– Redzot jūsu vārdu saistībā ar teātri, jāpajautā, vai turpmāk pievērsīsieties teātrim un operas posms ir aiz muguras? 3
– Mūsdienās nav vairs strikta nošķīruma – operas vai teātra režisors. Eiropā, sevišķi Vācijā, operas pārsvarā iestudē teātra režisori. Varbūt manā gadījumā ir mazliet ačgārni – es atgriežos teātrī no operas. Kā dramatiskā teātra aktierim šī man ir atgriešanās pazīstamā vidē un pasaulē. Katrā ziņā noteikti turpināšu iestudēt operas, tāpat, es ceru, arī dramatisko teātri – jau 28. martā būs pirmizrāde manis iestudētajām Čehova “Trīs māsām” Dailes teātrī.
– Atgriežoties pie aktuālās izrādes – kas bija jūsu materiāla izvēles pamatā, iestudējot “Ziloņa dziesmu”? Kanādieša Bijona luga, kuras darbība norisinās psihiatriskajā klīnikā, Latvijas publikai nav plaši pazīstama, tāpat kā tās autors. Varbūt kāds kino gardēdis ievērojis Šarla Binamē godalgoto lugas ekranizējumu.
– Sākumā biju koncentrējies uz “Trim māsām”, bet redzētā filma mani tik ļoti iedvesmoja, nokļuvu pilnīgi tās varā. Izrādījās, ka stāsts nav tikai kino scenārijs, bet filma tapusi pēc 2004. gadā sarakstītas lugas. Mani fascinē ne tikai filmas noskaņa, varoņu likteņi un viņu attiecības, bet arī lugas autora Bijona ārkārtīgi meistarīgi uzrakstītais dialogs. Veikls, ritmiski precīzs no sadzīviskas situācijas līdz filozofiskas domas asprātīgam pingpongam, kas pārtop atklātā, sāpīgā grēksūdzē. Mums izdevās sazināties ar autoru, viņš atļāva veikt dažas precizējošas izmaiņas, adaptējot tekstu latviešu valodā.
