“Te ir jautājums, vai premjers parādīs līderību!” Koalīcijas līguma pārskatīšanā katrs gribēs savu daļu 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz šodien paredzētajām premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) un valdības partiju sarunām Nacionālā apvienība (NA) ies ar aicinājumu NA uzticēt ekonomikas ministra amatu, kurā tā vēlētos atkārtoti virzīt Jāni Vitenbergu.
Izpildot “KPV LV” frakcijas prasību, premjers trešdien izdeva rīkojumu par J. Vitenberga demisiju, taču par ministra pienākumu izpildītāju iecēla nevis kādu no “KPV LV”, bet gan zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (NA).
Premjers arī neaicināja “KPV LV” frakciju izvirzīt nākamo kandidātu, kā tas šādos gadījumos ir pierasts. Valdības partijas atzīst, ka no koalīcijas līguma “atvēršanas” vairs nevarēs izvairīties, un katrai no tām būs savi priekšlikumi. Taču tie netiek atklāti, jo vispirms partneri vēlas uzklausīt valdības vadītāja piedāvājumu.
Notikumu attīstība pēc “KPV LV” frakcijas lēmuma no valdības atsaukt ekonomikas ministru J. Vitenbergu, kas pārgāja uz Nacionālo apvienību, ietvēra arī “KPV LV” frakcijas sadalīšanos. Tie deputāti, kas atbalstīja J. Vitenberga palikšanu valdībā, – Aivars Geidāns, Edgars Kronbergs, Ivars Puga un Janīna Kursīte – paziņoja par izstāšanos no “KPV LV” frakcijas un kopā ar bijušo “KPV LV” frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu izveidoja deputātu grupu “Stabilitātes grupa”.
Tā ar premjeru K. Kariņu ceturtdien parakstīja vienošanos par sadarbību un atbalstu valdībai. Tāda prakse ir bijusi arī agrāk, kad 11. Saeimā uz atsevišķas vienošanās pamata valdību atbalstīja tā dēvētā Klāva Olšteina neatkarīgo deputātu grupa, kas izstājās no Reformu partijas. “KPV LV” frakcijā palikušie deputāti gan domā, ka kāds no “Stabilitātes grupas” varētu atgriezties atpakaļ.
“KPV LV” frakcijā palikuši pieci deputāti – Māris Možvillo, Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne un Ralfs Nemiro. Viņiem plāno pievienoties arī neatkarīgais deputāts Didzis Šmits, kurš ir ievēlēts no “KPV LV” saraksta. No “KPV LV” valdībā vēl strādā labklājības ministre Ramona Petraviča un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Taču vairāki koalīcijas pārstāvji uzskata, ka frakcijai ar sešiem deputātiem nebūtu tiesības pretendēt uz trīs ministru amatiem – vēl jo vairāk tāpēc, ka četri no viņiem opozīcijas rosinātajā neuzticības balsojumā neatbalstīja K. Kariņa valdību. Tas nozīmē, ka sarunas par amatu pārskatīšanu varētu būt plašākas ne tikai tāpēc, ka Nacionālā apvienība, kurai ir arī Saeimas priekšsēdētājas postenis, vēlas papildus saņemt vēl ekonomikas ministra amatu.
NA līderis Raivis Dzintars preses konferencē ceturtdien sacīja, ka esot svarīgi saglabāt stabilu koalīcijas rīcībspēju – jo mazāka būs amatu pārdale, “jo mazāk risku iestrēgt šajā situācijā uz ilgāku laiku”. Viņaprāt, dažu citu partiju uzvedība nav saistīta ar J. Vitenberga pievienošanos NA, bet gan ar citiem motīviem.
J. Vitenbergs šajā preses konferencē skaidroja, ka viņam kā ministram bija vajadzīgs stabils savas partijas atbalsts, kādu nevarēja sniegt “KPV LV”, kur mainījās vadība un kas ir uz izjukšanas robežas. Ja politiķim būtu svarīgs amats, tad varēja tajā turpināt strādāt, bet viņam ir svarīga arī komanda, ar kuru kopā īstenot savus mērķus, un tādu viņš redzot Nacionālajā apvienībā.
R. Dzintars atgādināja, ka laikā, kad tika slēgts koalīcijas līgums, “KPV LV” frakcijā bija ievērojami lielāks deputātu skaits. No tās Saeimā ievēlēja 16 deputātus, bet tieši līderi Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems vieni no pirmajiem to atstāja, neuzņemoties atbildību par to, kas notiek ar politisko spēku, kurš, lielā mērā pateicoties viņiem, ieguva tik lielu atbalstu un arī lielu valsts finansējumu.
Neoficiāli dzirdēts, ka Jaunā konservatīvā partija būtu gatava pretendēt uz vienu no “KPV LV” ministru amatiem. Jau valdības veidošanas laikā tā izrādīja interesi par Iekšlietu ministriju, kam partneri nepiekrita. Visticamāk, arī tagad nebūtu iespējams vienoties, ka šīs ministrijas vadību uztic JKP.
Frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” sacīja, ka esot jāņem vērā arī noskaņojums sabiedrībā. No cilvēku reakcijas sociālajos tīklos redzams, ka viņiem nav saprotama kādas sešu deputātu frakcijas vēlme pretendēt uz trīs amatiem valdībā. Taču JKP vispirms vēlas sagaidīt premjera piedāvājumu.
“Te ir jautājums, vai premjers parādīs līderību. Man ir relatīvi mierīgs noskaņojums, jo neesam tieši notiekošā dalībnieki. Nacionālā apvienība un “KPV LV” destabilizēja situāciju,” piebilda K. Feldmans.
“Attīstībai/Par” viens no līderiem – Juris Pūce – uzskata, ka vispirms ir jānoskaidro, cik balsu ir koalīcijai, cik stabila ir izveidotā deputātu grupa.
“Mēs savu daļu prasīsim, bet pāragri par to spriest, kamēr nav zināms, kāds būs premjera piedāvājums,” teica J. Pūce. Viņš atzina, ka šī valdība visu laiku esot kā uz klints malas, bet pašlaik neesot vērojamas tendences, ka varētu mainīties arī tās vadītājs.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis savukārt teica, ka premjers vēlas sagaidīt un apkopot visu frakciju priekšlikumus, lai varētu redzēt, kādas ir to intereses un par kurām no tām ir iespējams visiem vienoties. “Ceram uz citu partiju atklātību,” piebilda A. Latkovskis.
