Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Pexels.com

Teātra Zelta fondā uzņemti Jānis Dreiblats, Āris Jānis Rozentāls un Vija Blūzma 0

Latvijas Teātra Zelta fondā uzņemt Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats, Dailes teātra aktieris Āris Jānis Rozentāls, kā arī Latvijas Leļļu teātra aktrise un režisore Vija Blūzma, aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāve Undīne Preisa.

Reklāma
Reklāma
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas

Dreiblats Liepājas teātrī strādā kopš 1963.gada. No 1991. līdz 1997.gadam viņš bijis arī Liepājas teātra direktors, bet no 1997.gada – Teātra fonda priekšsēdētājs. Dreiblata pirmā loma Liepājas teātrī bija Ministrs-Administrators režisora Andreja Miglas iestudējumā “Parastais brīnums” (1963.gadā).

Mākslinieka karjerā liela nozīme bijusi arī dziedāšanai – kopā ar desmit kolēģiem no Liepājas teātra sagatavotas vairākas programmas, piemēram, “Un atkal zilā vakarā”, “Desmit kungi no Liepājas teātra” u.c. Koncerti sniegti gan visā Latvijā, kā arī kopā apceļotas ASV. Pēdējo gadu laikā Dreiblats piedalījies tādos iestudējumos kā “Beigta balle”, “Ceplis”, “Trīs draugi”, “Vecās dāmas vizīte”, “Indulis un Ārija”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rozentāls Dailes teātrī sāka strādāt Eduarda Smiļģa ēras beigās, nospēlējot epizodiskas lomas Pētera Pētersona veidotajā Raiņa “Uguns un nakts” 1965.gada iestudējumā. Kopš tā laika aktieris iejuties vairāk nekā 140 teātra lomās un desmit kino lomās.

“Lauku puiši, vīri un vecīši nav viņa lomas – tām viņš ir par smalku, izsmalcinātas manieres tiem neder. Toties viņa savdabīgums lieti derējis dažādu spilgtu, īpatnu raksturu veidošanā. Viņš māk saskatīt būtisko un precīzi to iemiesot darbībā. Un Āri Rozentālu nevar nedzirdēt – viņa dikcija ir paraugs, kādam ir jābūt šim aktiera instrumentam,” mākslinieku raksturo Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.

Blūzma pēc 20 gadu ilgas pieredzes dažādās skatuves lomās 1995.gadā Leļļu teātrī sāka darbu kā režisore, un viņas pirmais iestudējums bija Anda Zūzena pēc brāļu Grimmu pasakām veidotais skatuves stāsts “Princese”. Pēc tam režisores vadībā tapuši tādi iestudējumi kā “Čigānmeitēns Ringla”, “Pie saulītes ciemos”, “Eža kažociņš”, “Zaķīšu pirtiņa”, “Sniega karaliene”, “Pintiķu ciems”, “Pasaka par zelta zivtiņu” u.c.

Kā viesrežisore Blūzma iestudējusi izrādes arī Kauņā, Tallinā, Varšavā un Novgorodā.

No 1999. līdz 2016.gadam viņa bija Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja, un savas profesionālās zināšanas nodevusi diviem Latvijas Kultūras akadēmijas topošo leļļu aktieru kursiem. Blūzmas iestudējumi saņēmuši apbalvojumus gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Izrādes iekļautas starptautiskos leļļu teātru festivālos Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā un citviet.

Kopš 2007.gada fondā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē. Patlaban fondā ir 13 skatuves mākslinieki – vecmeistari un ar teātra mākslu saistīti cilvēki: Elvīra Baldiņa, Helga Dancberga, Ņina Ņeznamova, Uldis Dumpis, Vera Valtere-Gribača, Gunārs Placēns, Ruta Birgere, Māra Zemdega, Velta Skurstene, Jānis Kubilis, Astrīda Kairiša, Felikss Deičs, Baiba Indriksone.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.