Zālē – tikai vakcinētie, vai – arī ar negatīvu testu? Pārsteigumi jaunajā teātra un operas sezonā 33
Vita Krauja, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Visi teātri nolēmuši vērt savas durvis tikai vakcinētiem vai Covid-19 izslimojušiem skatītājiem. Un arī savās trupās tiecas pēc tā, lai aktieri un citi darbinieki būtu vakcinēti.
Izņēmums ir Nacionālā opera un balets, kurā būs izrādes arī publikai ar negatīvu testu. (Paša teātra kolektīvs ir vakcinēts vairāk nekā par 85 procentiem.) Tas teātrim neesot ekonomiski izdevīgi – skatītājiem jābūt maskās, jāievēro divu metru distance – taču, kā šo principu pamatoja direktors Egils Siliņš, tas galvenokārt darīts, domājot par bērniem, “kuri jau pusotru gadu kultūru var baudīt tikai savās planšetēs un datoros”.
Teātru vadītāji cer, ka rudenī epidemioloģiskie rādītāji ļoti nepasliktināsies, tādēļ tiek aktīvi tirgotas biļetes visai zālei, sēdinot cilvēkus visās rindās krēslos citu pie cita.
Šajā ziņā teātri un publika atgriežas, ja tā var teikt, pirmspandēmijas “vecajā normalitātē”. Arī digitālā satura ražošana krietni sarukusi, kas arī ir loģiski, jo teātris tomēr ir dzīva māksla. Dailē, piemēram, uz nezināmu laiku no iecerēm izkritis seriāls “Dailes vara”.
Tomēr režisors Dmitrijs Petrenko Liepājā iestudēs digitālu izrādi bērniem, jo viņu iekļūšana teātrī tuvākajā nākotnē ir neskaidra, bet Nacionālais teātris nupat 27. augustā Baltajā zālē deva iespēju noskatīties pirmo virtuālās realitātes izrādi “Atver acis”, kuras autori ir režisors Valters Sīlis un videomākslinieks Toms Zeļģis.
Publika šajā sezonā redzēs gan pavisam jaunas izrādes, gan tādas, kuras jau piedzīvojušas tā dēvētās iekšējās pirmizrādes bez skatītājiem zālē.
Šis princips teātra kritiķu aprindās lika izskanēt tādam teātrim neglaimojošam apzīmējumam kā aizvadītā “spoku sezona”, kas savukārt izraisīja režisores Lauras Grozas-Ķiberes sašutumu: “Man ir ļoti skumji, ka pusotru gadu teātris ir bijis kā ļoti slēgts pasākums, ko nevarēja baudīt normālā klātienē. Un tā ir traģēdija. Bet – kā mūsu sportistiem klātos Tokijas olimpiskajās spēlēs, ja viņi nebūtu trenējušies?
Mēs, teātra cilvēki, šobrīd ļoti daudz spēkus gan emocionāli, gan fiziski veltām tam, lai vispār varētu startēt šajā mūsu “olimpiādē” – pirmizrādēs šajā sezonā…
Kāpēc mums bija jānodarbojas ar teātri, kad to nevarēja klātienē redzēt skatītāji? Tā bija pašsaglabāšanās, emocionāla un fizikāla nepieciešamība aktieriem!”
Nacionālajā teātrī – septembrī astoņas pirmizrādes
Tūlīt septembrī – ar astoņām pirmizrādēm šajā vienā mēnesī – jaunajai 2021./2022. gada sezonai durvis vērs Nacionālais teātris.
Visvairāk iestudējumu būs štata režisoriem Valteram Sīlim un Inārai Sluckai – abiem pa trim. Parīt, 10. septembrī, Sluckas režijā Aktieru zālē pirmizrāde Harolda Pintera “Nodevībai” – stāstam par minēto tēmu visos līmeņos – ģimenē, draudzībā un citur.
Pavasarī Lielajā zālē priekškaru vērs ungāru dramaturģes Katas Vēberes darbs ar šā brīža nosaukumu “Sievietes daļiņas”. Iestudētāja sola stāstu par piedošanu. Bet jau 22. septembrī Lielajā zālē Ināras Sluckas režijā pirmoreiz komēdija – Garsona Kanima “Dzimusi vakardien”. Kā saka pati režisore, gudra komēdija ar skaistiem aktierdarbiem.
Taču atklāt sezonu Lielajā zālē uzticēts Ditai Lūriņai, kura paralēli aktrises darbam meklē savu rokrakstu arī režijā.
16. septembrī – pirmizrāde Frīdriha Šillera lugai “Ferdinands un Luīze”.
“Mīla un viltus – skaists mīlasstāsts kā par Romeo un Džuljetu, tikai citā, vētras un dziņu laikmetā,” ar jauno darbu iepazīstināja Dita Lūriņa. Līdz šim viņa Lielajā zālē iestudējusi “Ķiršu dārzu” Liepājā un Nacionālajā teātrī – “Tango”, ko rādīja vēl pirms divām sezonām. Aktrise teic, ka, iestudējot izrādes, lielā zāle ir viņas vismīļākais spēles laukums – un tieši Nacionālā teātra Lielā zāle.
Bet divas dienas iepriekš – 14. septembrī – LMT Jaunajā zālē pirmizrāde Vladislava Nastavševa režijā Kreiga Vernera psiholoģiskajam trillerim pēc Patricijas Haismitas romāna “Svešinieki vilcienā” motīviem. Vilcienā satiekas sveši cilvēki un padalās visdažādākajās savās vēlmēs, bet viens no viņiem visu ņem gana nopietni un sāk īstenot dzīvē.
“Stāsts ir vairāk par to, ka izsakām lietas, kuras sirds dziļumos nemaz nedomājam,” saka aktieris Artūrs Krūzkops, “ja Hičkoks pēc šī stāsta veidojis filmu, tad apmēram var nojaust, kāda būs izrāde.”
18. septembrī pirmizrāde Lindas Rudenes “Pilsētai” Valtera Sīļa režijā. Savukārt jaunās dramaturģes “Riestu” tā paša režisora iestudējumā pirmoreiz redzēsim 23. septembrī LMT Jaunajā zālē, bet tajā pašā dienā Aktieru zālē Stendāla “Sarkanais un melnais” vecmeistara Edmunda Freiberga iestudējumā.
Un pašās mēneša beigās 30. septembrī Lielajā zālē skatītāji beidzot sagaidīs režisora Elmāra Seņkova iestudēto Šekspīra komēdiju “Sapnis vasaras naktī”, ko var uzlūkot par vienu no šīs sezonas centrālajiem darbiem.
Solīts jaudīgs, krāšņs iestudējums teātra gardēžiem.
Teātra štatā uzņemta jauna aktrise Jana Ļisova, kura iepriekš strādāja Rīgas Krievu drāmas teātrī, pēdējā laikā bija brīvmāksliniece, bet spēlējusi arī uz Nacionālā teātra skatuves.
Ir “Smiļģis”, būs “Brands” un “Rokto”
Dailē pirmizrādi piedzīvojis viens no ilgi gaidītajiem hitiem, izrāde “Smiļģis” Viestura Kairiša režijā. Smiļģa radošo garu atklāj seši aktieri, paverot katrs savu dižā režisora rakstura šķautni.
Pie skatītājiem nonākušas Regīnas Ezeras “Zemdegas” Dmitrija Petrenko režijā ar Jāņa Šipkēvica mūziku, kā arī lielisku Imanta Strada aktierveikumu. Britu dramaturģes Nīnas Reinas spriedzes pilnā un izklaidējošā traģikomēdija “Piekrišana” ir stāsts par mūsdienu veiksminiekiem ar zināmu cinisma devu, izrāde modernai publikai, kuras intriga ir Nacionālā teātra aktrises Maijas Doveikas viesošanās Dailē.
Oktobrī Dailes teātra repertuāru papildinās Regnāra Vaivara skatījums uz Remarka “Trim draugiem”, kā arī stilīga laikmetīgās dejas izrāde “Ļoti labas minūtes”.
Septembrī, maijā un augustā skatītāji varēs baudīt vēl vienu spēles laukumu, nesen izveidoto tā dēvēto Dailes dārzu, kā arī Stikla zāli, kas ierīkota vestibilā, kur līdzās viena daļa tiks atvēlēta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mēģinājumu telpai.
Šajā zālē 1. oktobrī pirmizrādi piedzīvos divas izrādes secīgi vienā vakarā – jaunā režisora Henrija Arāja iestudētais Patrika Zīzkinda “Kontrabass” ar Aldi Siliņu galvenajā lomā un jaunās režisores Lauras Upenieces veidotā muzikāla izrāde “Dziesmas tukšai vietai”, kur varēsim baudīt aktrises Ērikas Eglijas-Grāveles balsi.
Kā sacīja teātra dramaturģe Justīne Kļava, šajā sezonā būs trīs oriģināldarbi, Eiropas literatūras klasikas dramaturģija un izrādes ar nozīmīgu sabiedrisku skanējumu.
Pie tādām var pieskaitīt igauņu kulta rakstnieka Oskara Luca romāna “Pavasaris” iestudējumu Dmitrija Petrenko režijā, kur lomās redzēsim Dzelzīti, Grāveli un Subatnieku. Savukārt nākamā lielā intriga varētu būt janvārī, kad pie skatītājiem nonāks Klēras van Kampenas “Farinelli un karalis” Viestura Kairiša režijā.
Kā sacīja režisors, viņš izvēlējies šo mūsdienu britu dramaturģiju, ko varētu saukt par operisku izrādi ar baroka laika mūziku, lai risinātu jautājumu par pašizolāciju, kas mūsdienās ir visnotaļ aktuāla.
Vēl Viestura Kairiša režijā aprīlī skatītāji redzēs klasiku – Henrika Ibsena “Brandu”, kas būs veltījums Ilmāram Blumbergam, ko Viesturs Kairišs uzskata par savu teātra domāšanas skolotāju.
“Kas ir vecais dievs, ko Brands grib iezārkot?” savas ieceres priekškaru paver režisors, “kas mūsdienās ir Branda “visu vai neko”?” Brands izrādē būs neomarksistiski orientēta sieviete, priestere, ko atveidos Ieva Segliņa.
Kā sacīja Juris Žagars, ideja savā ziņā esot pilnīgi “traka”, bet Brandu šodien varot iestudēt tikai ar pilnīgi “traku” koncepciju.
Un vēl viena izrāde, kas jau tagad raisa intrigu. Poļu režisors Lukašs Tvarovskis strādā pie Amkas Herbutes darba, kura nosaukums ir “Rokto”. Stāsts būs par mākslinieku Rotko, un šķietamajai kļūmei nosaukumā ir būtiska nozīme, jo izrāde būs par mākslas falsificēšanu, par to, kā pārdot kā īstu to, kas tāds nemaz nav.
Izrādē spēlēs arī poļu aktieri, un tā tiks rādīta arī Polijā. Visnotaļ intriģējoši būs arī ieraudzīt, kāda tad ir mūsdienu Latvijas elites “sūrā ikdiena”, ko komēdijā maijā sola parādīt dramaturģe Justīne Kļava ar režisoru Gati Šmitu.
Šajā sezonā izrādes nenotiks Mazajā un Kamerzālē, jo iecerēta pārbūve pēc arhitekta Reiņa Liepiņa projekta. Savā laikā Mazā zāle veidota kā mēģinājumu zāle, un tāpēc skatuve un zāle ir vienā līmenī, griesti zemi, slikta redzamība.
Arhitekts iecerējis izņemt pārsegumu, izveidot arī balkonu, pacelt skatuvi un radīt zāli ar 370 vietām.
Tiks saglabāta ēkas estētiskā sajūta, tā būs saudzīga rekonstrukcija, nemainot šīs modernisma arhitektūras ēkas raksturu un detaļas. Kā sacīja arhitekts Reinis Liepiņš, ēkas autore Marta Staņa un viņas darba turpinātājs Imants Jākobsons šo risinājumu būtu akceptējuši. Juris Žagars ir turējis solījumu, un Lielajā zālē izveidota mobila žalūzija, līdz ar to izrādes var rādīt kā 650, tā tūkstoš skatītājiem.
Ārštatā pārgājis aktieris Dainis Grūbe, jo kovida laikā iesaistījies uzņēmējdarbībā. Viņu redzēsim uz skatuves iepriekš iestudētās izrādēs, bet jauniestudējumos iecienītais skatuves mākslinieks vairs nepiedalīsies.
Liepājā – Somerseta Moema “Teātris”
Liepājas teātra trupu šajā sezonā papildinājuši deviņi jauni aktieri, kas skoloti pēc paša teātra veidotas programmas Liepājas Universitātē. Tie ir Madara Viļčuka, Kintija Stūre, Agnija Dreimane, Madara Kalna, Valts Skuja, Artūrs Irbe (ar hokeju nekāda sakara), Kārlis Ērglis, Kārlis Artejevs un Hugo Puriņš.
Par spīti pandēmijas radītajām grūtībām, teātris ir ticis pie līdzekļiem algām deviņiem štata aktieriem, kas, bez šaubām, ir slavējami.
No nākamā gada 1. janvāra par štata režisoru Liepājas teātrī kļūs Dmitrijs Petrenko, kas bez konkursa ienācis teātrī līdz ar saviem līdzšinējiem studentiem, līdz ar to kļūdams par vienīgo štata režisoru Liepājas teātrī. Jaunos aktierus kopš 19. augusta var redzēt gandrīz pusotru gadu veidotajā diplomdarbā Alekseja Arbuzova “Cietsirdīgajās spēlēs” Dmitrija Petrenko režijā.
Viens no centrālajiem uzvedumiem būs Somerseta Moema populārā romāna “Teātris” iestudējums Lauras Grozas-Ķiberes režijā, kas pirmizrādi piedzīvos februārī. Izaicinājums varētu būt asociācija ar brīnišķīgo Streiča filmu un Paula mūziku, taču, kā uzsver režisore, tieši tāpēc negaidiet šajā izrādē neko no Paula, Streiča, Artmanes un Ivara Kalniņa.
“Mēs esam radikāli savā interpretācijā, kuru diezgan lielā mērā iespaidojuši tieši pēdējā gada notikumi, liegtā iespēja svinēt dzīvi, svinēt mākslu,” sacīja režisore, “tas nebūs mūzikls, bet muzikāla izrāde ar mūziku un runāto vārdu līdzsvarā. Iestudējums top kabarē žanrā, kas arī veidojies laikos, kad bija sarežģīta sadzīviskā eksistence un tā rezultātā radās vajadzība pēc vēl spilgtākas un krāšņākas teatrālās eksistences.”
Izrādes pievienotā vērtība būs dzīvā mūzika. Trīsdesmit Liepājas simfoniskā orķestra mūziķiem, kas spēlēs Liepājas teātra orķestra bedrē, septiņpadsmit dziesmas raksta komponists Kārlis Auzāns.
Kā var nojaust, Džūlijas Lambertes loma uzticēta Liepājas teātra prīmai Inesei Kučinskai, kas šobrīd ir tajā spēku plaukumā, lai spētu šo stāstu izdzīvot.
Jaunās aktrises, provinces meitenes ar elkoņiem Evisas Kraitones lomā būs lieliskās balss īpašniece Everita Pjata Gertnere, ko daudzi atcerēsies spilgtajā Baibiņas tēlā mūziklā “Pūt, vējiņi!”. Savukārt Lambertes mīļāko – Tomu Fenelu – spēlēs viens no šajā sezonā teātrī uzņemtajiem jaunajiem aktieriem, bet režisore vēl nevēlējās īsti atklāt, tieši kurš.
Liepājā debitēs Toms Treinis, kurš sadarbosies ar Rasu Bugavičuti-Pēci izrādē “Vilki” par tēvu un dēlu attiecībām.
Dramaturģe saka: “Mans atspēriena punkts ir apjausma, ka nupat mums teātrī būs trīs mākslinieku paaudzes, un šajā izrādē spēlēs viens aktieris no ienākušajiem – Arturs Irbe, viens no jau desmit gadus nostrādājušajiem – Sandis Pēcis, un trešais būs mūsu brands Edgars Pujāts. Tāda jaudīga kombinācija.”
Liepājas teātra jauno aktieru vidū dzimst arī dramaturģe – Kintija Stūre, kuras teātra lugu konkursā vienu no godalgotajām vietām ieguvušo darbu Dmitrijs Petrenko apņēmies novest līdz skatītājiem uzvedumā “Sapraši-nesapraši”.
Oktobra beigās priekškaru vērs digitāla izrāde maziem bērniem. “Kaut visi “zūmi” mazliet jau apnikuši, vēlos atsaukties uz brīnišķīgo Liepājas teātra “Kā tapa izrāde” pieredzi, kura tika jau nospēlēta 162 reizes, jo pieprasījums no skolām bija milzīgs,” saka režisors Dmitrijs Petrenko, “esam optimisti, bet rēķināmies, ka bērniem teātris klātienē vēl nebūs pieejams.” Pie iestudējuma strādā brīnišķīgs mākslinieks “- 8”, kurš domā, kā iesaistīt skatītājus digitālā vidē.
Valmierā deviņas pirmizrādes
Jaunajā sezonā Valmierā plānotas deviņas pirmizrādes, kuras tiks veidotas, maksimāli izzinot, izaicinot un integrējot šajā vasarā Latvijas Kultūras akadēmiju absolvējušos jaunos aktierus – Akselu Aizkalnu, Ievu Esteri Barkāni, Rūdi Bīviņu, Arti Jančevski, Meinardu Liepiņu, Diānu Kristu Stafecku, Sandi Rungi, Krišjāni Strodu un Kārli Dzintaru Zahovski. Tāpat savu pirmo sezonu kā štata režisors Valmieras teātrī uzsāk Toms Treinis.
Oktobrī un novembrī gaidāmas divas pirmizrādes – amerikāņu dramaturga Edvarda Olbija Pulicera prēmijas un Tonija balvas ieguvusī luga “Kam no Vulfa kundzes bail?” Ineses Mičules režijā, savukārt ar krievu dramaturģes Kerenas Klimovskas īpašu lugas versiju “Mans tēvs – Pīters Pens” Valmieras teātrī debitēs jaunais režisors Henrijs Arājs.
Sezonas turpinājumā gaidāms vecmeistara Vara Braslas apjomīgais iestudējums “Es neesmu klaviernieks”, kas ieskatīsies komponista Emīla Dārziņa dzīves un personības aizkulisēs. Antonio Buero Valjeho lugu “Liesmojošā tumsa” par neredzīgo skolas jauniešiem iestudēs režisors Toms Treinis kopā ar jaunajiem Valmieras teātra aktieriem, tās pirmizrāde paredzēta janvārī.
Martā pirmizrāde notiks režisora Jāņa Znotiņa iestudējumam par skandalozajiem notikumiem pēc rokgrupas “Pērkons” koncerta Ogres estrādē 1985. gadā. Ar rakstnieka Andra Kalnozola bestselleru “Kalendārs mani sauc” strādās režisors Mārtiņš Eihe, tā pirmizrāde paredzēta aprīlī.
Tāpat gaidāms vēl viens režisores Ineses Mičules iestudējums – amerikāņu dramaturga Jūdžina O’Nīla triloģija “Sēras piestāv Elektrai” dēvēta par vienu no augstākajām klasiķa dramaturģijas virsotnēm, kas stāsta par kādas ģimenes kaislībām un savu traģisko notikumu dēļ līdzinās grieķu traģēdijai.
Jūnijā gaidāmas divas pirmizrādes – Jūna Fosē “Vārds” Reiņa Suhanova režijā un režisores Indras Rogas, Alekseja Arbuzova “Mans nabaga Marats” iestudējums sadarbībā ar jaunajiem aktieriem.
Jaunajā Rīgas teātrī – rudenī trīs jauniestudējumi
Jau jūlijā tika piedāvātas iepriekšējo sezonu izrādes, kā arī Gata Šmita jauniestudējums “Krizantēmas” pēc Barbaras Pimas romāna “Some Tame Gazelle”. Augusta izskaņā un septembrī Jaunais Rīgas teātris piedāvā trīs jauniestudējumus un tuvākajā laikā ir iecerējis vairākus jaunus projektus.
28. augusta vakarā ar ovācijām Mazajā zālē tika uzņemts Ulda Tīrona veidotais jauniestudējums pēc Venedikta Jerofejeva poēmas “Maskava – Gailīši” motīviem “Klāras tantes skūpsts”. Asprātīgs un reizē smeldzīgs uzvedums ar lielisku operas dziedātājas Ilonas Bageles spēli.
Parīt, 10. septembrī, Lielajā zālē pirmizrāde Pētera Krilova veidotajai izrādei “Dublinieši Miera ielā”. Dramatizējumā izmantoti īru rakstnieka Džeimsa Džoisa daži stāsti no krājuma “Dublinieši”, prozas darbi “Mākslinieka portrets jaunībā” un “Uliss”.
JRT aktieri šajā izrādē balansē uz plānās robežpārejas no lomas lomā, brīžiem “iebraucot” šķietamajā paštēlā.
Izrādes vide skatītāju neaizved tālāk par populāro kafijas centru Miera ielā, bet “ar iedomu un fantāziju vien” tas top par katoļu koledžu, Martello torni, Dublinas bāru vai viesistabu. Savukārt 20. septembrī priekškaru vērs “Sievietes un vīrieši” – Alvja Hermaņa veidota izrāde, kas balstīta Majas Cades lugā “Status quo”. Ģenerālmēģinājumu tā piedzīvoja 2020. gada 12. martā – dienu pirms teātra slēgšanas. Nu pirmizrāde pusotru gadu vēlāk.
JRT skatītāji noteikti atceras Alvja Hermaņa izrādi “Latviešu stāsti”, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā. Vairākos vakaros stāstus par cilvēkiem stāstīja JRT aktieri. Septiņpadsmit gadus vēlāk mūsdienu cilvēku stāstus stāstīs topošie aktieri – Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti izrādē “Jaunie latviešu stāsti” Viļa Daudziņa režijā. Pirmizrāde gada nogalē.
Bet savu jauno izrādi “Ķīniešu stāsti” JRT veltīs mūsdienu Ķīnai un mēģinās skatītājiem atvērt to jauno pasauli, kas sagaida mūs pēc pandēmijas beigām.
Dramaturģijas autore – Margarita Zieda. Izrādes režisors – Alvis Hermanis. Galvenās lomas tiks uzticētas aktieriem Gunai Zariņai un Vilim Daudziņam.
Izrāde pēc Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” koncentrēsies uz cilvēku pasaulē un pasauli cilvēkā, apzinot vienu kā otra atspulgu. Savu interpretāciju par Raiņa lugu piedāvās režisore Inga Tropa-Fišere, scenogrāfs Miķelis Fišers, komponiste Anna Ķirse.
Darbs turpinās arī pie kinofilmas “Baltais helikopters”, kas balstīta tāda paša nosaukuma izrādē. Lugas autors, izrādes un tagad arī filmas režisors ir Alvis Hermanis. Līdzās Mihailam Barišņikovam filmā piedalās JRT aktieri Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa un Regīna Razuma.
Operā četri jauniestudējumi
Priekškars pirmo reizi vērsies operām “Simons Bokanegra” un “Pelnrušķīte”, kā arī baletiem “Drakula” un “Divi metri”.
Jauno sezonu Nacionālā opera atklās parīt, 10. septembrī, ar horeogrāfa Kšištofa Pastora baleta “Drakula” pirmizrādi. Krāšņais, neoklasiskais balets tapis pēc Brema Stokera pasaulslavenā romāna motīviem.
26. septembrī pirmizrāde gaidāma Džuzepes Verdi operai “Simons Bokanegra” Normunda Vaiča muzikālajā vadībā. Šī darba pirmiestudējums Latvijas Nacionālajā operā tapis saskaņā ar Stīvena Lolesa oriģinālrežijas konceptu, tā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Leslijs Traverss, horeogrāfe – Linne Hoknija.
30. septembrī Jaunajā zālē paredzēta pirmizrāde baletam “Divi metri”. Jaunuzvedums ir horeogrāfu Elzas Leimanes, Antona Freimana un Aivara Leimaņa vienlaikus gan nopietna, gan humora pilna reakcija uz baleta mākslinieka iekšējiem pārdzīvojumiem pandēmijas laikā.
31. oktobrī priekškars pirmo reizi vērsies Džoakīno Rosīni operas “Pelnrušķīte” jauniestudējumam, kura režiju, horeogrāfiju, scenogrāfiju un kostīmus veidojis radošais duets “Barbe & Doucet” – Reno Dusē un Anrī Barbs. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Pēters Halāss. Labi zināmā pasaka “Pelnrušķīte” Džoakīno Rosīni operā pārvērtusies par jautru drāmu pieaugušajiem. Iestudējuma radošā komanda operas darbību pārcēlusi uz 1930. gadu Ņujorku kabarē noskaņās. “Pelnrušķīte” Latvijā tiks iestudēta pirmoreiz.
Gaidāmajā sezonā divi iestudējumi Jaunajā zālē paredzēti bērnu auditorijai – Džankarlo Menoti opera “Amāls un nakts viesi” un koncertizrāde “Burvju durtiņas operā”, kas mazos iepazīstinās ar izrādes tapšanas noslēpumiem, par pamatu ņemot Arvīda Žilinska mūziku.
Janvārī pirmizrāde ieplānota latviešu opermūzikas meistardarbam – Jāņa Kalniņa operai “Hamlets”.
Martā Latvijas Nacionālajā operā viesosies izcilais diriģents Pjērs Džordžo Morandi. Viņa vadībā notiks Džuzepes Verdi operas “Aīda” atjaunojums un Verdi operas “Luīze Millere” koncertuzvedums, kas būs pirmais šī darba atskaņojums Latvijā. Aprīlī pirmizrāde paredzēta izcilā horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgajam baletam “Ņižinskis”, maijā – Volfganga Amadeja Mocarta operai “Dons Žuans”, ko veidos radošā komanda no Argentīnas – režisors Marselo Lombardero, scenogrāfs Djego Siliano un kostīmu māksliniece Lusiana Gutmane. Šo mākslinieku radošo rokrakstu Latvijas publika jau iepazinusi Mocarta operas “Figaro kāzas” iestudējumā.
UZZIŅA
“Kultūrzīmju” jaunās teātra sezonas visvairāk gaidīto izrāžu “Top 10”
1. Viljams Šekspīrs, “Sapnis vasaras naktī”; rež. Elmārs Seņkovs; Nacionālais teātris
2. Stendāls, “Sarkanais un melnais”; rež. Edmunds Freibergs; Nacionālais teātris
3. “Teātris” pēc Somerseta Moema romāna motīviem; rež. Laura Groza; Liepājas teātris
4. Džuzepe Verdi, opera “Simons Bokanegra” Normunda Vaiča muzikālajā vadībā; Nacionālā opera
5. Māra Zālīte, “Smiļģis”; rež. Viesturs Kairišs; Dailes teātris
6. Anka Herbuta, “Rokto”; rež. Lukašs Tvarovskis; Dailes teātris
7. Henriks Ibsens, “Brands”; rež. Viesturs Kairišs; Dailes teātris
8. Vara Braslas iestudējums “Es neesmu klaviernieks”, ielūkojoties komponista Emīla Dārziņa personības aizkulisēs, Valmieras teātris
9. Rainis, “Jāzeps un viņa brāļi”; rež. Inga Tropa-Fišere; JRT
10. “Klāvas tantes skūpsts” pēc Venedikta Jerofejeva poēmas “Maskava–Gailīši” motīviem Ulda Tīrona režijā; JRT
