Te slēpoja arī bītli. Slēpošanas kūrorts Obertauernā 0
Pie mums sniega netrūkst arī tad, kad citur tā paknapi – lepni ziņo Obertauernas reklāmisti. Šeit slēpošanas sezonas atklāšanas diena jau brangi nosvinēta, kamēr Latvijā “kalnu lauvas” vēl tikai uzmet ilgpilnu skatu slēpju pārim un rudenīgās noskaņās pošas uz valsts svētkiem. No 17. novembra līdz maija sākumam – tāda ir Austrijas slēpošanas kūrorta, kas atrodas nepilnu 100 kilometru attālumā no Zalcburgas, sniega bilance. Varbūt tāpēc šo vietu savulaik izvēlējās leģendārie bītli?
Senvēstures vietā britu popgrupas piedzīvojumi
Ja slēpotājs, kuru interesē arī kas vairāk par trasēm un pacēlājiem, lūko pēc Obertauernas senvēstures, informācijas biroja meitene pārsteigumā iepleš acis. “Es varu jums iedot par bītliem!” Tagad ir mana kārta brīnīties – romiešu laika taku apraksta vai kādas mīlētāju leģendas senā Alpu namiņā vietā dabūju reālu stāstu par pasaulslavenās britu popgrupas “The Beatles” piedzīvojumiem Obertauernā 1965. gada pavasarī.
Sniega pārbagāto miestiņu Liverpūles zēni izvēlējās par vienu no filmēšanas vietām savai otrajai kinolentei “Help” – Džeimsa Bonda parodijas stila gabalam ar tādu pašu nosaukumu kā grupas jaunākajai platei.
Tolaik jau slavenie jaunuļi kameras priekšā traucās pa Alpu nogāzēm ar sniega mocīšiem, taču slēpošanas epizodei grupas menedžeris lūkoja pēc četriem vietējiem “asiem”. Viens no izraudzītajiem bītlu dubultniekiem Gerhards Krings filmēšanos atceras kā lielisku piedzīvojumu. “Mums nebija ne jausmas, kas viņi ir! Zinājām tikai, ka tie ir briti, kuriem vajadzīgi angļu valodas pratēji,” smiedams stāsta Džordža Harisona dublieris, kas savas četrzvaigžņu viesnīcas “Seekarhaus” bāru nosaucis bītlu vārdā un izrotājis to ar fotogrāfijām no slavenās popgrupas viesošanās laika. Nākamgad Obertauerna svinēs šā notikuma 50 gadu jubileju – varbūt ir vērts turp doties?
Pirmie slēpotāji gan te ieradušies ap 1920. gadu, viņu bagāža atgādāta zirgu kamanās. Ciematiņa oficiālā vēsture sākusies ar 1929. gadu, kad šurp varēja atceļot arī ziemā, taču par slēpošanas kūrortu ar viesnīcu piedāvājumu Obertauerna veidojās kopš piecdesmitajiem gadiem. Ērts ir ciemata plānojums, un gudri ierīkotas slēpošanas trases – nav nepieciešams ne auto, pat ne slēpotāju autobuss, kas gan te pastāvīgi kursē, jo uz pacēlājiem var viegli nokļūt no viesnīcas. Arī atpakaļceļā nav jālūko pēc transporta – slaidi ieslēpojat līdz savas mājvietas namdurvīm. Trases ir platas un gludas, piemērotas visām gaumēm, sākot ar asu izjūtu cienītājiem līdz pat nesteidzīgiem šļūkātājiem un zaļiem iesācējiem, turklāt varat būt droši, ka grūtības pakāpju apzīmējumi atbilst realitātei. Slēpotāju bari te izretinās pa plašajām nogāzēm abpus ciematam, kas pasargā no daudzu populāru slēpošanas vietu “fabrikas” sajūtas.
Obertauernu par labu vietu ne tikai kalnu priekiem, bet arī biznesam atzinuši pat daži Austrijas ziemas sporta profesionāļi. Savu četrzvaigžņu viesnīcu te atvēris Soltleiksitijas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks biatlonists Volfgangs Perners, kura sportista karjera gan 2006. gadā beidzās ar dopinga skandālu un mūža diskvalifikāciju. Kūrorta pionieri Kringu ģimene, kurai šodien pieder vairākas viesnīcas un restorāni, var lepoties ar savu atvasi – 11 Pasaules kausu īpašnieci snovbordā – Doresiju Kringu.
Miers un Mocarts
Kad sporta nometnes režīms tuvojas trešās dienas izskaņai, laiks nelielai atslodzei un kultūrai. Dodamies uz Alpu pērli Zalcburgu. Paši ar savu braucamo turp nokļūsiet aptuveni stundas laikā, mūsu kompānija izvēlējās autobusu un vilcienu – interesants piedzīvojums, tikai jārēķinās ar agru izbraukšanu.
Zalcburgā nav ne miņas no sniega, Mirabellas pils dārzā, kuru rotā baroka stila skulptūras, jau sastādītas košas atraitnītes. Laisku un nesteidzīgu noskaņu rada gan patukšās ielas agrajā rīta stundā, gan snauduļojošo zirgu rinda. Vien kučieri nedaudz nervozē, ka pajūgu bizness stāv dīkā.
Aizmirstiet par ceļvežu daudzinātajām 80 strūklakām, jo saprotamu iemeslu dēļ lielākā daļa iesaiņotas koka vai stikla mētelīšos, arī lieliskie muzeji vienas dienas ceļojumam ir lieka greznība. Labāk doties uz Vecā tirgus laukuma pusi un ieslīdēt Austrijas senākajā Vīnes kafijas mājā – “Cafe Tomaselli”. Senatnīgais interjers ar inkrustētiem cēlkoka paneļiem, marmora galdiņiem, lieliska kafija, ko pasniedz uz nelielām sudraba paplātēm, ļauj pasapņot par laiku, kad kafejnīcas pastāvīgo viesu vidū bija arī pats slavenākais zalcburgietis – Volfgangs Amadejs Mocarts.
Šis stāsts šķiet gluži ticams, ja zināms, ka kafijas māja atvērta kopš 1705. gada, bet Mocarta Zalcburgas galma periods ilgst no 1773. līdz 1777. gadam. Citādi izcilā komponista vai uz katra stūra atstātās pēdas, kā arī dažādu šokolādes našķu, ko apaļās formas dēļ tautā sauc gan par Mocarta bumbiņām, gan actiņām, un liķieru pārbagātība dažubrīd liekas kā nedaudz pārspīlēts mārketinga uzbrukums.
Straujš kultūras dzīves uzplaukums pilsētā sākās jau 17. gadsimta vidū pēc universitātes nodibināšanas, savukārt trīs gadsimtus vēlāk slavena mākslinieku trijotne – režisors Makss Reinhards, komponists Rihards Štrauss un dzejnieks Hugo fon Hofmanštāls – lika pamatus Zalcburgas mūzikas festivālam, kas līdz pat mūsdienām Alpu pērles spožumu ļauj izbaudīt izcilās mūzikas skaņās. Varam būt lepni, ka pēdējos gados arī mūsu mākslinieki tiek aicināti uz kādas no Eiropā vecākā un tradīcijām bagātākā festivāla skatuvēm.
Pilsētas kopskatu vislabāk bildēt no lielā cietokšņa jeb Hohenzalcburgas pils īpašās platformas. Garndiozā celtne, kas pēc pārbūves 1500. gadā pakāpeniski ieguvusi mūsdienu veidolu un kā neieņemams cietoksnis ilgstoši pasargājusi zalcburgiešus no iebrucējiem, šodien ir zinātkārajiem tūristiem pieejams objekts. Turp un atpakaļ var nokļūt arī ar funikulieri.
Pirms dodoties atpakaļ uz slēpotāju paradīzi Obertauernu, apbalvojiet sevi ar īpašo Zalcburgas saldo ēdienu, kas, kā vēsta viena versija, nosaukts vietējā Nokerlna kalna vārdā, taču cits stāsts apgalvo, ka receptes autors iedvesmojies pat no trīs apkārtnes augstienēm. Ne katra Zalcburgas ēstuve piedāvā brīnumaini gardo “Zalzburger Nockerln”, šoreiz to izdevās nobaudīt Mocarta kafejnīcā, kas atrodas vecpilsētā “Getreidegasse” jeb Graudu ieliņā. Daži latvju gardēži apgalvo, ka zalcburgiešu našķis esot līdzīgs krāsnī apceptam miltu bubertam ar ievārījuma mērci. Tad jau recepte rokā!
Uzziņa
Obertauernā ar slēpēm un sniegadēli
Sniega sezona no 17. novembra līdz maija sākumam.
Slēpošanas kūrorts atrodas 1630 līdz 2313 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Kalnu slēpošanas un sniegadēļu trases 100 km garumā visapkārt ielejai.
26 dažāda veida pacēlāji stundā spēj apkalpot 48 līdz 49 tūkstošus apmeklētāju.
Trašu grūtības pakāpes norādītas ar zilām, sarkanām un melnām zīmēm. 61% trašu apzīmētas ar zilas krāsas zīmēm, kas apzīmē vieglāku pakāpi, 35% – ar sarkanām zīmēm norāda uz vidēju, bet 4% – ar melnām zīmēm uz augstākās grūtības pakāpi.
Distanču slēpošanas trase 26 km garumā.
