Teatrāls “apčī” un – uz veselību! 0
Ilze Kļaviņa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Jau divas nedēļas ekrānā varam vērot Liepājas teātra jauno seriālu bērnu auditorijai, kura nosaukumā ir spilgts un oriģināls vārds “Patakoļako”. Tas ne vien raisa ziņkāri mazajos skatītājos, bet arī mudina vecākus ik svētdienu ekrānos meklēt mini stāstu raidījumus ar teātra Puteklīti galvenajā lomā.
Šobrīd, kad izrādes netiek rādītas, “Patakoļako piedzīvojumu” seriālā nojaušama dīkstāves nogurdināto mākslinieku vēlme izpausties radošā procesā, visvairāk spēles un saspēles priekā. Rezultātu vairāk varēs vērtēt pēc laika, pēc divu sēriju noskatīšanās viss vēl top un izskatās daudzsološi.
Dzirkstījošs rotaļīgums piemīt pašam vārdam “Patakoļako”, kam, gluži kā mēles mežģim, pirms izrunāšanas nepieciešama rūpīga vingrināšanās. Pamēģiniet paši to pasacīt!
Vēl vairāk, garais burtu virknējums maina savu skanējumu atkarībā no tā, uz kuras zilbes liekat uzsvaru, ja vēlaties tam piešķirt krieviskai mentalitātei piemītošo vaļību, tad uzsveriet “ļa”, bet, ja franču valodas intonācijai raksturīgo stilu, tad akcentējiet pēdējo balsienu “o”!
Seriālā, atbilstoši latviešu valodas likumiem, tiek izcelta neparastā kalambūra pirmais balsiens. Vārda daļa “pata” iemieso rakstura patstāvīgumu, ko savā varonē ar sirsnīgu iejūtību atveido aktrise Everita Pjata-Gertnere. Režisors Mārtiņs Kalita tēlam piešķīris dzīvespriecīgas un zinātkāras meitenes dabu, kas izpaužas viņas piedzīvojumos un attiecībās.
Puteklītes tērpā dominējošā ir pelēkā krāsa, taču efektīgie sarkanie zābaki un sarkanie cimdi viņas darbīgumam piestāv labāk. Pēc Patakoļako domām, draugi ir tie, kuri allaž palīdz atrisināt nebūšanas un sajusties omulīgāk. Aktrise savu lomu raksturo: “Teātra Puteklīte Patakoļako ir optimistisks delveris, kurš nebaidās būt tāds, kāds ir.
Puteklīte var aizceļot jebkur. Ar mērķi iegūt jaunas un interesantas zināšanas, apgūt dažādus jaunus, praktiskus darbiņus un izzināt jaunas iespējas sevi izklaidēt.”
Pirmajās reizēs viņa dodas pie mazdārziņa Putnu biedēkļa (lomā Rolands Beķeris) un Resnīša – pavāra (lomā Mārtiņš Kalita). Draugi māca Puteklītei ravēt, laistīt zemenes, gatavot piknika burgera maizītes un vēl daudzas sīkas un saimnieciskas lietas.
Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce liek seriāla pamatos kopīgu ģimenisku darbošanos, kas caurvij visus līdz šim redzētos un nākamos ekrāna notikumus.
Teātra mājaslapā lasāms, ka gaidāma tikšanās ar krustmāmiņu Kukurūzvālīti, lācēnu Mišku u. c. Dramaturģe skaidro: “Kad Patakoļako piedzima, māmiņa viņu gribēja saukt par Patu, tētis par Koļu, vecmāmiņa, to izdzirdot, iesaucās “ko?! “, un vectētiņš apmierināti pieņēma lēmumu – Patakoļako.”
Pirmā sērija sākas ar stāstu par Puteklīti kā senas teātra putekļu dzimtas atvasi, kuras pārziņā ir virpuļošana teātra prožektoru gaismā un skatītāju degunu kņudināšana brīžos, kad tas vismazāk tiek gaidīts.
Precīzie videoefekti, montāžas triki, multiplikācijas un dzīvā plāna aktiera montāža, kas, kā zināms, ir darbietilpīgs process, ir rezultējusies vieglā saistošā ritmiskā formātā, kurā darbu ieguldījusi visa mini seriāla veidotāju komanda – Dainars Albužis, Milda Ziemane, Normunds Kalniņš, Ēriks Gertners, Anna Kalita.
Efektīgi iedarbojas galvenās varones pazušana un parādīšanās ar vienkāršu šķaudienu, kas vienā acumirklī ļauj mazajai varonei kļūt lielai, atkal mazai, pazust vai vienkārši nokļūt tur, kur tā vēlas.
Brīnumainā pārvēršanās sasaucas ar otru neparasto tēlu – Putnu biedēkli, kuram “nav galvas”. Aktiera kostīmā starp cepuri un ķermeni ir caurums, tērpa stieplē uzslieta galvassega. Rolanda Beķera atveidotajam tēlam ir izteiksmīga plastika, ko izceļ filmējums un montāža.
Pirmā sērija piesaista ar oriģinalitāti un vieglu rotaļīgumu, bet otrajā sērijā kaut kas no tā pazūd. Puteklīte dodas ciemos pie Resnīša, lai kopā ceptu gardas burgermaizītes, un šajā īsajā epizodē ir zināma atkārtošanās – melodija, ritmiskie paņēmieni, arī gaužām ikdienišķā maizīšu gatavošana šķiet pārāk vienkārša.
Neveikli ir galvenās varones mēģinājumi sarunāties ar skatītāju otrā pusē ekrānam. Un jācer, ka Puteklīte atgriezīsies teātra mājā jeb savā īstajā “darba vietā”, kur rosās tik daudz cilvēku un kur ir iespēja mazos skatītājus iepazīstināt ar tik dažādām profesijām.
Ļaujoties seriāla spēles priekam un iztēlei, atļaušos fantazēt, tie taču varētu būt, piemēram, Bargais zīmulis direktors vai Ļaunā slota apkopēja un vēl kāds.
Liepājas teātra seriāls bērniem solās turpināties divdesmit epizodēs ik nedēļu, tātad līdz rudenim, kad jaunā sezona jau klāt.
Pamodies teātra puteklis raisa veselīgu kņudēšanu nāsīs, un, jā, uz veselību! – skatuves pilnvērtīgas dzīves atsākšanās priekšnojautās!
