Teātra pērļu zveja pandēmijas laikā. Kurās nominācijās bijuši karstākie žūrijas strīdi? 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī 27. Latvijas teātra balvas “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonija pandēmijas iespaidā šovakar notiks attālināti bez publikas klātbūtnes, tas nenozīmē, ka sacensība par labāko spēlmaņu un izrāžu godu ir mazāk sīva.
“Latvijas Avīze” skaidro, kurās nominācijās bijuši karstākie žūrijas strīdi un kurš spēlmanis varētu gādāt par negaidītāko pārsteigumu.
2019./2020. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” balvas šogad pasniegs 18 kategorijās – tradicionālajām 17 pievienojusies viena jauna – “Gada notikums digitālajā vidē”. Raugoties uz teātru saimi kopumā, ievērojams pārsvars šogad ir Latvijas Nacionālajam teātrim (27 nominācijas), tuvākie sekotāji ir Jaunais Rīgas teātris (14 nominācijas) un Liepājas teātris (12 nominācijas). Tikmēr starp izrādēm līderos (deviņas nominācijas) ir Latvijas Nacionālā teātra iestudējums “Puika, kurš redzēja tumsā”, turpat līdzās ar astoņām Liepājas teātra izrāde “Šekspīrs”.
Nešaubīgi var teikt, ka šī ir bijusi ne tikai garākā (pagarinājums par trim vasaras mēnešiem), bet arī saturiski neparastākā un mulsinošākā sezona mūsu teātra vēsturē, kurā daudzas pirmizrādes tā arī nenonāca pie skatītājiem, toties, pielāgojoties apstākļiem, lielā tempā dzima negaidītas teātra formas.
“Sezona iedalījās vairākās daļās – tradicionālā sezona sākumā, pēcāk marts, kad teātri mēģināja pārorientēties jaunajā sezonā, domājot par digitālu produktu radīšanu, un vasaras periodā, kad teātris atsākās ar lielu piesardzību un drošības pasākumiem. Vasarā sevi nopietni pieteica brīvdabas teātris, kurā var runāt par daudzām aktuālām lietām, kas līdz šim bija vairāk izklaides žanram piederīga mākslas daļa,” vērtē “Spēlmaņu nakts” balvas žūrijas pārstāve, teātra kritiķe Andra Rutkēviča.
Viņa arī norāda: “Šī sezona uzskatāmi parādīja, ka teātris ir klātienes māksla.
Lai teātris notiktu, ir vajadzīga enerģijas apmaiņa starp skatuvi un zāli – teātris ir aktieri spēles telpā un publika.
Reizē teātris piedāvāja jaunas formas un risinājumus digitālajā vidē, bija interesanti darbi, un tas droši vien ietekmēs klātienes teātri nākotnē. Un vēl – šī sezona iezīmējās arī ar jaunu teātru ienākšanu mūsu kopējā teātra ainavā, ko atspoguļo “Spēlmaņu nakts” nominācijas.”
Neiespējamā misija – labākais aktieris
Karstākās diskusijas žūrijā tradicionāli izvērtušās, vērtējot, kurš tad šoruden tiks celts gada labākā aktiera un aktrises godā. Par labākā aktiera titulu sacenšas divi Jaunā Rīgas teātra kolēģi – Andris Keišs un Ģirts Krūmiņš –, turklāt abi par leģendāru teātra režisoru (Eduarda Smiļģa un Pētera Pētersona) lomām Gata Šmita izrādē “Meklējot Spēlmani”.
Abām teātra leģendām uz pēdām min jaunā paaudze – Nacionālā teātra aktieris Kārlis Reijers par brīnišķi viegli nospēlēto aklu vecāku dēlu šogad visvairāk nominācijas guvušajā izrādē “Puika, kurš redzēja tumsā” un viņa teātra kolēģis Igors Šelegovskis par spožo homoseksuālā Žila lomu Ģertrūdes ielas teātrī Vladislava Nastavševa izrādē “Te sākas nakts”.
Lai arī ierasto piecu pretendentu vietā uz labākā aktiera godu šogad pretendē vien četri aktieri, žūrijas pārstāvji uzsver, tas nenozīmējot, ka nominantu izvirzītājiem nav bijis izvēles – tieši otrādi.
“Labu aktierdarbu aizvadītajā sezonā bija ļoti daudz, taču izvirzītie tiešām ir tādi, par kuriem var teikt, ka tie ir izcili. Žūrija visas sezonas garumā strādāja kā pērļu zvejnieki, un šie izceltie aktierdarbi ir atšķirīgi no citiem, pamanāmāki vai nu sezonas, vai citā kontekstā,” atklāj Andra Rutkēviča.
Runājot par sīvāko konkurenci starp piecām “Spēlmaņu nakts” balvai izvirzītajām, neapšaubāmi brīnišķīgajām aktrisēm (Maija Doveika, Esmeralda Ermale, Inese Kučinska, Marija Linarte, Ieva Segliņa), jādomā, ka tā izvērtīsies starp Ineses Kučinskas Liepājas teātrī filigrāni un reizē kaismīgi spēlēto vīrieša lomu – Ričardu III Elmāra Seņkova asiņainajā teātra kokteilī “Šekspīrs” – un Maijas Doveikas Nacionālajā teātrī iemiesoto traģisko “Tukšo ziedu” Jermu, kas kļuvusi par vēl vienu pērli aktrises veiksmīgo traģisko lomu virknē.
Līdzās režisori un režisores
Iespējams, negaidītāko pārsteigumu varam gaidīt “Gada režisora” kategorijā. Arī žūrijas pārstāvis, komentētājs un tulkotājs Eduards Liniņš norāda, ka tieši tajā nominanti ir ļoti līdzīgās svara kategorijās – ikvienam izdevies radīt vienu vai vairākus aizraujošus, novatoriskus un uzmanības vērtus teātra darbus.
Vai labākā režisora godu beidzot, pēc vairākkārtējas palikšanas nominēto rindās, saņems Valters Sīlis (“Puika, kurš redzēja tumsā”, “Finlandizācija”, “Izskatās, ka tu mirsi” (kopā ar Kati Krolli), “Uzvara ir mirklis”)), kurš jau ieguvis krietnu balsu pārsvaru vietnes “Kroders.lv” publicētajā kritiķu aptaujā? Varbūt tomēr Gada režisora titulu atgūs jau “Spēlmaņu naktī” titulētie režijas smagsvari – Elmārs Seņkovs (“Šekspīrs”, “Medības”, “α SAPIENSI”, “Irānas konference”) vai arī Vladislavs Nastavševs (“Te sākas nakts”, “Piecas dziesmas pēc atmiņas”). Bet varbūt žūrijas vērtējums būs nosvēries par labu kādai no spēcīgajām sieviešu balsīm – Ināra Slucka (“Tukšais zieds (Jerma)” uz Gada režisores godu pretendē atkārtoti, savukārt Krista Burāne (“Netikumīgie”) ir vērā ņemama sāncense ar izcili svaigu skatījumu pusaudžu izrāžu maz apdzīvotajā laukā.
Neatkarīgie teātri min uz papēžiem?
“Spēlmaņu nakts” žūrijas pārstāvji atzīst, ka, iespējams, aizvadītā sezona devusi zināmu priekšrocību nevalstiskajiem teātriem un jaunām teātra apvienībām, kas nestabilos un mainīgos apstākļos pieraduši ikdienā, tālab tieši no šī teātra lauka operatīvi nāca interesantākie piedāvājumi pandēmijas ierobežojumu apstākļos.
Nevalsts teātru vārdi vairāk nekā redzami teju visās nomināciju kategorijās, pretendējot būt vērā ņemami konkurenti sacensībā par balvām. Tā līdzās Dailes teātra “Elpai”, Liepājas teātra “Šekspīram” un Nacionālā teātra “Tukšais zieds. (Jerma)” par Gada lielās formas izrādes godu sacenšas arī teātra trupa “Kvadrifrons” un Valmieras teātra festivālā tapusī Valtera Sīļa aizraujošā izrāde “Uzvara ir mirklis”, daudziem par pārsteigumu aiz svītras atstājot tādu šedevru kā Alvja Hermaņa un Mihaila Barišņikova unikālo sadarbību “Baltais helikopters”.
Nevalsts teātru stabilo spēlētāju – Ģertrūdes ielas teātra un “Dirty Deal Teatro” – rindas nominantu sarakstos pamanāmi papildina arī jauni teātra apvienību vārdi – gan Elmāra Seņkova jaundibinātā teātra apvienība “ESARTE”, gan teātra apvienība “PERFOrācija”.
“Mans spilgtākais iespaids ir Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad bija ārkārtīgi spēcīgs ar ļoti nozīmīgu radošo spēku piedalīšanos, ļoti interesantiem iestudējumiem. No vienas puses – Valmieras teātris pats par sevi nevar lepoties ar lielu birumu nomināciju, tomēr teātrim ir iemesls lepoties, jo bez tā nebūtu šāda spilgta teātra mākslas notikuma,” pauž žūrijas loceklis Eduards Liniņš.
Digitālajam teātrim sava kategorija
Pandēmijas ierobežojumi pavasarī un vasarā mudināja teātrus un teātra apvienības veidot jaunas teātra formas neklātienē, un tapa dažādas tīmeklī skatāmas un klausāmas e-izrādes, liekot žūrijai lauzīt galvas, ko īsti ar šo veikumu iesākt, bet skatītājiem – mulst, mēģinot no pieredzētā izvilkt kaut ko līdzīgu teātra pieredzei.
“Vismaz desmit stundas veltījām diskusijām, kas no tā visa būtu nomināciju un balvu cienīgi un kā vērtēt šos radošos darbus,” atzīst Eduards Liniņš.
“Bija jautājums, vai vērtēt mākslinieciskos mēģinājumus, vai arī ikvienu pandēmijas laika teātru komunikāciju ar skatītajiem. Galu galā palikām pie tā, ka mūsu uzdevums ir vērtēt radošos darbu, un šai nolūkā tika pieņemta atsevišķa nominācija “Gada notikums digitālajā vidē”,” atklāj žūrijas loceklis. Tajā ietverts viss, ko teātri mēģināja darīt ārpus tradicionālā formāta – gan “Kvadrifrona” klausāmizrāde “Rolanda dziesma”, gan tiešsaistes izrādes “24h” (“Kvadrifrons”), gan “Vol.1 Antiņš” (teātra apvienība “PERFOrācija”), gan ierakstītas izrādes (Nacionālā teātra e-izrāžu cikls “Baltais kubs”), gan Liepājas teātra minisēriju cikls “Patakoļako”.
Kā balvas ticamāko pretendentu tomēr gribētos minēt režisora Elmāra Seņkova un Rīgas, Liepājas un Valmieras teātru aktieru kopdarbā tapušo Ivana Viripajeva lugas “Irānas konference” iestudējumu, kuram digitālā forma patiešām izrādījusies priekšrocība, nevis šķērslis aizraujoša un gudra vēstījuma paušanai.
“Spēlmaņu nakts” ceremonija – Liepājā
* “Spēlmaņu nakts” ceremonija, kā allaž, notiks latviešu teātra patriarha Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā šodien, 23. novembrī, un šoreiz – Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. Uz ceremoniju klātienē gan aicināti tikai nominanti ar “otrajām pusēm”.
* Publika visai tās norisei varēs sekot tiešraidē Latvijas Televīzijas un “Latvijas Radio 1” tiešraidē (plkst. 21.10).
* “Spēlmaņu nakts” ceremonijas scenāriju rakstījusi dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, bet tās režisors ir Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita.
* Ceremonijā tiks godināti šā gada balvas “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā” saņēmēji – režisore Māra Ķimele un aktieris Leonīds Lencs.
“Latvijas Avīze” prognozē: spožākie spēlmaņi
* Gada lielās formas izrāde – “Tukšais zieds (Jerma)” (Latvijas Nacionālais teātris, režisore Ināra Slucka).
* Gada mazās formas izrāde – “Puika, kas redzēja tumsā” (režisors Valters Sīlis).
* Gada režisors – Valters Sīlis (“Puika, kurš redzēja tumsā”), “Finlandizācija” (Latvijas Nacionālais teātris), “Izskatās, ka tu mirsi” (kopā ar Kati Krolli) (Dirty Deal Teatro, Latvijas Jaunā teātra institūts), “Uzvara ir mirklis” (Valmieras vasaras teātra festivāls).
* Gada aktieris – Igors Šelegovskis (Žils izrādē “Te sākas nakts”, Ģertrūdes ielas teātris).
* Gada aktrise – Inese Kučinska (Ričards III izrādē “Šekspīrs”, Liepājas teātris).
