Teātrī – vecie pret jaunajiem? 0
Tikko Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja Ērika Hānberga kāzu reportāža “Pirmā grēka līcis”. Kā teju vienīgā izrāde uz pašmāju teātru skatuvēm, kurā spēles laukumā visā godībā iznāk tikai vecākās paaudzes aktieri, tā raisījusi nepārprotamu skatītāju interesi un izrādes afišas rotā tīkamais “izpārdots”.
Izrādes aktieru sastāvs – teātra pedagoģe un aktrise Venta Vecumniece un viņas vadītās Dailes teātra Trešās studijas aktieri – Ilze Vazdika, Olga Dreģe, Lidija Pupure, Leons Krivāns, Juris Strenga – šogad atzīmē pusgadsimta darba gadskārtu. Iznākot uz skatuves, 85. dzimšanas dienu šogad svinēs arī aktieris Gunārs Placēns – šobrīd vecākais Dailes teātra “spēlmanis”. “Paldies Kārlim Auškāpam, ka viņš sameklēja lugu, kurā nodarbina vecākā gadagājuma aktierus,” teic meistars.
Uz skatuves jāspēlē visu paaudžu aktieriem – ir vienisprātis arī aptaujātie Latvijas profesionālo teātru vadītāji. Taču harmoniska aktieru paaudžu uzturēšana – arī ierobežotās teātru rocības dēļ – gan izrādās nebūt ne tik vienkārši risināma problēma. Veidojot repertuāru, jāprot sabalansēt, lai pie lomām tiktu visi nenodarbinātie “spēlmaņi” un pārslogoti nebūtu pieprasītākie. Tāpat jādod darbs vecākās paaudzes aktieriem, bet, no otras puses – iespēja jaunajiem, kā arī jādomā par pēctecīgu paaudžu maiņu teātrī, lai kādā brīdī nerastos “robs” Romeo, karaļu Līru vai Indrānu tēvu paaudzē.
Paaudžu robi jālāpa laikus
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins sūrojas – trupā esot divdesmitgadnieki, četrdesmitgadnieki, bet aktieru vecumā ap 30 – trūkst. “Tas ierobežo repertuāru. Gribējām iestudēt “Mīlu zem gobām” – nevar. Protams, režisori atrod izeju – piemēram, “Hananā” Kaspars Gods perfekti nospēlēja vecu vīru. Lai šādas situācijas neatkārtotos, izskolojām paši savu aktieru kursu, tiesa, Klaipēdā, jo rīdziniekus pie mums grūti atvilināt un noturēt.”
No otras puses, pašlaik izveidojusies situācija, kad nobriedušus aktierus teātri nereti zaudē – viņi uzsāk savu biznesu, jo nevar savilkt galus kopā. Tā secinājis jaunais režisors Valters Sīlis, kurš nule ar izrādi “Osedžas zeme” debitēja uz Nacionālā teātra Lielās zāles skatuves.
“Jaunu aktieru plūsmai, paaudžu maiņai teātrī jābūt nepārtrauktai. Tā ir valsts finansējuma problēma, ka nevar atļauties izlaist nelielu skaitu aktieru katru gadu, taču šādi process būtu harmoniskāks. Pašlaik jauni aktieri ienāk apritē reti un tādēļ savā ziņā darbojas bezkonkurences apstākļos.”
Viens no noslogotākajiem vidējās paaudzes aktieriem Ģirts Ķesteris atzīst – nav noslēpums, ka no aktieru kursa, kuru pirms divdesmit gadiem beidza arī Alvis Hermanis, pašlaik šajā arodā strādā tikai viņš un Valmieras teātra aktrise Inese Pukinska. Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs, kura aktieru kursa audzēkņi Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) šogad pabeigs trešo mācību gadu, norāda uz problēmu pašā teātru štata veidošanas sistēmā – Rīgas teātru štati ir piepildīti, tos izmainīt nevar, jo Latvijas teātros ar aktieriem tiek slēgti līgumi teju “uz mūžu”. “Rodas situācija, ka nevaram atbrīvot kādu, kurš, kā pierādījis laiks, ir visai viduvējs, tā vietā pieņemot jaunos. Bet teātrim taču jādomā perspektīvā. Risinājums būtu izmaiņas Darba likumā, kā arī, protams, kultūras finansējuma palielinājums vismaz trīs vai četras reizes.”
Līdzīgās domās ir arī Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis: “Uzņemot jaunu aktieru kursu, vajadzētu izbēgt no piesaistes konkrētam teātrim. Jau pirmajā kursā jaunajiem cilvēkiem 25 reizes jāpasaka – patiesībā mācāties sevis dēļ, un varbūt jūs kāds pēc tam arī paņems. Vairs nav padomju laiks, kad valsts teātra trupā bija ap 90 cilvēkiem. Pašlaik trupu varu atjaunināt tikai tad, ja kādu no tās “iztīra”, bet manā situācijā tas nav iespējams – visi mūsu teātra grandi – Ģirts Jakovļevs, Lolita Cauka, Udis Dumpis un citi – ir vajadzīgi teātrim. Esmu brīvā tirgus piekritējs – slēdzam ar aktieriem terminētus līgumus, tā varam nodarbināt vairāk un dažādākus aktierus.”
Jauno nevar būt par daudz?
Aptaujāto teātru sniegtā informācija liecina – Latvijas lielāko skatuvju aktieru sastāvs kļūst arvien jauneklīgāks. Pašlaik “jauneklīgākais” ir Liepājas teātris, tur aktieru vidējais vecums ir 31 gads, tam seko Dailes teātris (35), Nacionālais teātris (36). Vecākais aktieru sastāvs šobrīd ir Valmierā, kur aktieru vidējais vecums ir 47 gadi. Dailes teātra galvenais režisors Dž. Dž. Džilindžers raidījumā “100 g kultūras” janvāra sākumā apgalvoja, ka šobrīd vērojama jauno aktieru pārprodukcija. Pašlaik savā profesijā nodarbināto jauno aktieru skaits (sk. uzziņu) šādu tendenci gan neuzrāda. LKA rektors Jānis Siliņš stāsta – no 17 pagājušā gada aktieru kursa absolventiem tikai divi nestrādā repertuāra teātros, tiesa, tikai astoņi no viņiem ir štatā, ar pārējiem slēgti ārštata līgumi. Tomēr nav noliedzams, ka jauno aktieru skaits netiek sabalansēts ar teātru vajadzībām.
Pašlaik, brīvā tirgus apstākļos, vairs netiek veidoti aktieru kursi, kas būtu piesaistīti konkrētam teātrim. Jaunu aktieru “pasūtījums” no teātriem nepastāv, tālab, plānojot aktieru kursa budžeta studentu skaitu, vienīgais kritērijs ir vispārējās kultūras bakalaura studiju programmas optimālais kursa grupas studentu skaits.
Pašlaik LKA, vienīgajā augstākajā mācību iestādē Latvijā, kur iespējams apgūt aktiera specialitāti, studē trīs jauno aktieru kursi, kopā 42 studenti. Pirmo gadu uzsākuši Annas Eižvertiņas audzēkņi, par maksu mācās Rīgas Krievu teātra kursa studenti, bet 3. kursā aktiera arodu apgūst Mihaila Gruzdova kurss.
J. Siliņš uzsver – neraugoties uz to, ka ne visi, kas beidz studijas, atrod pastāvīgu darbu teātrī, mūsu teātros joprojām vajag jaunos aktierus. Iepriekš studenti aktieru kursā uzņemti katru trešo gadu, pēdējā laikā – katru otro, kā būs nākotnē, vēl neesot zināms, bet šogad LKA topošos aktierus neuzņems. Pēdējā iestājeksāmenu konkursā uz vienu topošās aktrises studiju vietu konkurējušas 20 pretendentes, nedaudz mazāk – arī puiši.
Upurēties sapņa vārdā?
Taču Nacionālajā teātrī šosezon uzņēma tikai sešus jaunos aktierus, Valmieras un Dailes teātros – pa diviem, bet Liepājas teātrī jauno sastāvs nokomplektēts jau iepriekš. “Jaunam aktierim noslogojums teātrī ir pamatīgs, tomēr štata vieta dod stabilitātes sajūtu,” teic Nacionālā teātra jaunā aktrise Madara Botmane. Turklāt nav noliedzams, ka repertuāra teātrī arī laikā, kad lomu nav, štata aktierus paglābj algas spilvens. Valsts teātros aktieru vidējā alga pašlaik svārstās robežās no 380 (Valmieras teātris) līdz 400 (Dailes teātris) latiem, tomēr visos repertuāra teātros pēc īpašas punktu sistēmas tiek aprēķināts papildu atalgojums, veicot piemaksu par katru nospēlēto izrādi un lomas nozīmību. Piemēram, Dailes teātra pieprasītākie aktieri un “prīmas” šādi varot saņemt pat līdz 900 latiem mēnesī. (Visas summas minētas pirms nodokļu nomaksas.)
Savukārt Romāns Bargais ir viens no jaunajiem aktierim, kas pašlaik ir ārštatniekos. “Arī, neesot štatā‚ ir iespēja strādāt, pierādīt sevi un izpausties kā aktierim. Labi, ka pašlaik aktīvi darbojas jaunie režisori. Nekur citur skatītājs neieraudzīs kaut ko tik patīkami pārsteidzošu kā “Dirty Deal teatro”,” viņš teic. Par cilvēka cienīgu atalgojumu, “lecot” no projekta uz projektu, gan runāt nevarot. Savukārt “Dirty Deal teatro” direktore Anna Sīle atzīst, ka aktieriem ir savā ziņā neizdevīgi strādāt tā dēvētajos projektu teātros, jo atalgojums tiek saņemts atsevišķa projekta ietvaros, kam finansējums iegūts projektu konkursos un no atbalstītājām organizācijām, un līdz ar to līdzekļu daudzums ir mainīgs.
Viedoklis
Nacionālā teātra jaunais aktieris Toms Liepājnieks: “Izvēloties aktiera profesiju, jārēķinās ar daļēju laimes spēli. Līdz izlaidumam nezinājām, kur mūs paņems, vietu negarantēja. Arī tagad teātrī mums, jaunajiem, dots pārbaudes laiks sezonas garumā, pašiem sevi jāpierāda. Konkurence starp aktieriem gan ir neliela atšķirībā no ārvalstīm, kur tā ir milzīga. Turklāt peļņas ziņā ārštatā, ja vēlies, vari nopelnīt vairāk. Vari meklēt režisoru, atrast komandu, filmēties, spēlēt izrādes angārā vai dzīvoklī, tagad tas ir pieprasīti un stilīgi – teātrī tam laika neatliek.”
Uzziņa Pēc LKA rektora Jāņa Siliņa sniegtajām ziņām, pēdējos septiņos gados LKA aktierus beiguši 89 studenti, no tiem 52 par budžeta līdzekļiem, bet 37 – par personīgajiem līdzekļiem, bet no tiem teātros, tajā skaitā nevalstiskajos, pašlaik strādā 73, bet vēl četri turpina izglītoties tālāk. |
