medainumu ņem līdzi, arī pirtī ejot – kārtīgi izkarsējas un uzliek ķermenim kā masku.
Pēc pumpuru vākšanas nāk mizu laiks. Tējai izmantojamas dažādu koku mizas, bet izplatītākā ir lazdas mizas tēja – palīdz, ja ir sirds un asinsvadu slimības. Krūkļa miza uzlabo vēdera izeju, bet vītolam ir temperatūru pazeminoša, spēcīga pretiekaisuma iedarbība, ne velti to dēvē par dabisko aspirīnu.
“Ļoti laba un pieprasīta ir arī ozolmizas tēja, bet man neceļas roka aiztikt šo svēto koku. Pārāk liela bijība. Ja bērna veselībai būs nepieciešams, protams, atlobīšu kādu mizas strēmelīti, bet citādi ozoliņus saudzēju.”
Augu vākšanas un drogu gatavošanas laiku Līga gaida ar prieku, veic ar labām domām un pateicību Zemei.
“Tā ir mana brīvība. Laukos jau tās netrūkst, par to priecājamies. Kuru katru brīdi varam izskriet ārā un baudīt dabu, kaut vai pie atvērta loga klausīties putnus. Naktī pūces kliedz, vasaras vakarā pie dīķa lidinās sikspārņi un ķer kukaiņus… Visu to just un redzēt ir neaprakstāms baudījums, ko novēlu katram.
Brīvība ir darīt to, kas nes prieku. Tādēļ izlēmu veidot savu uzņēmumu, kas ražo dabiskas ārstniecības augu tējas. Tās vācam bioloģiski vērtīgās pļavās un mežos, kas ir ģimenes īpašumā, daļa atrodas īpaši aizsargājamā Natura 2000 teritorijā. Tātad – vide ir tīra.
No dabas ņemu tikai nepieciešamo un vajadzīgajā daudzumā. Piemēram, griežu tikai pelašķu ziedkopas, lai arī lietojams ir viss auga laksts. Kad esmu pļavā, pazūd visas rūpes un raizes, gars atbrīvojas. Tā ir kā savdabīga meditācija. Ir tāda neizprotama vēlme pateikties pļavai par tās dāsnumu.”
Smaržīgais vībotnes skrubis
“Augu žāvēšanā cenšamies patērēt pēc iespējas mazāk energoresursu, izmantot dabiskos procesus – saules siltumu un vēju.
Pavasarī un rudenī tējas kaltējam uz sietiem speciālā telpā, ko apkurinām ar malku. Vienīgi ogām un saknēm izmantojam elektrisko žāvētāju.”
Līga izceļ stikla trauku un piedāvā pagaršot. Tās ir pieneņu saknes, spēcīgs žulti dzenošs līdzeklis, jāvāra kā tēju vai jāmaļ pulverī. Taču varot pagrauzt arī tāpat. Patiesi – garšo gluži kā rieksti!
Mammas radošumu pārņēmusi arī meita Māra. Viņa mācās 9. klasē. Pērn kopā ar draudzeni izveidojušas mācību uzņēmumu, kas ražo termospilventiņus – lina auduma drānu piepilda ar nekodinātiem kviešu graudiem, ko iepērk no vietējiem zemniekiem.
Spilventiņu cepešplīts vai mikroviļņu krāsnī sakarsē, liek pie sāpošām locītavām vai kakla, pasildās, ja jūtas nosalis. Var tāpat vien bužināt – lieliska relaksācija. Līga silto maisiņu uzliek sprandam, ja ilgstoši sēdēts pie datora. “Tas atbrīvo no sasprindzinājuma, novērš pat sāpes, atslābina. Patīkami smaržo pēc maizes.”
Ģimenes kopīgais veselības avots ir pirts, par to sapņojuši sen. Dodoties vākt augus, sasien arī slotas. Visvairāk iecienījuši bērzu, kļavu un pīlādzi. Neparasti laba ir vībotne, to liek slotiņās kopā ar koku zariem.
“Savācu arī vībotnes lakstus, tos izmantoju kā pirts vīkšķi. Smuki saloku, saritinu un noskrubēju ķermeni. Āda kļūst eļļaina un smaržīga.”
Nopurināt negācijas
Līga bēdājas, ka pēc jaunākā dēliņa piedzimšanas palikusi kustībās kūtrāka. Lepojas ar savu vīru, kurš vairāk nekā gadu ik rītu sāk ar svarīgu rituālu – iet aukstā dušā vai peld, sākot no agra pavasara, kad tikko kā ledus izgājis, līdz pat vēlam rudenim, bet pēc tam veic īpašu elpošanas procedūru.
“Ar gara acīm esmu Jurim līdzās, bet realitātē – nekā… Vakaros un naktīs mēdzu strādāt ar projektiem, no rīta tā sarežģītāk piecelties, tādēļ neiznāk iet kopsolī ar viņu. Toties man patīk paskriet. Arī ikdienā pārvietojos teciņiem un rikšiem. Ir bauda būt kustībā. Skrējējas prasme noder arī mazā Tomiņa pieskatīšanā.”
Līga prot noņemt arī sāpes – ar īpašu roku pielikšanu. Pirmo augstskolu beigusi Lietuvā, Viļņas Universitātē studējusi ģeoloģiju. Satikusi cilvēkus, kuri aizrāvušies ar garīgajām praksēm, ezotēriku. Tikusi pie pagrīdes literatūras, kas padomju gados bija aizliegta. Izmēģinājusi likt lietā savas rokas – patiesi darbojas!
“Uzskatu, ka sākumā atbrīvošanu no sāpēm praktizēju pārmēru rotaļīgi, jo citiem noņemtā negatīvā enerģija daļēji vēl palika pie manis. Rokas nopurināju, taču ar to vien nepietiek. Jāliek lietā arī tekošs ūdens.
Tomēr šo prasmi izmantoju vien īpašos gadījumos un tikai palīdzot saviem mīļajiem.
Nesen vīrs satraumēja kāju, centos palīdzēt. Skatos – Tomiņš arī metas klāt, plivina rokas ap tēta kāju gluži kā es. Bērni gluži nevilšus visu pārņem. Arī augu izmantošanas gudrības.
Ir vecums, kad bērni bēdājas, ka nedzīvo pilsētā, kur notikumi kūsā. Taču vēlāk tas pāriet. Lielais dēls Miks, tikko kā atbrauc no Rīgas, no studijām augstskolā, uzreiz dodas mežā, vēlas fiziski pastrādāt svaigā gaisā. Esmu priecīga, ka neviens no mūsu bērniem nekaļ plānus doties uz ārzemēm, pat ne pastāvīgi dzīvot Rīgā. Viņi grib būt laukos.”
Priežu pumpuru izvilkums Iesaka Līga Lieplapa * Pumpurus vācu pavasarī, kad tie jau piebrieduši, bet segzvīņas vēl nav atvērušās. * Trešdaļu stikla trauka tilpuma piepildu ar priežu pumpuriem un pārleju ar divām trešdaļām degvīna (40 grādu). Turu tumšā vietā apmēram divas nedēļas, pēc tam noleju. * Ja slimība skārusi elpceļus, lietojam pa tējkarotei no rīta un vakarā. Garša ir izteikti spēcīga un sveķaina. * Priežu uzlējums mazina saaukstēšanās izpausmes, atvieglo atklepošanu, turklāt stiprina organismu kopumā. * Izvilkuma pagatavošanai var izmantot arī žāvētus pumpurus. |
Raksts publicēts žurnāla “36,6°C” 2012. g. maijā
