4
Studēs RTU
Veidojot šo vidusskolu, viens no universitātes mērķiem bija sagatavot RTU izcilus studentus. IZV absolventiem nav izvirzīts nosacījums stāties tieši šajā augstskolā, taču RTU viņiem piedāvā tā saukto Izcilības programmu: individuālus studiju plānus, kas ļaus nemācīties vēlreiz to, kas apgūts jau vidusskolā, piemēram, jau pieminēto augtstāko matemātiku, bet izvēlēties kādus citus studiju kursus no RTU plašā klāsta. Studijas būs intensīvākas nekā citiem, tāpēc, iespējams, studijas varēs pabeigt agrāk nekā ierasts. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc visi mani sarunas biedri izvēlējušies studijas tieši RTU.
Rebeka nolēmusi studēt ķīmijas tehnoloģiju Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē un šobrīd plāno tikt pat līdz doktora grādam un vēlāk strādāt zinātnē. “Dabas zinātņu apguve ļoti attīsta spēju analizēt, spriest. Tāpēc, pat ja galu galā strādāšu citā jomā, tā ir pamatīga izglītība, kurā vērts ieguldīt laiku,” skaidro Rebeka.
“Mēs ķīmiju mācījāmies tā, ka, nevis vienkārši iemācījāmies, ka ir viela A, ir viela B un viela C, bet arī iemācījāmies risināt problēmas,” piebilst viņas klasesbiedrs balvēnietis Roberts.
Viņš pats gan nolēmis studēt ekonomiku, kas pieskaitāma pie sociālajām zinātnēm, taču puisis uzsver, ka bez skaitļiem un labām matemātikas zināšanām arī ekonomikā neiztikt. “Arī zināšanas fizikā un ķīmijā noteikti noderēs,” piebilst Roberts. Viņš plāno nākotnē iegūt doktora grādu un kā vienu no sapņu karjerām min darbu Latvijas Bankā.
Otrs klases Roberts studēs RTU sastāvā esošajā Rīgas Biznesa skolā. Vispirms iegūstot BBA, pēc tam arī MBA grādu – tas starptautiski atzīts grāds vadībā. “Tālāk dzīve rādīs, ir muļķīgi plānot tālu uz priekšu, jo daudz kas var mainīties gan manā domāšanā, gan dzīvē kā tādā. Viena no lietām, ko gribētu: atrasties mainīgā vidē, vadīt kādu komandu ciešā kontaktā ar kolēģiem,” teic jaunietis.
Renāte tēmē uz arhitektūras studijām, jo desmit gadus mācījusies arī mākslas skolā un arhitekta profesijā var savienot eksaktās un tehniskās zināšanas ar mākslinieciskiem risinājumiem.
Ieva nolēmusi studēt Būvniecības fakultātē, apgūt ceļu un tiltu būvniecību. Šī profesija ieinteresējusi, jo jau kopš agras bērnības meitene dzirdējusi daudz sarunu par šo tēmu – arī ģimenes locekļi strādā šajā nozarē. Pagājušajā vasarā Ieva kopā ar RTU doktorantūras studentiem strādājusi praksi RTU un “Latvijas Valsts ceļu” laboratorijās. Šī pieredze tikai apstiprinājusi izvēles pareizību.
Ar jauniešiem tikos dienā, kad Saeimas atbildīgajā komisijā bija karstas diskusijas par izglītības reformām. Tāpēc jautāju viņiem, kas būtu jāmaina Latvijas izglītības sistēmā.
Roberts Pavlovskis spriež, ka svarīgi celt profesionālās izglītības prestižu, lai vidusskolās paliktu tie, kuri tiešām var un vēlas studēt. Tad mācības vidusskolā varētu pacelt augstākā līmenī. Savukārt centralizētajos eksāmenos būtu jāpiedāvā vairāki līmeņi, lai nav tā, ka visiem jāpielāgojas vai nu vājākam, vai augstākam līmenim. Renāte iebilst, ka eksāmeni nav tas svarīgākais: ir jāmācās dzīvei, nevis jāfokusējas uz atzīmēm.
Rebeka piemetina: ļoti svarīga ir karjeras izglītība, lai nav tā, ka vidusskolā paliek tāpēc, ka pēc 9. klases vēl nav zinājis, ko grib dzīvē darīt. Tāpat ļoti svarīgi celt skolotāju kvalifikāciju. Jaunieši gan atzīst: arī labam skolotājam trūks motivācijas strādāt, ja sastapsies ar nemotivētiem skolēniem, kuri grib tikai trīs gadus nosēdēt vidusskolas solā. Savukārt motivācijā liela loma ir arī vecākiem, kuriem jau no bērnības jāatbalsta bērna izziņas kāre un nekad nevajag teikt: “Matemātikā tev dzīvē nebūs vajadzīga.”
Jaunieši atbalsta ideju par to, ka vidusskolas pēdējās klasēs skolēniem vajadzētu apgūt mazāk mācību priekšmetu nekā pašlaik, jo šāda sistēma veiksmīgi funkcionē daudz kur pasaulē.
Viedoklis
Vai RTU IZV izveide ir veiksmīgs projekts?
Artūrs Zeps, RTU attīstības prorektors: “Mums izdevies piesaistīt skolēnus ar ļoti lielu potenciālu un piedāvāt viņiem augstu izglītības kvalitāti, to pierāda arī skolēnu sasnegumi mācību olimpiādēs. Konkurss uz vienu vietu IZV ik gadu aug, tāpēc apsveram iespēju veidot divas paralēlklases un vienā no tām piedāvāt starptautiskā bakalaurāta programmu angļu valodā. Pagaidām ir tikai viena 10., 11., 12. klase – kopā 72 skolēni. Ja sākumā konkurss bija 13 līdz 15 cilvēki uz vienu vietu, tad nu jau ir 17 līdz 18.
Mums izdevies piesaistīt jauniešus no reģioniem, jo piedāvājam bez maksas dzīvot RTU kopmītnēs un maksājam 50 eiro mēnesī kā stipendiju.
Vēl viens skolas izveidošanas mērķis bija popularizēt inženierzinātnes un veidot vēl vienu platformu diskusijām par eksakto zinātņu nozīmību. Domāju, ka arī tas ir izdevies.
IZV izdevies izveidot un uzturēt, pateicoties ziedotājiem. Izmaksas šādā skolā ir 3 līdz 4 reizes augstākas nekā parastā vidusskolā (valsts vidēji viena vidusskolēna apmācībai mēnesī tērē 99,01 eiro – I. K.). Ziedotāji šajos gados ir mainījušies, bet tad citi nāk vietā. Piemēram, “Olainfarm” dēļ zināmiem notikumiem savu atbalstu apturējis. Toties ar “Latvenergo” atbalstu skolā veidojam virtuālās realitātes laboratoriju, kurā, izmantojot īpašas brilles, varēs, piemēram, mācoties astronomiju, it kā izkāpt uz mēness vai vēstures stundā atgriezties citā gadsimtā.
