Zemās elektrības cenas garants – TEC 0
Bez Rīgas TEC ievērojami pieaugtu elektrības rēķini, bet subsīdiju apjomu var atļauties samazināt par 25%, pētījumā noskaidrojuši RTU pētnieki.
Rīgas termoelektrostacijām (TEC) bez vērā ņemamas ietekmes uz “Latvenergo” finanšu rādītājiem var samazināt subsīdiju apjomu līdz 75% no pašreizējā apjoma. Tā 2017. gadā veiktā pētījumā “Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori” secināja Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūta pētnieki.
Divi scenāriji
Viens no pētījuma pamatuzdevumiem bija izvērtēt dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100MW potenciālo ietekmi uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu laika posmā līdz 2030. gadam, izmantojot matemātisko modelēšanu.
Svarīgi, ka pētnieki izveidoja divus dažādus attīstības scenārijus – konservatīvo un attīstības. Konservatīvajā scenārijā modelēja elektroenerģijas cenu un Rīgas TEC rentabilitātes rādītājus pie dažāda atbalsta apjoma, pieņemot, ka arī turpmāk “NordBalt” kabelim paredzama bieža nepieejamība.
Otrs konservatīvajam scenārijam specifisks pieņēmums bija Rīgas labā krasta siltumslodzes, ko pārsvarā nodrošina Rīgas TEC energobloki un ūdenssildāmie katli, apjoms un ikstundas grafiks, kuru pētnieki pieņēma līdzīgu 2016. gada datiem.
Savukārt attīstības scenārijs paredzēja, ka “NordBalt” starpsavienojuma sauszemes daļā veikti nepieciešamie tehnoloģiskie uzlabojumi, kā rezultātā, sākot no 2018. gada, tas vairs neatslēdzas tik bieži kā līdz šim, kā arī, sākot ar 2018. gadu, Rīgas labā krasta siltumapgādes zonā darbu sāk jauni biomasas siltumavoti ar kopējo jaudu 80MW (th), kas spēj piedāvāt siltumapgādes sistēmai lētāku enerģiju nekā Rīgas TEC.
“Šis pieņēmums modelēts, samazinot TEC nodrošināmo siltumslodzi par 80MW, kas faktiski nozīmē, ka TEC-1 energobloks vasarā vairs nevar izstrādāt elektroenerģiju nepietiekamas siltumslodzes dēļ,” teikts pētījumā.
Jaudas komponentes korekciju vajag jau no pirmās stundas
Secinājumos pētnieki norāda, ka atbalsta samazināšana līdz 50% vai 25% no pašreizējā apjoma ievērojami pasliktinātu Rīgas TEC darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas.
Savukārt samazinājums līdz 75% no pašreizējā atbalsta radītu negatīvus finanšu rādītājus vien tuvākajos gados, bet, sākot no 2018. gada vai 2022. gada (atkarībā no scenārija), vairs neatstāj vērā ņemamu ietekmi un nerada zaudējumus. Kā alternatīvu tiešai jaudas maksājuma samazināšanai pētnieki aplūkoja arī jaudas komponentes korekcijas ieviešanu jau no pirmās, nevis 1201. stundas, kā tas ir pašlaik.
Pētījumā teikts, ka tas ļautu ievērojami samazināt atbalstu, kad tirgus apstākļi ir labvēlīgi TEC darbībai, un paaugstināt, kad tie ir nelabvēlīgi, noturot TEC peļņas rādītājus pozitīvā, bet relatīvi nelielā apmērā.
Pētījumā konstatēts, ka TEC darbība tirgū nodrošina kopumā zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu. “Tāpat arī cenu būtiski ietekmē pieejamās starpsavienojumu jaudas, kas nodrošina lētākas elektroenerģijas importu uz Latviju. Ņemot vērā, ka būtisks pārvades jaudas palielinājums Latvijai ar Igauniju paredzēts vien 2021. un 2025. gadā, turpmākajos gados Rīgas TEC darbība varētu ierobežot elektroenerģijas cenas kāpumu reģionā.
No otras puses – līdz 2030. gadam paredzēts elektroenerģijas tirgus cenas kāpums un relatīvi lēnāks dabasgāzes izmaksu pieaugums. Tādējādi pie šāda scenārija realizācijas būtu īpaši labvēlīgi tirgus apstākļi dabasgāzes elektrostaciju darbībai, kas palielinātu to peļņas gūšanas iespējas no darbības tirgū,” teikts pētījumā.
Tirgus modelēšanā novērtēta arī potenciālā cena ar TEC darbību tirgū un bez tās. Pēdējais gadījums aplūkots tikai salīdzināšanas nolūkos, jo atbilstoši “Augstsprieguma tīkla” veiktajam pārvades sistēmas operatora novērtējumam abas elektrostacijas ir valstī nepieciešamas energoapgādes drošumam.
Piemēram, modelētajā konservatīvajā scenārijā 2017.–2028. gadā vidējās svērtās elektroenerģijas biržas cenas pieaugums gadījumam bez abiem TEC varētu būt aptuveni 13–44 eiro/MWh, bet attīstības scenārijā aptuveni 6–29 eiro/MWh.
Tādējādi visiem Latvijas lietotājiem kopumā tas varētu izraisīt elektroenerģijas izmaksu pieaugumu par 95–358 miljoniem eiro gadā (konservatīvajā scenārijā) vai 42–238 miljoniem eiro gadā (attīstības scenārijā) laika posmā no 2018. līdz 2028. gadam.
