Te pusdienojuši Čaplins, Rūzvelti, Dalī…Vēsturiskā un slavenā Parīzes restorānā pazudušas vīna pudeles 1,5 miljonu eiro vērtībā 31
Vienā no Parīzes slavenākajiem restorāniem “La Tour d’Argent” ir pazudušas vīna pudeles 1,5 miljonu eiro vērtībā. Starp no 442 gadus senā restorāna pazudušajām vīna pudelēm ir arī viens no pasaulē visdārgākajiem vīniem “Romanée Conti”. Vīns varēja pazust jebkurā laikā posmā kopš 2020.gada janvāra, jo tieši tad tikusi veikta iepriekšējā šī restorāna preču krājumu inventarizācija, tā vēstīja britu medijs “BBC“.
Restorāns pagājušajā nedēļā vērsies ar iesniegumu Francijas policijā, taču pagaidām nekas neliecinot par to, ka būtu notikusi atklātā zādzība vai laupīšana.
Restorānam nodarītie zaudējumi pazudušo vīna pudeļu veidolā tikuši atklāti, veicot kārtējo 300 000 pudeļu lielās “Parīzes lielākā vīna pagraba” vīna kolekcijas inventarizāciju, laikrakstam “Le Parisien” pavēstīja restorāna vīnzinis, lēšot, ka pavisam kopā no restorāna pazudušas 83 pudeles vīna.
Bet tā kā ikkatra no šīm vērtīgajām vīna pudelēm ir numurēta, zaglim būšot grūti tās pārdot atklātā tirgū, sacīja vīnzinis. Starp trūkstošajām pudelēm ir vīni no “Domaine de la Romanée-Conti”, Burgundijas muižas, kas izsenis bijusi izslavēta ar dārgu vīnogu šķirņu vīnu ražošanu. Pazudušo vīna pudeļu lietas izmeklēšana ir uzticēta Parīzes Tiesu policijas trešajai nodaļai.
Saskaņā ar veiktajām aplēsēm, 1966. gada “Grands Échézeaux Domaine De La Romanée-Conti Grand Cru Nicolas” vīna pudeles aptuvenā cena šobrīd varētu būt 4760 eiro, bet atsevišķas citas no pazudušajām pudelēm varētu tikt pārdotas pat par piecu ciparu summu. Salīdzinājumam – 1945.gadā ražotā vīna pudele “Romanée-Conti” 2018. gadā tikusi pārdota pat par 482 000 eiro, tobrīd kļūstot par dārgāko vīnu pasaulē, raksta “BBC”.
Restorāns “La Tour d’Argent” arī iepriekš ir saskāries ar izaicinājumiem nosargāt un saglabāt savu vērienīgo vīna kolekciju – zināms, ka 1940.gadā nacistu karaspēka iebrukuma laikā toreizējais restorāna īpašnieks Klods Terils (Claude Terrail) īsi pirms Hitlera zaldātu ienākšanas pilsētā, paguva paslēpt savas pašas visdārgākās vīna pudeles aiz restorāna pagrabā ierīkotas viltus sienas.
Šodien šis restorāns, kas atrodas Parīzes 5. rajonā un no kura paveras pasakains skats uz Sēnu un Parīzes Dievmātes katedrāli, bieži tiek dēvēts arī par “Parīzes vecāko restorānu”. Tā vēsture it kā esot aizsākusies tālajā 1582.gadā, tomēr vēsturnieki šī fakta patiesīgumu tomēr apstrīd.
Sarunā ar “BBC” Université Paris Cité pētnieks un grāmatas “Parīzes gastronomiskās vēsture no viduslaikiem līdz mūsdienām” autors Patriks Rambūrs (Patrick Rambourg) pastāstīja, ka stāsts par šo restorānu kā pilsētas vecāko restorānu esot vistīrākais “izdomājums” – pasaka, piebilstot arī to, ka “restorāna koncepts 16.gadsimtā vēl nemaz neesot pastāvējis”.
Toties pilnīgi patiess ir fakts, ka “La Tour d’Argent” ieguva plašu atpazīstamību un slavu 19.gadsimtā, pateicoties savam firmas ēdienam „canard au sang”, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē “asiņaina pīle”.
Pēc 2022.gadā veiktās vērienīgās renovācijas restorāns atkal tika atvērts apmeklētājiem 2023.gada augustā, un tagad šeit atrodas bārs, ēdamzāle ar atvērta tipa virtuvi, jumta terase un arī viesnīcas “luksusa” numurs.
Par godu restorāna darbības atsākšanai tika izveidots pat īpaša vīna karte, ar kuras palīdzību ticis sistematizēts tā vīna pagraba saturs. Jāatzīmē, ka restorāna vīnu karte sver aptuveni 8 kg, un tā tiekot aizvesta pie pusdienotājiem, izmantojot īpašus ratiņus.
Šis Parīzes senais restorāns ir uzņēmis vairākus valstu vadītājus un monarhus, tostarp karalieni Elizabeti II, kas tur pusdienoja 1948.gadā. Tā slaveno klientu skaitā ir bijuši Čārlijs Čaplins, Teodors un Franklins Rūzvelti, Salvadors Dalī, Breds Pits un Andželīna Džolija.
Restorāns iedvesmojis arī 2007. gada animācijas filmas “Ratatouille” radīšanu – tas ir stāsts par jaunu žurkulēnu, kurš sapņo kļūt par pavāru slavenā ēstuvē. Restorānā pie sienas ir izvietota neliela izmēra žurkas ilustrācija, kuru pašrocīgi parakstījis šīs multiplikācijas filmas režisors Breds Bērds (Brad Bird). Viņš vairākas dienas šeit esot skicējis ainiņas no restorāna “dzīves”, tostarp iemūžinot ēdamzāli, tā sienas lampas, siera izvedamos ratiņus un šefpavāra apģērbu.
